Vienotības iekšējos asumus mēģinās nogludināt
«Man ir ļoti labas attiecības ar finanšu ministru Andri Vilku,» komentējot neseno stāšanos parlamentārās sekretāres amatā, atzīst partijas Vienotība deputāte Lolita Čigāne, kura neslēpj – viņas galvenais uzdevumus būšot mazināt nesaprašanos starp Finanšu ministriju un Saeimas cilvēkiem. Tikmēr partijas Vienotība spice vīpsnā par L. Čigānes kompetences trūkumu, iezīmējot augošo plaisu partijas iekšienē.
To, ka L. Čigānes iecelšana amatā drīzāk ir politisks, nevis racionāls lēmums, apliecina vairāki faktori. Partiju Vienotība Saeimā pārstāv vairāki par L. Čigāni finanšu likumdošanā nenoliedzami kompetentāki cilvēki. Tā, piemēram, Jānis Reirs jau gadiem vada Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, kas strādā gan ar valsts budžetu, gan ar nodokļu likumiem u.tml. L. Čigāne līdz šim nav izrādījusi interesi par finanšu jomu. Iepriekšējā parlamentā viņa strādāja Valsts pārvaldes komisijā, vētīja mājokļu jautājumus, kā arī sekoja korupcijas novēršanai. Tās pašas jomas viņa ir izvēlējusies aprūpēt arī 11. Saeimas sastāvā. L. Čigānes izglītība sākotnēji ir bijusi vairāk saistīta ar kultūras menedžmentu, starpkultūru attiecībām, bet profesionālā darbība – ar nevalstiskajām organizācijām un politisko procesu vērošanu.
Arī partijas Vienotība Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis sarunā ar Neatkarīgo neslēpa – būdama ļoti rosīga, L. Čigāne tomēr nav uzskatāma par nodokļu politikas eksperti. «Es būtu daudz priecīgāks šajā amatā redzēt kādu cilvēku, kurš nedaudz plašāk pārzina nodokļu sistēmu un specifisko likumdošanu,» norāda Dz. Zaķis.
Tikmēr L. Čigāne ir pārliecināta, ka Finanšu ministrijā strādā pietiekami kompetenti, profesionāli darbinieki, lai neradītu šaubas par parlamentā iesniedzamo likumprojektu kvalitāti. Viņa par savu galveno uzdevumu uzskata ne tik daudz nodokļu politikas pārzināšanu, bet vairāk izaicinājumu uzlabot «ministrijas attiecības ar Saeimas cilvēkiem».
L. Čigānes nonākšana amatā ir vēl viens piemērs, kas apliecina partijas Vienotība iekšienē augošo opozicionāro kustību. Proti, finanšu ministrs A. Vilks pirms pusgada nonāca konfliktā ar L. Čigānes priekšgaitnieci Karīnu Kornu, kura tika uzskatīta par partijas Vienotība «acīm un ausīm Finanšu ministrijā». Nespējot samierināties ar to, ka K. Korna uzvedas gluži kā otrs nozares ministrs, A. Vilks viņu atlaida no amata, nesaskaņojot šo lēmumu ar premjeru. Tieši tikpat principiāli A. Vilks ir rīkojies, virzot amatam arī jauno Valsts ieņēmumu dienesta vadītāju, kā arī vienpersoniski ieceļot L. Čigāni parlamentārās sekretāres amatā. A. Vilka nežēlastībā kritusī K. Korna pašlaik ir radusi patvērumu Saeimā, kļūstot par J. Reira palīdzi. Politiskajās aizkulisēs tiek spriests, ka L. Čigānes stāšanās amatā A. Vilka attiecības ar Vienotības spici nespēs uzlabot, jo jaunajai parlamentārajai sekretārei trūkstot autoritātes frakcijā, kā arī kompetences nozarē. Tāpat izskan mājieni, ka daudzas Finanšu ministrijas lietas parlamentā virza tieši K. Korna, kuras profesionalitāte un zināšanas nav noliedzamas.
Jāpiebilst, ka L. Čigāne bauda A. Vilka uzticību, visticamāk, tāpēc, ka līdzīgi kā labklājības ministre Ilze Vinķele un Saeimas deputāti, piemēram, Ojārs Kalniņš un Rasma Kārkliņa, sākotnēji darbojās Pilsoniskās savienības rindās, kas 2011. gadā apvienojās ar partiju Vienotība.