Grozījumi imigrācijas likumā, kurus paģērēja Nacionālā apvienība (NA) un Reformu partija (RP), lai ierobežotu nekustamā īpašuma tirdzniecību trešo valstu pilsoņiem apmaiņā pret uzturēšanās atļaujām, cietuši pirmo triecienu.
Pret RP ierosinājumu, kas nāca no Ekonomikas ministrijas, iebilst Saeimas Juridiskais birojs.
Saskaņā ar reformistu ieceri pie uzturēšanās atļaujas varētu tikt ikviens interesents, ja vien spētu Ekonomiskās attīstības fondā iemaksāt 50 tūkstošus eiro. Kaut arī šis ierosinājums ir pārrunāts arī koalīcijā un guvis tās atbalstu, nepieņemamas nepilnības tajā saskatīja Juridiskais birojs.
Tā pārstāvis Edgars Pastars skaidro, ka šāds ierosinājums pēc būtības izjauktu likumā nostiprināto sistēmu, ka uzturēšanās atļauju piešķir gadījumos, kad personai ir pamatots iemests uzturēties Latvijā, piemēram, te ir personas darbs vai īpašums. Reformistu ierosinājums savukārt nozīmē to, ka persona, kura neatbilst likumā atrunātajiem nosacījumiem, lai tā tiktu ielaista valstī, varēs šos nosacījumus apiet, samaksājot 50 tūkstošus eiro.
«Tas faktiski nozīmētu ierobežotu un terminētu Latvijas valsts garantēta labuma nopirkšanu bez jebkādas saistības ar valsti, kā tikai izmantot tās pakalpojumus vai ceļošanas iespējas,» priekšlikuma absurdu skaidro jurists.
«Šādā veidā uzturēšanās atļauju ieguvušu cilvēku būtu arī grūtāk kontrolēt, jo tas nebūtu piesaistīts ne nekustamajam īpašumam, ne kādam uzņēmumam. Turklāt, ņemot vērā, ka nav daudzi, kas var šādu summu samaksāt, pastāv risks, ka šādi Latvijā ieplūstu pelēkā vai pat melnā nauda,» saka Dzintars Rasnačs.
Kaut arī, uzklausot Juridiskā biroja paustos apsvērumus, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti atzina, ka tie ir pamatoti, no steidzamības kārtā izskatāmā likumprojekta šis punkts pagaidām netika izņemts. Dz. Rasnačs skaidro, ka par priekšlikuma izņemšanu no likumprojekta atkal būs jālemj koalīcijai. Pretējā gadījumā, ja priekšlikums tiktu izbalsots komisijas sēdē, pastāvētu risks, ka tā autori – RP – varētu to ņemt ļaunā. Tāpēc komisija nolēma, ka darbu pie likumprojekta turpinās nākamnedēļ, kad savu akceptu strīdīgā priekšlikuma svītrošanai dos koalīcijas padome.
Līdz ar to likumā, visticamāk, atliks tikai viens jauninājums, kas ļaus iegādāties uzturēšanās atļaujas – bezprocentu valsts vērtspapīru ar nominālvērtību 250 tūkstoši eiro iegāde, vienlaikus iemaksājot Ekonomiskās attīstības fondā 25 tūkstošus eiro. Tiesa, arī šajā priekšlikumā deputāti vēl var ieviest labojumus.
Jau vairākkārt vēstīts, ka grozīt kārtību, kādā pret nekustamajiem īpašumiem tiek tirgotas uzturēšanās atļaujas, Vienotību burtiski piespieda NA un RP. Abi politiskie spēki lika saprast, ka var neatbalstīt budžetu, ja netiks paaugstinātas summas, par kādām iegādājoties nekustamo īpašumu tiek piešķirta arī uzturēšanās atļauja, un panākts, ka šī nauda patiešām tiek novirzīta valsts tautsaimniecības attīstībai.