Latvijas banka devusi naudu deputāta ģimenei - deputāts balsojis par Rimšēviču

© F64 Photo Agency

Valsts iestāde pērk pakalpojumus no parlamenta deputāta sievas un dēla firmām, savukārt deputāts balso par šīs iestādes priekšnieka iecelšanu amatā. Valsts iestāde ir Latvijas Banka, bet deputāts – Nacionālās apvienības pārstāvis Ilmārs Latkovskis.

Šī apšaubāmā pakalpojumu ķēde kļuvusi zināma no tā paša avota, kas atklāja proamerikāniskā žurnāla Ir divkosību, proti, Latvijas Bankas slēgto līgumu saraksta. Taču atšķirībā no Paula Raudsepa, kurš publicēja bankas prezidentu slavinošu rakstu tieši viņa pārvēlēšanas dienā, I. Latkovskis arī balsoja par Ilmāra Rimšēviča iecelšanu amatā. Tātad pirmajā gadījumā atklājās pašu apstiprinātā ētikas kodeksa pārkāpums – nerakstīt par tiem, kas maksā naudu. Savukārt otrajā, iespējams, var iestāties arī nopietnāka atbildība, jo deputāts ir valsts amatpersona, un viņš nedrīkst pieņemt lēmumus, kas vairo paša ģimenes labumu.

KNAB tagad vērtēs

Likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā tomēr paredz arī izņēmumus, kas attiecas gan uz politiskiem lēmumiem, gan gadījumiem, kad amatpersonas vai viņa tuvinieku labums tiek vairots atklāta konkursa rezultātā. Tāpēc Latkovska gadījuma analīze būs darbs juristiem. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Neatkarīgās uzdotos jautājumus reģistrējis lietvedībā un solās izvērtēt saņemto informāciju.

Arī nacionālajai apvienībai Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK ir visas iespējas vērtēt sava partijas biedra ētiku. Apvienības tēvzemiešu spārna pārstāve Daiga Kalnbērziņa Neatkarīgajai vakar apstiprināja, ka pēc informācijas saņemšanas tiek domāts, kā rīkoties tālāk. Iespējams, jautājumu skatīs partijas ētikas komisijas sēdē. Nav gan skaidrs, kurā – jo, kamēr apvienības abi spārni nav juridiski apvienoti, darbojas divas ētikas komisijas. Savukārt I. Latkovskis, lai arī Saeimā iekļuvis no apvienības saraksta, joprojām nav oficiāli iestājies nedz vienā, nedz otrā partijā.

Ieripojuši 65 tūkstoši

Latvijas Bankas līgumu saraksts ir gana interesanta lasāmviela. Pakalpojumi pirkti no daudziem reklāmas, sabiedrisko attiecību uzņēmumiem, medijiem un individuāli žurnālistiem. Tas tāpēc, ka eiro ieviešana tuvojas un, citastarp, arī bankas prezidents bija jāpārvēlē. Deputāta I. Latkovska ģimenes biznesu te iepriecināja pieci ieraksti. Uzņēmums PR Stils, kas pieder deputāta sievai Ingai Latkovskai (75%) un sabiedrisko attiecību darbiniekam Silvestram Savickim, atklātā konkursā saņēmis Ls 58 668 vērtu pasūtījumu Par televīzijas sižetu un infografiku veidošanu un pārraidīšanu. Savukārt uz dēla Emīla Latkovska vārda pārrakstītā firma HansaMedia šogad veido Latvijas Bankai audiovizuālos materiālus 6382 latu vērtībā. Tātad kopumā deputāta tuvinieku uzņēmumu kasēs ieripojuši 65 tūkstoši latu.

Viss notiek bez Latkovska

Pats I. Latkovskis, Neatkarīgās taujāts, vai, pēc paša domām, nav nonācis interešu konfliktā, samulst: «Līdz šim es nebiju par to aizdomājies.» Taču aizdomas, ka par I. Rimšēviča iecelšanu Latvijas Bankas prezidenta amatā viņš balsojis noslēgto līgumu dēļ, viņš kategoriski apstrīd. Pirmkārt – ne jau personīgi no Rimšēviča bijuši atkarīgi šie lēmumi. Otrkārt – I. Latkovskis apgalvo, ka ar kādreiz viņam piederējušajām firmām visas saites sarāvis, kļūstot par deputātu. Uzņēmumu reģistra dati šo faktu apstiprina. Taču ar sievu un dēlu saites paliek spēkā vienalga, un saskaņā ar likumu interešu konflikts ir situācija, kurā amatpersona pieņem lēmumus vai veic citas darbības, «kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses».

Zīmīga saite starp P. Raudsepa un I. Latkovska gadījumiem ir ne tikai naudas avots – Latvijas Banka. Televīzijas skatītāji būs pamanījuši, ka uzņēmuma HansaMedia producētajā raidījumā Viss notiek vadītāja krēslā I. Latkovska vietā ir iesēdies P. Raudseps. I. Latkovskis apgalvo, ka arī tā nav bijusi viņa ideja un viss notiek bez viņa ietekmes.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.