Seniori gatavi atspēlēties Vienotībai par ignoranci

Vienotības nebeidzamās rotaļas ar pensionāru pacietības mēru nākamā gada oktobrī varētu beigties ar protesta balsojumu par labu opozīcijas spēkiem – šādus atklātu mājienu valdībai ir devusi Latvijas Pensionāru federācija.

12. Saeimas vēlēšanu dienā, dodoties pie vēlēšanu urnām, Latvijas pensionāri Valda Dombrovska komandai ir gatavi pieminēt visus nepildītos solījumus gan par iedzīvotāju ienākuma nodokļa mazināšanu, gan par pensiju indeksāciju. To medijiem vakar atzina Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš, uzsverot, ka valdība līdz šim ir nodarbojusies vienīgi ar reklāmas trikiem.

Kā zināms, pensionāri veido 25 līdz 30% no visiem Latvijas vēlētājiem, kas ir viens no nozīmīgākajiem elektorātiem ikvienai partijai. Tajā pašā laikā Vienotība ar visu savu līdzšinējo darbību norāda, ka īpaši neuztraucas par pensionāru labvēlību. Tikmēr opozīcija rīkojas diametrāli pretēji. Gan kreisais flangs, gan Zaļo un zemnieku savienība līdz šim regulāri centušies izdabāt pensionāriem, lai arī bezcerīgi, tomēr atkal un atkal virzot Saeimā pensionāriem svarīgus jautājumus.

Cer uz kārtējo piedošanu

Saskaņas centra (SC) politiķis, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas loceklis Andrejs Klementjevs uzsver: «Apzinoties to, cik liela vēlētāju daļa ir pensionāri, var tikai pabrīnīties par Labklājības ministrijas riskanto komunikāciju. Budžeta skaitļi apliecina, ka pensiju indeksācija pensijām līdz 250 latiem nebūtu bijusi nekāda katastrofa. Šādos apstākļos kaulēšanās ir neizprotama.» Komentējot Vienotības vienaldzību pret pensionāru problēmām, SC politiķis norāda: «Pensionāri ir liela, taču ļoti konservatīva vēlētāju daļa. Vienotība acīmredzot cer, ka pensionāri tai atkal piedos, līdzīgi kā tas bija pēc pašvaldību vēlēšanām.»

Arī Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) sarunā ar Neatkarīgo akcentē: šā brīža indikācijas liek noprast, ka gada beigās sociālajā budžetā izveidosies 200 miljonu latu liels atlikums. «Iespējams, Vienotības lielo solījumu laiks būs nākamā gada sākums. Tad arī vēlēšanas būs pienākušas tuvāk,» atzina A. Barča.

Pensionāri – situācijas ķīlnieki

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis sarunā ar Neatkarīgo neslēpj – Vienotības konflikts ar pensionāriem lej ūdeni uz opozīcijas dzirnavām. «No politiskās stratēģijas viedokļa šāda uzvedība ir neloģiska, tomēr tam ir savi skaidrojumi. Kuluāros tiek baumots, ka Vienotības iekšienē norit sīva cīņa par varu. Ņemot vērā Solvitas Āboltiņas iespējamo nominēšanu eirokomisāres amatam, skaidrs, ka varas pozīcijās gaidāmas nozīmīgas pārbīdes. Pēdējā laikā tā vien šķiet, ka kādreizējie Pilsoniskās savienības kolēģi finanšu ministrs Andris Vilks un labklājības ministre Ilze Vinķele ir vienojušies kopīgā gaudu dziesmā. Nekas nav labi, neko nevaram atļauties, nevienam nekas netiks dots. Tas, nenoliedzami, būtiski grauj premjera kā valdības vadītāja pozīcijas. Tikmēr Valdis Dombrovskis ir vienīgais, kurš mēģina sabiedrībai raidīt ziņu, ka viss nav tik slikti un zināmi uzlabojumi ir iespējami,» komentē A. Brigmanis.

Komunikācijas stils dod pamatu dusmoties

To, ka Vienotības stratēģija ir netālredzīga, apzinās ne vien opozīcija, bet arī koalīcijas partneri. Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars sarunā ar Neatkarīgo neslēpj: «Pensionāru prasības ir pamatotas, un tā komunikācija, ko viņi ir piedzīvojuši no Labklājības ministrijas puses, dod pamatu gan aizvainojumam, gan sašutumam. Tajā pašā laikā esmu pārliecināts, ka atbalsts Saskaņas centram kā protesta forma ir vienīgi Andra Siliņa personīgais viedoklis un cienījamākās paaudzes starpā nedominē. Atspēlēties nākamajām paaudzēm, atņemot tām valsti, noteikti nav metode, ko būtu gatavs darīt padomju varu piedzīvojušo cilvēku vairākums.»

Jaunāko laiku vēstures nemainīga tradīcija

Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš uzskata: protesta balsojums, ar kuru vēlētāji cenšas iegriezt līdzšinējai valdībai, ir nemainīga tradīcija, kas cieši iesakņojusies Latvijas jaunāko laiku vēsturē. Eksperts atgādina – par par balsojumu pamatā būtu uzskatāms vēlētāju atbalsts premjera partijai, kas visspilgtāk simbolizē apmierinātību ar līdzšinējās valdības darbu. Savukārt balsojums pret ir visas pārējās vēlētāju izvēles – par labu jaunveidotiem spēkiem, opozīcijas partijām, dažādām sīkpartijām u.tml. «Arī Reformu partijas panākumi iepriekšējās Saeimas vēlēšanās bija vēlētāju protesta balsojums pret Vienotību. Tas, ka šī partija turpināja vadīt valdību un ieņemt vadošos amatus, bija vienīgi politisko spēļu sakritība,» pauž A. Kaktiņš.

***

Vēsture var atkārtoties

- Kamēr parlamentā vēl nav noticis balsojums par 2014. gada budžetu, pensionāri vērsušies pie valdības un Saeimas, norādot uz četrām kategoriskām prasībām, pensiju indeksācija 2013. gadā līdz 250 latiem; piemaksu palielināšana pie pensijas par darbu līdz 1996. gadam; pensionāru veselības apdrošināšana, kā arī pensijas neapliekamā minimuma vienādošana ar minimālo algu.

- Labklājības un Finanšu ministrija, kuru vadībā atrodas partijas Vienotība politiķi, pagaidām ir skeptiskas par jebkādām iespējām apmierināt pensionāru vajadzības.

- Šī var nebūt pirmā reize, kad Vienotība ir gatava riskēt ar pensionāru labvēlību. Pirms četriem gadiem, iepriekšējo pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā, toreizējā Jaunā laika, tagadējās Vienotības vadītājs Valdis Dombrovskis publiski solīja smagās krīzes apstākļos nemazināt pensijas. Tiesa, jau drīz pēc vēlēšanām valdība ar pensionāriem izrīkojās diametrāli pretēji.