Ministru prezidents Valdis Dombroskis (JL) līdz 10.decembrim turpina piedalīties "European People's Party" (EPP) kongresā, kas notiks Vācijas pilsētā Bonnā.
Kongresa pirmajā dienā Dombrovskis uzstājās ar uzrunu par tēmu "Sekmīga atveseļošanās no krīzes: veidojot ētisku, atbildīgu un spēcīgu finanšu sistēmu nākotnē un nodrošinot sabiedrības interesēm atbilstošu tirgus ekonomiku". Par šo jautājumu runāja arī Zviedrijas finanšu ministrs Anders Borgs, Eiropas Centrālās bankas valdes pārstāvis Jurgens Starks un citi politiķi.
Šodien plānota paneļdiskuja par līderības un inovāciju lomu vienotu transatlantisko interešu nodrošināšanā. Paneļdiskusiju ar ievadrunu atklās bijušais ASV vēstnieks Eiropas Savienībā un bijušais Īrijas premjerministrs Džons Brutons, tajā piedalīsies arī citas augsta līmeņa amatpersonas.
Apaļā galda diskusijā par konkurētspējīgu Eiropu piedalīsies Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Durao Barrozo, Eiropas Parlamenta prezidents Ježijs Buzeks un Ukrainas premjerministre Jūlija Timošenko.
Šodienas kongresa darba diena noslēgsies ar jautājumu par klimata izmaiņām notiekošās ANO Klimata pārmaiņu konferences Kopenhāgenā kontekstā. Par šo jautājumu runās ES vides komisārs Stavros Dimas, Eiropas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas drošības komitejas pārstāvis un citu ES institūciju amatpersonas un starptautiska līmeņa uzņēmumu pārstāvji.
10.decembrī plānotas darba brokastis, kurās par ekonomikas stimulēšanas globālajiem efektiem runās Dombrovskis, Itālijas Finanšu un ekonomikas ministrs Džulio Tremonti, Eiropas Centrālās bankas valdes pārstāvis Jurgens Starks.
Uzrunājot diskusijas dalībniekus Dombrovskis plānojis uzsvērt, ka ekonomikas stimulēšanas ietekmi pašreiz vēl ir grūti novērtēt, arī tajās Eiropas valstīs, kur ir bijuši lieli valsts ieguldījumi. Latvijā, ekonomikas stimulēšana, ieguldot lielus valsts finanšu resursus, nav notikusi, jo fiskālu apsvērumu dēļ valdībai bija jāveic procikliska politika - jāceļ nodokļi un jāmazina izdevumi.
"Tām pasaules valstīm, kuras ekonomikas stimulēšanā ieguldījušas lielus naudas līdzekļus, lielākie riski radīsies ekonomikas atveseļošanās laikā. Lai arī dāsnā stimulēšanas politika palīdzējusi noturēties pret vēl smagāku kritumu, iepludinātie miljardi nākotnē ietekmēs procentu likmes, valsts parāda apjomu, budžeta deficīta pieaugumu un banku sektoru brīdī, kad tās atbrīvoties no valsts naudas. Šie procesi, protams, bremzēs jauna ekonomiskās attīstības cikla sākumu. Valsts palīdzība un iejaukšanās mazina straujo kritumu un palīdz iziet no recesijas, taču turpmākajai attīstībai tā uzliek slogu," uzsvērs premjers.
Ceturtdien, 10.decembrī, Dombrovskis pēc dalības EPP kongresā Bonnā dosies uz Briseli, lai 10. un 11.decembrī piedalītos Eiropadomes sēde.