Ģenerālis Krēsliņš: Tagad nav īstais laiks nojaukt Uzvaras pieminekli

© F64 Photo Agency

Fragments no šodien "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" publicētās intervijas ar ģenerāli Kārli Krēsliņu, kurš 11. Saeimā ir ievēlēts no Nacionālās apvienības saraksta, lai gan viņš nav biedrs nevienā no apvienībā ietilpstošajām partijām.

– Vai jājauc nost Uzvaras piemineklis?

– Es neesmu parakstījies par nojaukšanu un neuzskatu, ka tagad būtu īstais laiks to darīt.

– Bet tieslietu ministrs Jānis Bordāns teica, ka labprāt tā vietā redzētu nacionālu stadionu...

– Es nedomāju, ka tagad ir tas laiks, lai jauktu nost pieminekli. Ir daudz citu problēmu.

– Nacionālā apvienība tagad palikusi ar vienu ministri, kura pat arī nav Nacionālās apvienības biedre. Kā Nacionālā apvienība tika līdz tādai dzīvei?

– Diemžēl netiek ievēroti kādi stingri kritēriji, kāpēc un kad ministrs jāņem nost. Žaneta JaunzemeGrende nebija nekādus likumus pārkāpusi, tomēr tika noņemta. Es tolaik uzrakstīju rakstu, ka likumi ir jāpilda vai jāmaina, jo ir valdībā ministrs, kurš nopietniem kritērijiem neatbilst. Nacionālās drošības likuma 11. pantā Aizsardzības ministrijai ir noteiktas trīs kompetences – valsts aizsardzības politikas izstrāde, realizācija, budžeta izstrāde un pieņemšana un personālsastāvs. Aizsardzības ministram vēl ir civila kontrole pār bruņotajiem spēkiem, bet pamatā ir trīs kompetences. Kur ir valsts aizsardzības politika? Nav noformulēta. Otrais – budžetā ir aile «valsts aizsardzības politikas realizācija» un summa – deviņi miljoni. Bet kur tad ir pārējā nauda? Cilvēkiem vienkārši nav tās saprašanas, kas ir valsts aizsardzības politika. Tā izpilde ir slikta. Aizsardzības budžetam jābūt 2%, bet tas tā nav. Kur aizsardzības ministrs Artis Pabriks ir uzstājis, ka vajag 2%? Es norādīju, ka neviena no trim kompetencēm netiek pildīta un tas var būt iemesls ministra ņemšanai nost no amata.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais