Ministru kabineta komiteja šodien vienojās par nepieciešamību līdz nākamā gada vidum izstrādāt Dzīvesvietas deklarēšanas likuma grozījumu projektu, paredzot stingrākas prasības šajā jomā.
Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) uzdeva Iekšlietu ministrijai paredzēt kārtību, kādā īpašnieks var aizliegt trešajām personām deklarēties savā īpašumā. Tāpat jāparedz, ka bezstrīdus kārtībā var izdeklarēt nepamatoti deklarējušās personas vai kapitālsabiedrības.
Politiķis uzsvēra, ka nevis īpašniekam ir jāpierāda, ka kāds ir nepamatoti deklarējies viņa īpašumā, bet šīm trešajām personām pašām pēc tam atbildīgajās instancēs jāpierāda, ka tām ir tiesības deklarēties konkrētajā īpašumā.
Kā liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotais informatīvais ziņojums, to personu skaits, kuras nedzīvo deklarētajā adresē, varētu būt aptuveni 15% no valsts iedzīvotājiem. Daļa šo personu faktiski nespēj iesniegt dzīvesvietas deklarāciju, jo to ir aizliedzis dzīvokļa īpašnieks, daļa rīkojas bezatbildīgi un vienkārši nedeklarē savu reālo dzīvesvietu, bet vēl daļa, deklarējot dzīvesvietu, ir sniegusi nepatiesas ziņas. Tomēr nepatiesu ziņu sniegšanas gadījumu skaits gan ir niecīgs - tikai aptuveni 0,14% no visiem deklarēšanās gadījumiem.
2012.gadā pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 190.10 panta par nepatiesu ziņu sniegšanu dzīvesvietas deklarēšanas iestādēm tika noformēti divi administratīvā pārkāpuma protokoli - viens Daugavpils pilsētas domē un viens Mārupes novada pašvaldības policijā.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka pašvaldības nepietiekami efektīvi īsteno normatīvajos aktos paredzētās iespējas un personas, kuras, deklarējot dzīvesvietu, sniedz nepatiesas ziņas, faktiski netiek administratīvi sodītas. Tādējādi sabiedrībā var rasties priekšstats par nesodāmību, sniedzot nepatiesas ziņas dzīvesvietas deklarēšanas iestādēm, kas savukārt veicina soda neizbēgamības principa graušanu.
"Lai mazinātu nepatiesu ziņu sniegšanas gadījumu skaitu, dzīvesvietas deklarēšanas iestādēm nepieciešams aktīvāk iesaistīties administratīvo pārkāpumu protokolu sastādīšanā un administratīvā soda piemērošanā," teikts šodien Ministru kabineta komitejā izskatītajā informatīvajā ziņojumā.
Lai nodrošinātu ērtāku un saprotamāku iesnieguma iesniegšanu par ziņu par deklarēto dzīvesvietu anulēšanu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde vienojušās papildināt e-pakalpojumu "Manā īpašumā deklarētās personas" ar iespēju nekustamā īpašuma īpašniekam pēc ziņu apskates par personām, kuras deklarējušas dzīvesvietu viņam piederošajā īpašumā, uzreiz elektroniski nosūtīt iesniegumu pašvaldības iestādei par ziņu anulēšanu. Minētās izmaiņas e-pakalpojumā būtu iespējams ieviest līdz 2015.gada 1.septembrim.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) norādījusi Dzīvesvietas deklarēšanas likuma tiesiskais regulējums patlaban nespēj nodrošināt to, ka persona arī faktiski dzīvo deklarētajā adresē. LPS ieskatā valstī ir jānodrošina tāds tiesiskais regulējums, lai persona faktiski un pastāvīgi dzīvotu adresē, kurā tā ir deklarējusi dzīvesvietu.
