Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) šaubās, vai iniciatīva par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu saliedēs sabiedrību.
Premjers šodien žurnālistiem atzina, ka šo iniciatīvu vērtē diezgan piesardzīgi, turklāt ir jāvērtē juridiskie aspekti, vai pieminekļa nojaukšana atbilst starp Latviju un Krieviju noslēgtajam līgumam.
"Man ir nopietnas šaubas, vai šī iniciatīva vairos saliedētību sabiedrībā," sacīja valdības vadītājs.
Jau ziņots, ka portālā "Manabalss.lv" par iniciatīvu, kas piedāvā nojaukt pieminekli "Padomju armijas karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" jeb tā saukto Uzvaras pieminekli Rīgā un atjaunot laukuma vēsturisko plānojumu, parakstījušies vairāk nekā 10 020 cilvēku, kas nozīmē, ka iniciatīvu var iesniegt Saeimā.
Iniciatīvas autori - Roberts Krastiņš, Emīls Gailis un Māris Ruks - uzsver, ka teritorija Pārdaugavā vēsturiski ir Latvijas valsts uzvaras laukums, kurā notika "pēdējie vislielākie Vispārējie latviešu Dziesmusvētki", nevis PSRS armijas uzvaras laukums, tāpēc vēlas atjaunot Latvijas brīvvalsts laikā iedzīvotāju brīvprātīgas ziedošanas rezultātā izstrādāto un aizsākto Uzvaras laukuma projektu.
Vēsturiski Uzvaras parkā plānots būvēt svētku laukumu vairāk nekā 200 000 apmeklētāju, amfiteātra formas sporta stadionu, kas varētu uzņemt vairāk nekā 25 000 skatītāju, sanāksmju pili ar vairāk nekā 10 000 vietu, arī 60 metrus augstu Uzvaras torni, pie kura uzbūvēta svētnīca tautas varoņiem, un vairākus desmitus metru platu Uzvaras aleju. Minētās būves ir vien daļa no Uzvaras laukuma izbūves dažādo projektu autoru iespaidīgajām iecerēm, kam, pēc iniciatīvas autoru teiktā, pirmskara laikā no valsts budžeta paredzēti 29,5 miljoni latu, bet iedzīvotāji 1938. un 1939.gadā saziedojuši vairāk nekā 11 miljonus latu.