7.-8.decembrī ārlietu ministrs Māris Riekstiņš piedalījās Briselē notiekošajā Eiropas Savienības Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes sanāksmē, kuras darba kārtībā bija diskusijas par ES paplašināšanās procesu, Eiropadomes darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem un citiem tematiem.
Gatavojoties 11.-12. decembra Eiropadomei, ES ārlietu ministri diskutēja par Eiropadomes dienas kārtībā iekļautajiem jautājumiem - klimata pārmaiņu politiku, institucionālajiem jautājumiem, Stokholmas programmu tieslietās un iekšlietās, finanšu uzraudzību un ES stratēģiju 2020.
Diskusijas ietvaros ārlietu ministrs Māris Riekstiņš uzsvēra, ka Latvija aicina nekavēties ar lēmumu par Ārējo attiecību dienesta izveidi. Ministrs atzīmēja, ka lēmumam ir jābūt balstītam uz iepriekš apstiprinātajām vadlīnijām un ir jānodrošina visu dalībvalstu iesaiste tā sagatavošanā. Savukārt, runājot par ES budžeta pārskatīšanu, M.Riekstiņš rosināja Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu par budžeta reformu līdz 2010. gada jūlijam un uzsvēra nepieciešamību uzsākt debates par budžeta principiem.
Vispārējo lietu padomē tika prezentēta nākamo triju ES Padomes prezidentūru – Spānijas, Beļģijas un Ungārijas – kopīgā 18 mēnešu darba programma laika posmam no 2010. gada janvāra līdz 2011. gada jūnijam, kuras viens no izaicinājumiem būs ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā saistīto institucionālo reformu īstenošana.
Šajā sesijā ministri diskutēja arī par ES paplašināšanās un stabilizācijas un asociācijas procesu un Eiropas Komisijas progresa ziņojumu "Paplašināšanās stratēģija un galvenie izaicinājumi 2009-2010" par Rietumbalkānu valstu un Turcijas progresu ceļā uz ES. Padome novērtēja progresu, ko Horvātija veikusi pēdējā gada laikā, kā arī tās sadarbību ar tribunālu, taču norādīja, ka vēl nav saņemta daļa no dokumentiem, kas vajadzīgi tiesvedībā. Tika pieņemta zināšanai Komisijas rekomendācija atvērt sarunas ar Bijušās Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju. Padome plāno šo jautājumu skatīt nākošās prezidentūras ietvaros. Atgriežoties pie 2008. gada aprīļa Padomes secinājumiem par Serbiju, ministri nolēma, ka ES sāks īstenot Pagaidu vienošanos. Jautājumu par Stabilizācijas un asociācijas līguma ratifikāciju ārlietu ministri skatīs nākamo sešu mēnešu laikā. Diskusijā piedalījās Starptautiskās bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāla virsprokurors Seržs Bramercs (Serge Brammertz).
Ārējo attiecību padomē notika diskusijas par situāciju Rietumbalkānos un ES operācijas Bosnijā un Hercegovinā EUFOR ALTHEA turpmāko gaitu, kā arī plānoto operācijas pārveidošanu.
Ārlietu ministri apsprieda arī Tuvo Austrumu miera procesu, kā arī aktuālo situāciju Irānā saistībā ar kodoljautājumu, cilvēktiesībām un ES- Irānas attiecībām.
VLĀAP ietvaros ārlietu ministrs Māris Riekstiņš kopā ar Igaunijas un Slovēnijas kolēģiem tikās ar jauniecelto Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos Katrīnu Eštoni (Baroness Catherine Ashton). Tikšanās laikā tika pārrunāti ES institucionālie jautājumi, kas īpaši attiecas uz ES Ārējās darbības dienesta izveidi. M.Riekstiņš uzsvēra, ka veidojot dienestu, nepieciešamas ietvert tādu būtisku ārējās darbības jomu kā konsulārās palīdzības sniegšana ES dalībvalstu pilsoņiem trešajās valstīs, kā arī nodrošināt dalībvalstu adekvātu pārstāvību jaunveidojamā dienesta dažādos amatos. Tāpat sarunā uzmanība tika pievērsta Austrumu partnerības programmai.