Turpretim IeM ieskatā spēkā esošais tiesiskais regulējums jau prezumē, ka persona dzīvo adresē, kuru tā ir deklarējusi kā savu dzīvesvietas adresi, un grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā šajā saistībā nav nepieciešami.
Tomēr, lai panāktu kompromisu ar LPS, IeM piekrīt izdarīt grozījumus Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, paredzot, ka persona deklarācijā ar savu parakstu vai atzīmi apliecina, ka tā dzīvo deklarētajā dzīvesvietā. Tas nepieciešams, lai pēc iespējas samazinātu personu loku, kas sniedz nepatiesas ziņas dzīvesvietas deklarēšanas iestādēm.
Iepazinusies ar minēto informatīvo ziņojumu, valdības komiteja šodien vienojās uzdot IeM sagatavot un līdz 2014.gada 1.jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā Dzīvesvietas deklarēšanas likuma grozījumu projektu, nosakot, ka persona elektroniski ir tiesīga deklarēt dzīvesvietu tikai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētās dzīvojamās ēkās vai telpu grupās.
Ja cilvēks varēs pierādīt, ka konkrētā gadījumā ir iespējams dzīvot arī nereģistrētās dzīvojamās vai nedzīvojamās ēkās vai telpu grupās, viņš drīkstēs deklarēt savu dzīvesvietu tur, taču šāda iespēja būs, vienīgi klātienē ierodoties pašvaldības iestādē.
Gadījumā, ja ziņas par personas deklarēto dzīvesvietu kādā konkrētā adresē būs anulētas, tā vairs nevarēs elektroniski iesniegt dzīvesvietas deklarāciju šajā pašā adresē, paredz Dzīvesvietas deklarēšanas likumā iecerētie grozījumi.
Tāpat Ministru kabineta komiteja vienojās par nepieciešamību uzdot IeM izstrādāt grozījumu projektu Noteikumos par dzīvesvietas deklarācijas veidlapu, deklarācijā sniegto ziņu pārbaudes kārtību un dzīvesvietas elektroniskās deklarēšanas kārtību, nosakot, ka gadījumā, ja iestādei rodas pamatotas šaubas, ka persona, deklarējot dzīvesvietu, ir sniegusi nepatiesas ziņas, tā uzaicina dzīvesvietas deklarētāju iesniegt dokumentu, kas apliecina attiecīgo ziņu patiesumu, vai pieprasa ziņas no attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka vai turētāja.
Šajos noteikumos arī iecerēts precizēt dzīvesvietas deklarācijas veidlapas tiesisko pamatu "īres līgums", norādot to kā "rakstveida īres līgumu" un iekļaujot veidlapā personas apliecinājumu, ka tā dzīvo deklarētajā dzīvesvietā.
Bez tam Ministru kabineta komiteja šodien vienojās par nepieciešamību uzdot Tieslietu ministrijai un IeM līdz 2015.gada 1.septembrim nodrošināt Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas, Valsts adrešu reģistra, Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas un Iedzīvotāju reģistra savstarpējo saskarņu izveidošanu, kas nodrošinātu iespēju automātiski pārbaudīt personas tiesības veikt dzīvesvietas deklarēšanu adresē.
Savukārt VARAM līdz 2016.gada 1.martam būs jānodrošina izmaiņas elektroniskajos pakalpojumos "Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana" un "Manā īpašumā deklarētās personas".
Kā ziņots, dzīvesvietas deklarēšanas jautājumi īpaši aktuāli kļuvuši pēc pagājušajā nedēļā Rīgas domē pieņemtā lēmuma, kas paredz, ka no 2014.gada 1.janvāra Rīgā deklarētie iedzīvotāji līdzšinējo 50 santīmu vietā par biļeti Rīgas sabiedriskajā transportā maksās 42 santīmus jeb 0,60 eiro, savukārt Rīgā nedeklarētajiem pasažieriem par biļeti būs jāmaksā divreiz vairāk - 84 santīmi jeb 1,20 eiro.