Ieņemot brīvo sociāldemokrātu nišu, Saskaņas centrs 12. Saeimas vēlēšanas gatavs sagaidīt jaunā, mērenākā, iesaiņojumā. Praksē tas nozīmētu atbrīvošanos no nacionāli radikālā balasta, kas divdesmit gadu traucējis sasniegt kārotos politiskos augstumus.
Saskaņas centrs (SC) neslēpj vēlmi restartēt savas apvienības zīmolu, kurā joprojām ir jūtama interfrontes atbalss un vēstures smagums. Meklējot jaunu tēlu, kas vienlaikus pārāk neattālinātos no apvienības līdzšinējām pozīcijām, SC varētu izraudzīties sociāldemokrātu nišu, kas pēc LSDSP politiskā bankrota joprojām ir tukša.
Cer gūt sapratni
Politiskā spektra kontekstā SC iespējamā transformācija var šķist kā neliels kosmētiskais remonts. Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš atgādina, ka citviet pasaulē kreisā flanga termins tiek lietots partijas ekonomiskās orientācijas apzīmēšanai. Proti, kreiso spārnu tradicionāli pārstāv sociāldemokrāti jeb darbaļaužu, sociāli mazaizsargāto u. tml. grupu aiztāvji. Raugoties no šāda viedokļa, SC savu vietu politiskajā spektrā nemainīs un joprojām atradīsies kreisajā flangā.
Tikmēr Latvijas politiskās vides kontekstā SC reformas sev līdzi var nest daudz nozīmīgākas pārmaiņas. Aizkulisēs tiek spriests, ka atteikšanās no Alfrēda Rubika virzīšanas Eiropas Parlamenta deputāta amatam iezīmē SC ģenerālos centienus attālināties no prokrieviskā tēla, arvien vairāk uzrunājot mēreno un arī latvisko elektorātu. To sarunā ar Neatkarīgo apliecina arī viens no SC līderiem Andrejs Klementjevs. «Ceram, ka 12. Saeimas vēlēšanās spēsim pozicionēties kā pilntiesīgs sociāldemokrātisks spēks. Ja vēlētājs noticēs, ka nav nozīmes – krievi vai latvieši –, tad Saskaņas centrs ir gatavs uzņemties visas tās sociālās problēmas, kuras gadiem tikušas pamestas novārtā,» pauda politiķis. Viņš arī neslēpa, ka Eiroparlamenta vēlēšanas, kas gaidāmas piecus mēnešus pirms 12. Saeimas vēlēšanām, kļūs par izmēģinājuma placdarmu, lai pārliecinātos par to, vai un kā vēlētāji ir saklausījuši SC jauno vēstījumu.
Jāatgādina, ka politisko organizāciju apvienība SC tika dibināta 2005. gadā un šobrīd apvienību veido mēreno uzskatu Sociāldemokrātiskā partija Saskaņa, kā arī radikālais flangs Latvijas Sociālistiskā partija, kuras priekšgalā ir A. Rubiks. Par nepieciešamību upurēt A. Rubiku tika runāts jau pirms šā brīža valdības izveides, kad SC atradās pussoļa attālumā no iekļūšanas koalīcijā. Toreiz brāļošanās ar sociālistiem nostrādāja kā izšķirošais faktors, lai pēdējā brīdī SC tomēr netiktu pie varas grožiem. Iespējams, apzinoties savas izredzes iegūt labus rezultātus 12. Saeimas vēlēšanās, SC jau laikus gatavo augsni, lai nākamgad bēdīgā vēsture neatkārtotos.
Sarežģīta niša
Savukārt politologs Filips Rajevskis brīdina, ka darbošanās sociāldemokrātu nišā varētu izrādīties sarežģītāka, nekā tā šķiet sākotnēji. «Sabiedrībai, protams, patīk idejas par atbalstu mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, lielākiem pabalstiem un sociālajām garantijām. Tomēr kas par to maksās? Lai kaut ko pārdalītu un kādam palīdzētu, kaut kur ir vairāk jāiekasē,» atzina F. Rajevskis akcentējot: «Sociāldemokrātija attīstās tad, kad sabiedrība kļūst bagātāka un turīgākie ir gatavi palīdzēt nabadzīgākajiem. Tā būtu progresīvā nodokļu sistēma un kopumā lielāki nodokļi. Vai Latvija tam ir gatava – šaubos. Iespējams, Saskaņas centrs kā piemēru varētu demonstrēt Rīgu, kuras saimniecība pēdējos gados ir ieguvusi nelielu kreisu skanējumu. Tomēr, kas der Rīgai, neder Latvijai, jo galvaspilsēta ir daudz bagātāka nekā caurmērā valsts.»
Grūti apvienoties zem viena jumta
Tiekot atstumtiem no SC vilcējspēka, rodas jautājums arī par sociālistu tālāko likteni. Jāatgādina, ka līdz šim LSP politiķi ir bijuši pārstāvēti visos parlamentos – 6. un 8. Saeimā katrā strādāja pieci radikāli kreisā flanga pārstāvji, bet 7. un 9. Saeimā sociālistiem bija četru deputātu mandāti citu apvienību rindās. Arī 10. Saeimā SC ietvaros strādāja četri LSP deputāti. Savukārt šobrīd SC Saeimas frakcijā no 31 deputāta radikālo spārnu pārstāv tikai trīs politiķi, proti, divi A. Rubika dēli – Artūrs un Raimonds –, kā arī Igors Zujevs. Politologs F. Rajevskis gan uzskata, ka, izkrītot no ērtā SC formāta, LSP individuāla pastāvēšana būs apšaubāma. «Rubika uzvārds vēlēšanās maksā 2,5 līdz 3%. Ikvienam politiskajam spēkam tas ir labs papildinājums. Taču viena pati Latvijas Sociālistiskā partija nespētu iekļūt Saeimā. Es gan uzskatu, ka radikālam prokrieviskam spēkam Latvijas politikā joprojām ir vieta. Cits jautājums, vai zem vienas izkārtnes spētu apvienoties visi šajā flangā esošie politiķi – Ždanoka, Lindermans, Pliners, Rubiks. Katrs no viņiem ir pārāk atšķirīgs – no komunistiem un sociālistiem līdz ksenofobiem un nacionālistiem –, lai varētu pastāvēt līdzās,» prognozē eksperts.
Tikmēr LSP līderis A. Rubiks – pirms SC oficiāli atteicies no viņa pakalpojumiem – savas organizācijas tālāko nākotni nezīlē. Šā brīža eiroparlamentārietis vien norāda, ka arī bez SC patstāvīgi kandidēs Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Savas izredzes A. Rubiks vērtē diezgan augstu. «Esmu piedalījies daudzās vēlēšanās un visās uzvarējis ar pirmo piegājienu. Es nelielos, bet tā tas ir,» medijiem atzinis A. Rubiks.