Koalīcijā aizsācies domino efekts

Valdības nestabilitāte kā domino kauliņus šūpo arvien nākamos ministru krēslus. Robertam Ķīlim un Žanetai Jaunzemei Grendei var sekot arī Vjačeslavs Dombrovskis un Ilze Vinķele, kuru galvas, lai arī pagaidām tiek saudzētas, tomēr kļuvušas par lielāko politisko spekulāciju objektiem.

Farss, tenkas un inspirācijas – tā peripetijas ap dažādu ministru amatiem un valdības stabilitāti raksturo koalīcijas partiju līderi, cits citam pārmetot vēlmi diskreditēt kolēģus. Koalīcijas partneriem kļūst arvien grūtāk saglabāt savstarpējo panesamību, un šī iekšējā neapmierinātība kā bumerangs atspēlējas ministru linčošanā. To neformālās sarunās atzīst gan Vienotības, gan nacionāļu un arī reformistu vadība.

Kāds no Reformu partijas (RP) līderiem neoficiālā sarunā Neatkarīgajai atzina, ka premjers Valdis Dombrovskis klaji gremdē izglītības ministru Vjačeslavu Dombrovski (RP), kura prasības nākamā gada budžetam izrādījušās pārāk kategoriskas un neērtas Vienotībai. Cenšoties izprast cēloņsakarības, RP analizē: nolinčojot nevēlamo Robertu Ķīli, Vienotība esot gaidījusi, ka nākamais ministrs būs pasīvs un neieinteresēts. «Tomēr, bēgot no vilka, viņi uzskrēja lācim,» pauž kāds no RP līderiem, uzskatīdams, ka tieši tāpēc Vienotība šobrīd sākusi farsu ar V. Dombrovska nomelnošanu. Tikmēr RP valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters atzīst, ka tuvākajā laikā iecerējis tikšanos ar Ministru prezidentu, lai atklāti pārrunātu izglītības ministram veltīto kritiku. Nepaliekot atbildi parādā, RP valde ceturtdien vakarā apsvēra iespēju pieprasīt Vienotības biedres, labklājības ministres Ilzes Viņķeles demisiju, taču pagaidām šī politiskā paukošanās palikusi bez atbildes dūriena.

Otra frontes līnija, kurā iesaistījusies Vienotība, saistīta ar nacionālā flanga prasībām pārtraukt uzturēšanās atļauju tirgošanu, kā arī palielināt demogrāfijas problēmu risināšanai atvēlēto finansējumu. Eļļu ugunij pielējusi arī Nacionālās apvienības (NA) tikšanās ar opozīcijā esošo Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). Formāli pārrunās tika meklēti jautājumi, kurus nākamā gada budžetā atbalstītu gan koalīcija, gan opozīcija. Savukārt starp rindām bija nolasāma NA vēlme demonstrēt partneriem gatavību meklēt citas sadarbības formas. Lai gan valdības partijām brāļošanās ar opozīciju nav ierasta prakse, NA līderis Raivis Dzintars Neatkarīgajai norāda, ka atklātas sarunas vienmēr ir labākas nekā slepenas tikšanās, tāpēc nekā slēpjama tajā neesot. Tikmēr Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis sarunā ar Neatkarīgo sarkastiski atzina: visu veidu tikšanās un pārrunas vienmēr ir labas, jo vairo savstarpējo saprašanos. «Tikai neaizmirsīsim, ka Valdis Zatlers savulaik atlaida Saeimu par to, ka koalīcijas partijas atļāvās vienoti balsot ar opozīciju,» sacīja Dz. Zaķis.

Nestabilā atmosfēra valdībā tostarp ir saistīta ar gaidāmo balsojumu par 2014. gada budžetu. Jo tuvāk nāk brīdis, kad Saeimai jāsāk darbs pie šī dokumenta, jo raženākam pļaujas laikam atvēzējas tie, kuru labvēlība ir nepieciešama Vienotībai. Būdama koalīcijas vadošais spēlētājs, Vienotība lielā mērā ir uzurpējusi varu, vienpersoniski spējot ietekmēt nozīmīgākos procesus valstī. Taču budžeta pieņemšanas brīdī Vienotība kļūst viegli ievainojama, jo bez partneru atbalsta budžeta pieņemšana nav iespējama.

Svarīgākais