Strādājošie un uzņēmēji – ierakumu pretējās pusēs

Alkstot panākt strauju ekonomikas uzrāvienu, Latvijas valdība uzņēmēju intereses liek augstāk par darba ņēmēju vēlmēm – uzskata Latvijas arodbiedrību vadība, ceļot trauksmi par likumdošanas izmaiņām, kas varētu aizskart darba ņēmēju tiesības.

Pēc divu gadu kaulēšanās Saeimā beidzot nonākuši apjomīgi grozījumi Darba likumā. Lai gan daudzos aspektos darba ņēmēji un uzņēmēji ir atraduši šķietamu kompromisu, tomēr joprojām ir vairāki smagi jautājumi, kas palikuši karājamies gaisā. Apzinoties, cik diametrāli pretējas varētu izrādīties uzņēmēju un arodbiedrību intereses, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ir gatava veselu mēnesi gaidīt priekšlikumus likumdošanas izmaiņām.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Pēteris Krīgers sarunā ar Neatkarīgo neslēpj, ka tiek plānotas plašas izmaiņas attiecībā gan uz darba līgumos un darba sludinājumos iekļaujamo informāciju, gan uz disciplinārsodu piemērošanu, atvaļinājuma naudas izmaksu, darba un atpūtas laika regulējumu, jauno māmiņu interešu aizsardzību u.tml. «Likumprojektu izstrādājusi Labklājības ministrija saziņā ar darba devēju un arodbiedrību pārstāvjiem, tāpēc Saeimā ir nonācis kompromiss, par kuru nav gaidāma asiņaina cīņa,» komentē P. Krīgers. «Tomēr mūs uztrauc nākamie priekšlikumi, kurus darba devēji varētu lobēt mums aiz muguras. Proti, izskan ideja samazināt piemaksas, kas darbiniekam jāizmaksā par virsstundu darbu. Tāpat darba devēji vēlētos atteikties no sistēmas, kad darba devējs nevar uzteikt darbu arodbiedrības biedram bez saskaņošanas ar arodbiedrību,» stāsta P. Krīgers. «Jau ilgstoši Latvijas valdība to vien dara kā nāk pretī darba devēju vēlmēm. Uzņēmējdarbība tiek likta augstāk par citām jomām, kas jo īpaši spilgti bija redzams jautājumā par sociālā nodokļa likmes samazināšanu,» atzīst arodbiedrību līderis. Jāatgādina, ka no nākamā gada par 1% tiks samazināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme, lielāku atspaidu sniedzot tieši darba devējiem. «Valdība nepārtraukti apgalvo, ka esam pārvarējuši krīzes smagumu, tad kādēļ šobrīd tiek runāts par virsstundu samaksas samazināšanu?» neizpratnē ir LBAS vadītājs.

Tikmēr Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) atzīst – viņai arodbiedrību bažas ir saprotamas. «Uzklausot darba devēju argumentus, rodas iespaids, ka arodbiedrību bažām ir zināms pamats. Darba devēji tik tiešām varētu vēlēties mainīt likumdošanu, dažas normas traktējot sev par labu. Jā, situācija darba tirgū ir skaudra, un darba ņēmējiem bieži vien nākas samierināties ar daudzām lietām, lai tikai saglabātu savu darba vietu. To, kuras grupas intereses valstiskā līmenī tiek liktas augstāk, lielā mērā parādīs debates Saeimas plenārsēdē un priekšlikumi, kurus politiķi iesniegs likuma otrajam lasījumam,» piebilst ZZS pārstāve.