Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) vadītā valdība, pēc tās koalīcijas partnera nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) paziņojuma, ka koalīcijas līgums vairs nav spēkā, ir tikpat stabila kā tas bijis iepriekš, intervijā LTV atzina Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Valsts pirmā persona nedomā, ka pirms vēlēšanām būs kāds politiskais spēks, kas vēlēsies kļūt par jauno koalīcijas partneri.
"Tāpēc šī valdība ir tikpat stabila, kā tas ir bijis iepriekš. Protams, ir gūti atbildēt uz jautājumu, cik raiti šādā situācijā var virzīties tās darbs," secina Bērziņš.
Jau ziņots, ka Dombrovska lēmums pagaidām nepieprasīt tieslietu ministra Jāņa Bordāna demisiju, kā arī vilcināšanās ar termiņuzturēšanās atļauju jautājuma risināšanu, kam sekoja VL-TB/LNNK paziņojums, ka koalīcijas līgums vairs nav spēkā, varētu apgrūtināt lēmumu pieņemšanu Saeimā.
VL-TB/LNNK apliecinājusi, ka turpina darbu valdībā, turpmāk uzņemoties politisko atbildību par Kultūras ministriju, nevis divām ministrijām, kā līdz šim. Līdz ar to, pēc nacionālās apvienības domām, koalīcijas līgums vairs nav spēkā un VL-TB/LNNK atsevišķās situācijās ar to vairs nebūšot "sasaistītas rokas". Atsevišķos jautājumos nacionālā apvienība varētu neatbalstīt savu valdības partneru viedokli.
VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars gan uzsver, ka nacionālajai apvienībai nav mērķa atriebties par premjera lēmumu saistībā ar tieslietu ministru. Savukārt, ņemot vērā pārkāpto vienošanos termiņuzturēšanās atļauju jautājumā, VL-TB/LNNK gatavojas Saeimā rosināt dažus citas jomas likumprojektus, šodien izteicās nacionālās apvienības frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis. Piemēram, varētu būt runa par novembrī noteiktā mikrouzņēmumu nodokļa likmes pieauguma samazināšanu atsevišķās jomās. Tajā pašā laikā nacionālā apvienība nepiedāvāšot sociāli neatbildīgus likumprojektus.
Pašreizējā situācija varētu pavērt lielākas iespējas opozīcijas priekšlikumu atbalstīšanai. Tam piekrīt arī politiskās apvienības "Saskaņas centrs" (SC) frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins, kurš cer, ka tagad likumprojekti un priekšlikumi netiks noraidīti tikai tāpēc, ka tos iesniegusi opozīcija.
Vienlaikus valdības partiju politiķi atzīst, ka atsevišķos jautājumos varētu sadarboties ar opozīciju, kad būs nepieciešams tās atbalsts. Vēl pirms budžeta pieņemšanas notikušas konsultācijas ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), lai pārliecinātos par tās atbalstu nepieciešamības gadījumā. Arī patlaban koalīcijas politiķi neoficiālās sarunās pieļauj, ka ļoti būtiskos jautājumos ZZS varētu atbalstīt pašreizējās valdības lēmumus. Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis gan norāda, ka pašlaik neviens "nav zondējis ZZS vēlmi nokļūt koalīcijā".
Gan Agešins, gan Brigmanis pauž līdzīgu viedokli, ka faktiski koalīcijas līgums nav spēkā jau labu laiku, līdz ar to situācija būtiski tomēr nemainīsies.
Arī koalīcijas pārstāvji uzskata, ka pašreizējā koalīcija turpinās strādāt, tomēr, iespējams, ka atsevišķu lēmumu pieņemšana būs apgrūtināta. Reformu partija (RP) un neatkarīgie deputāti jeb "olšteinieši" uzskata, ka, tieslietu ministram saglabājot amatu, Dombrovska vadītajai valdībai joprojām ir vairākums parlamentā, tomēr netiek izslēgts, ka atsevišķu jautājumu tālāka virzība nākotnē varētu būt apgrūtināta.
Vaicāts par to, vai nebūs apdraudēta valdības virzīto jautājumu apstiprināšana Saeimā, RP valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters pauda cerību, ka tiks saglabāts "vēss prāts un nesāksies haoss". Savukārt pie frakcijām nepiederošo deputātu līderis Klāvs Olšteins atzina, ka koalīcijas jautājumu virzīšana Saeimā varētu būt apgrūtināta, savukārt VL-TB/LNNK varētu nākt ar dažādām "interesantām" iniciatīvām, kas varētu būt radikālākas, nekā ierasts, un šāda situācijas attīstība nevairotu stabilitāti.
"Vienotības" frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis pārliecināts, ka pašreizējie partneri var turpināt strādāt kopā, tomēr pieļauj, ka atsevišķos jautājumos "valsts interesēs" būs jādomā arī par opozīcijas balsīm. Vienlaikus "Vienotības" frakcijas vadītājs prognozē, ka, tuvojoties vēlēšanām, šādu svarīgu likumprojektu, kas nonāks parlamentā, varētu būt arvien mazāk.