Tuvākajā laikā Saeimas Juridiskajā komisijā nonāks Zaļo un zemnieku savienības ierosinātais un koalīcijā esošās Nacionālās apvienības atbalstītais ierosinājums, kas paredz, ka Eiropas Savienības (ES) komisāra amata kandidātus apstiprinās Saeima. Pašlaik kandidātu vienpersoniski izvirza premjerministrs.
Politisko norišu vērotāji uzskata, ka šāda iniciatīva var būt vienkārši skaidrojama. Proti, Eiropas Parlamenta vēlēšanas un līdz ar to arī jaunu ES komisāru izraudzīšanās notiek nākamā gada maijā – vairākus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām, tādēļ bez esošās kārtības grozīšanas pašlaik opozīcijā esošajai Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), Vienotības nežēlastībā kritušajai Nacionālajai apvienībai vai pat Saskaņas centram izredzes iegūt augsto amatu ir ārkārtīgi zemas.
ZZS ierosinājums paredz grozījumus Saeimas kārtības rullī, ka līdz ar Saeimas prezidija locekļu, Valsts prezidenta un Valsts kontroliera kandidatūrām prezidijā apstiprināšanai jāiesniedz arī ES komisāra kandidatūra un tā uzskatāma par Saeimas atbalstītu, ja «par» nobalsojis 51 deputāts.
ZZS uzskata, ka pašreiz spēkā esošā kārtība ir nepietiekami caurspīdīga un rada bažas, ka ES komisāri tiek izvirzīti kādas personu grupas savtīgu interešu realizēšanai.
«Pašlaik Latvijas valstī nav noteiktas kārtības ES komisāra amata pretendentu izvirzīšanai, bet pastāv juridiski apšaubāma procedūra, ka minētā amata kandidātus izvirza Ministru prezidents. Tas neapšaubāmi neatbilst Latvijas kā parlamentāras republikas idejai, kurā nozīmīgākos lēmumus pieņem parlaments. Šādas juridiski precīzi nereglamentētas procedūras neesamība ļauj izdarīt pieņēmumu, ka Latvijas ES komisāra amata pretendents hipotētiski var tikt izvirzīts šauru interešu grupas politiskajās interesēs,» saka ZZS deputāts Uldis Augulis.
ZZS uzskata, ka viņu ieteiktā ES komisāru apstiprināšanas kārtība nodrošinātu attiecīgā lēmuma pieņemšanas procesa caurskatāmību, tādējādi veicinot arī sabiedrības uzticību Saeimai un politiķiem. Turklāt vienlaikus vairāki izvirzīti ES komisāra amata kandidāti veicinātu diskusiju sabiedrībā un Saeimā par konkrēto kandidātu.
Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne, kas balsoja pret ZZS ierosinājumu, pagaidām nebija ar to detalizēti iepazinusies, taču pieļauj, ka tā vājums slēpjas faktā, ka ES komisāru apstiprināšanas kārtība paredzēta tieši Saeimas kārtības rullī.
«Es noteikti aicināšu likumprojekta iniciatorus, lai viņi komisijā paskaidro savu ieceri un sniedz informāciju par praksi citās ES valstīs. Iespējams, ka komisāru apstiprināšanai vajag kaut kādu procesuālo kārtību, bet apšaubu, ka ZZS priekšlikums ar izmaiņām kārtības rullī būs tas pareizākais,» saka juriste, kura arī apšauba, vai Eiropas Komisijas (EK) prezidenta kandidātam komisāra apstiprināšanas gaitā vajadzētu komunicēt ar Latvijas parlamentu.
Reformu partiju pārstāvošā Zanda Kalniņa-Lukaševica informāciju par ES komisāru apstiprināšanas praksi citās savienības dalībvalstīs jau bija apkopojusi un secinājusi, ka lielākajā daļā valstu komisāra kandidātu izvirza tās premjerministrs.