Ministru kabinets pagājušajā nedēļā akceptēja grozījumus likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», kas paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi samazināt līdz 22% 2016. gadā.
Nodokļa likme 2014. gadā būs 24%, 2015. gadā – 23%, bet no 2016. gada – 22%. Grozījumi likumā arī paredz daļu aizdevumu aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Saeimas opozīcijas partijas nav pret IIN samazināšanu, taču atzīmē, ka grozījumu plāns sastādīts bez nopietna sociālekonomiska izvērtējuma. ZZS Saeimas frakcijas deputāts Uldis Augulis intervijā Neatkarīgajai atgādināja, ka pagājušajā gadā jau tika nolemts, ka IIN nodokļa likme būs 22%, taču pēc tam premjers Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Andris Vilks paziņoja, ka tā bijusi kļūda un nodokļa samazināšana nenotiks. «Mēs gribam, lai Latvijā attīstās ražošana, kas atnestu valstij naudu, nauda ir jānopelna, tāpēc darbaspēka nodoklis ir jāpārskata, un, protams, ka uz leju. Manuprāt, kopējā nodokļu politikā beidzot ir nepieciešams veikt sociālekonomisko analīzi, lai redzētu un saprastu, kas jādara. Taču visu laiku notiek «mētāšanās» ar nodokļu likmēm – vienā brīdī paziņo, ka likme būs tāda, pēc laika – ka citāda. Uzņēmējiem ir vajadzīga stabilitāte, lai viņi varētu plānot savu darbību,» uzsver U. Augulis. Pēc viņa domām, nodokļu politikai kopā ar tās sociālekonomisko izvērtējumu bija jābūt kopējā sasaistē ar Nacionālo attīstības plānu, taču tā vietā valdošā koalīcija jau tradicionāli ar nodokļu likmju izmaiņām nodarbojoties vispār bez kāda izvērtējuma. Līdzīgi bijis arī krīzes laikā, kad pievienotās vērtības nodokli paaugstināja no 18% uz 21%. U. Augulis interesējies Finanšu ministrijā, kāds šīm izmaiņām būs sociālekonomisks efekts, bet ministrijā viņam atbildējuši, ka nodokļa paaugstināšana par 3% vajadzīga, lai rādītu starptautiskajiem aizdevējiem, ka Latvija spēj sabalansēt budžetu. «Tātad bez jelkāda izvērtējuma,» secinājis U. Augulis.
Saeimas Saskaņas centra frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs uz jautājumu, kā vērtē valdības plānotos IIN grozījumus, atbildēja lakoniski: «Neticu nevienam valdības vārdam.» Lūgts paskaidrot, kāpēc, J. Urbanovičs sacīja, ka valdība pati nezina, kas būs 2016. gadā, un diezin vai pati tic saviem solījumiem. «Valdība ir paradusi nepārtraukti patoloģiski melot – vienā brīdī solīt ko vienu, nākamajā ko citu, tāpēc tās plānus nevar ņemt nopietni. Un kāpēc tieši 22%, un kāpēc tieši no 2016. gada, nevis no šā vai nākamā gada? Manuprāt, šie procenti un gada skaitļi ir no gaisa pagrābti – bez kāda dziļāka pamatojuma un aprēķiniem,» skeptisks par valdošās koalīcijas partiju spēju pildīt pašiem savus solījumus ir J. Urbanovičs.