Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) attiecības ar vecāko brāli – Saskaņu, ar kuru tā veido Saeimā ievēlēto Saskaņas centru, esot lieliskas, par spīti Saskaņas lēmumam nākamajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās startēt ar atsevišķu sarakstu. Arī sociālisti rīkošoties tāpat, piesaistot bezpartejiskos kandidātus.
Šādas atziņas izskanēja un lēmumi tika pieņemti LSP 16. kongresā. Partijas līderis Alfrēds Rubiks iespējamās baumas par Saskaņas un sociālistu pairušajām attiecībām atspēkoja pēc tam, kad kongresa sākumā tika nolasīta Rīgas domes un Saskaņas priekšsēdētāja Nila Ušakova vēstule, kurā bagātīgi tika uzslavēti Saskaņas partneri Rīgas domē un Saeimā, bet pats A. Rubiks tika dēvēts par draugu. «Šī ir atbilde jautājumam par mūsu attiecībām ar Saskaņu, tās ir lieliskas,» pēc vēstules nolasīšanas teica A. Rubiks.
Partija, kuras biedri to dēvē par komunistiskās partijas mantojuma pārņēmēju, neraugoties uz piespiedu samierināšanos, ka par vietām Eiropas Parlamentā būs jācīnās bez vecākā brāļa palīdzības, arī neslēpj, ka šādu Saskaņas centra lēmumu uzskata par kļūdainu. Sociālisti ir pārliecināti, ka Saskaņas rīcība ir politiski nepamatota un nākotnē tas varētu nozīmēt šī politiskā spēka atkāpšanos no sociālās aizsardzības pozīcijas, taisnīguma un vienlīdzības nodrošināšanas darbaļaudīm. Tas nozīmētu LSP nepieņemamu novirzīšanos uz sīkburžuāziskā oportūnisma pusi.
Pagaidām nav arī skaidrs, vai Saskaņa no partnerattiecībām ar LSP neatteiksies arī uz 12. Saeimas vēlēšanām nākamā gada rudenī. A. Rubiks paudis, ka abu partiju līderi vienojušies par šo jautājumu lemt tikai pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
LSP valdes noteiktie EP kandidātu priekšvēlēšanas platformas rāmji nosaka, ka kandidējošajiem sociālistiem programma jāorientē uz Latvijas vēlētāju tiesisko un pilsonisko tiesību aizsardzību, proti, jāturpina cīņa par nepilsoņa statusa likvidēšanu.
«Kaut arī viņiem nav balsstiesību šajās vēlēšanās, viņiem ir cilvēka un valsts nepilsoņa tiesības, kuras savā darbībā arī jāaizstāv LSP deputātam Eiropā,» teica A. Rubiks.
Marksistiskajai idejai uzticīgais A. Rubiks gan atzīst, ka partija nevar lepoties ar spīdošiem rezultātiem vēlēšanās, jo tai trūkst sabiedrībā atpazīstamu kandidātu. Ņemot vērā šo patiesību, sociālisti, visticamāk, būs gandarīti, ja nākamajās EP vēlēšanās atkārtoti tiks ievēlēts vienīgais ārkārtīgi plašu atpazīstamību baudošais viņu biedrs – A. Rubiks un pārējo kandidātu aktivitātes priekšvēlēšanu cīņās tikai veidos viņam fonu.
Līdz ar pārskatiem par aizvadīto gadu LSP kongresā aktualizēja arī jautājumu par komunistiskās partijas bijušo biedru kandidēšanu Saeimas un pašvaldību vēlēšanās.
Patlaban likums aizliedz Saeimas un pašvaldību vēlēšanās pieteikt par kandidātiem arī personas, kuras pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.
Sociālisti savā lēmumā atgādina Satversmes tiesas 2006. gada 16. maija spriedumu, kurā vērsta Saeimas uzmanība uz to, ka nepieciešams pēc iespējas īsā laikā izvērtēt šos ierobežojumus un, ja nav iespējams tos atcelt, paredzēt procedūru, saskaņā ar kuru varētu pieņemt izņēmumus personām, kas acīmredzami nevar apdraudēt demokrātiskās vērtības.