Koalīcijas vienošanās mainīt uzturēšanās atļauju sistēmu politiskajai videi ir nesusi šķietamu pamieru. Tomēr cīņa nebūt vēl nav galā.
Patiesā lietu bīdīšana ir pārvietojusies uz aizkulisēm, kur uzņēmēji un politiķi, kuriem plānotās izmaiņas draud ar milzīgiem ekonomiskiem zaudējumiem, mērķtiecīgi mēģina reformu norakt.
Jāatgādina, ka Nacionālās apvienības spiediena dēļ koalīcija ir rakstiski fiksējusi apņemšanos mainīt termiņuzturēšanās atļauju kārtību. Cenšoties mazināt nerezidentu vēlmi iegādāties Latvijā īpašumus un iegūt uzturēšanās atļaujas, nākamgad tiks ieviesta 700 darījumu kvota virs 150 000 eiro un vēl 100 darījumu kvota virs 0,5 miljoniem eiro. Savukārt 2015. un 2016. gadā uzturēšanās atļaujas tiks izsniegtas arvien skopāk, attiecīgi vairs tikai par 525 un 350 darījumiem. Tāpat uzturēšanās atļauju tīkotājiem turpmāk būs jārēķinās ar papildu izdevumiem 25 tūkstošu eiro apmērā, kurus tiem nāksies iemaksāt īpašā fondā. Šos līdzekļus Latvijas valsts paredzējusi tērēt demogrāfijas veicināšanai un reemigrācijas plāna īstenošanai.
Brīdina par korupcijas riskiem
Nacionāļi ceļ trauksmi par nekontrolētu cittautiešu, viņu tradīciju un kultūras ieplūšanu Latvijā. Savukārt atļauju tirgošanas aizstāvji akcentē ekonomisko izdevīgumu, kas valsts kasi ir papildinājis par daudziem miljoniem latu: pērn uzturēšanās atļauju iztirgošana valsts budžetā ienesa 175 miljonus latu, šogad tie varētu būt pat 230 miljoni. Šo pozīciju aizstāv arī partija Vienotība, kas aicina neatteikties no valsts budžetam izdevīgas sistēmas. Tiesa, aizkulisēs tiek spriests, ka Vienotības entuziasma pamatā ir ne vien valstiskas rūpes, bet arī tās līderu savtīgas intereses, kas saistītas ar privāto biznesu nekustamā īpašuma jomā.
Lai gan NA spiediena rezultātā koalīcija ir solījusi veikt reformu, tomēr aizkulisēs notiekošie procesi liecina, ka cīņa nebūt vēl nav galā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka nākamnedēļ Saeimā plānots balsojums par attiecīgām izmaiņām Imigrācijas likumā. Ierobežojot savu rīcību ar uzspiestiem politiskiem solījumiem, ieceres pretinieki tomēr iedarbina citus mehānismus. Tā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kuram ne reizi vien ir pārmesta slēpta saikne ar Vienotību, paziņojis, ka kvotu sistēma radīšot korupcijas riskus. Birojs argumentē, ka jebkuri ierobežojumi situācijā, kad pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, var radīt labvēlīgu augsni korupcijai. Tikmēr Trasta komercbanka cenšas nacionālo interešu aizstāvjus biedēt ar bubuli, ka vēlamais efekts pārvērtīšoties par defektu. Proti, banka apgalvo, ka diskusijas par ierobežojumiem uzturēšanās atļauju programmā ir radījušas vēl neredzētu pircēju interesi un nerezidentu aktivitāte 2013. gada beigās un 2014. gada sākumā pārsniegšot visas cerētās prognozes.
Tikmēr viens no aktīvākajiem reformas pretiniekiem Edgars Šīns, kuram savulaik tika piedēvēta biznesa saikne ar premjera ģimenes uzņēmumu, ir devis nepārprotamu mājienu saviem oponentiem. Proti, plaši izvērstā uzturēšanās atļauju reklāmas kampaņa jau ir izmaksājusi vairākus simtus tūkstošus latu, taču nepieciešamības gadījumā tā tikšot turpināta līdz pat nākamā gada vēlēšanām.
Absurds lēmums
To, cik nevēlamas ir plānotās likumdošanas izmaiņas, akcentē arī būvnieki. Būvniecības uzņēmuma SIA Selva būve valdes priekšsēdētājs Rolands Orlovskis apgalvo: kopš diskusijas par sistēmas maiņu jau esot apturēta iecere par vairāku nekustamo īpašumu rekonstrukcijas sākšanu. «Nacionālās apvienības principiālo uzstājību var ierindot starp absurdākajiem lēmumiem, kādus pēdējo desmit gadu laikā izvirzījuši Latvijas politiķi. Jau pavisam drīz Latvijas ekonomika uzskatāmi izjutīs tā sekas – būvniecības un nekustamā īpašuma nozares attīstības samazināšanos,» uzskata būvuzņēmējs.
Savukārt politiskajos kuluāros izskan baumas, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš būtu gatavs neizsludināt būtiskās likumdošanas normas, nododot tās otrreizējai caurskatīšanai parlamentā. Šādu scenāriju vēlas panākt arī ar nekustamā īpašuma jomu saistītie uzņēmēji, kuri – lai arī likumdošanas izmaiņas vēl tikai tiek gatavotas – jau ir vērsušies ar vēstuli pie prezidenta. Paredzamie grozījumi Imigrācijas likumā negatīvi ietekmēs ne tikai nekustamo īpašumu nozari, bet arī citas saistītās nozares un Latvijas tautsaimniecību kopumā, teikts nekustamā īpašuma kompānijas Baltic Sotheby’s International Realty atklātajā vēstulē Valsts prezidentam.
Nojaušama prezidenta nostāja
Prezidenta pārstāve Līga Krapāne sarunā ar Neatkarīgo gan kategoriski uzsver, ka prezidents nesniegs nekādus vērtējumus par iniciatīvu, kas vēl tikai atrodas izstrādes stadijā. Tādējādi visi minējumi par iespējamajām tālākajām rīcībām esot «klaja spekulācija». Taču paša prezidenta frāzes ļauj noprast, ka zināms pamats baumām pastāv. Proti, A. Bērziņš vakar medijiem atzina: «Man šķiet pilnīgi neloģiski, ka cilvēki savu politisko interešu dēļ ceļ priekšā jautājumus, kas ir būtiski nākotnes attīstībai. Par to, ka Latvijā viss brūk un cilvēki brauc projām, neviens nedomā. Kāpēc tad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, varbūt valstij atkal jāceļ apkārt žogs?»
Tikmēr NA līderis Raivis Dzintars ir pārliecināts, ka pat negaidīta pavērsiena gadījumā koalīcijas partneri turēs doto vārdu un reforma tomēr tiks ieviesta. Sarunā ar Neatkarīgo viņš uzsvēra: ja prezidents, izmantojot savas tiesības, nodos šo likumu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, tad deputātu vairākums, izmantojot parlamenta tiesības, šo likumu apstiprinās vēlreiz, jo to paredzot nesen parakstītā vienošanās.