Šodien kļūs skaidrs, vai Nacionālās apvienības (NA) kultūras ministres demisijas pieprasīšana premjerministram Valdim Dombrovskim izmaksās valdības krišanu.
Nacionālisti gan vēl cer, ka premjers pa nedēļas nogali būs pārdomājis un dokumentu par demisijas pieprasīšanu neparakstīs, savukārt ne opozīcijā esošās partijas, ne politologi nešaubās, ka demisija pieprasīta tiks, bet valdība saglabās esošo partijisko sastāvu.
Kultūras ministres Žanetas JaunzemesGrendes aizsāktais Latvijas Nacionālās operas skandāls ar neparedzētu iznākumu noslēdzās aizvadītās nedēļas piektdienā. Pārsteidzot nesagatavotus konflikta vērotājus, premjerministrs pēc sarunas ar ministri paziņoja, ka pieprasīs Ž. JaunzemesGrendes demisiju.
V. Dombrovskis norādīja, ka ministres konflikts ar kultūras darbiniekiem par operas vadītāja Andreja Žagara atbrīvošanu nav pirmais un starp ministri un daļu nozares izveidojušās nopietnas nesaskaņas. «Diemžēl mēs redzam, ka šādi gadījumi atkārtojas un dialogs ar nozari nevedas,» teica premjers, solīdams, ka oficiāls ministres demisijas pieprasījums tiks parakstīts pirmdien, bet NA līdz tam vajadzētu nosaukt jaunu kultūras ministra kandidātu.
Šāds lēmums, protams, radīja ļoti pateicīgu augsni dažādām versijām par nopietnu valdības sagrīļošanos un iespējamo izjukšanu, taču sakarsētos teorētiķu prātus vismaz uz laiku mierina NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.
Jautāts, kā apvienība reaģēs uz viņu ministres atlaišanu, viņš atzīst, ka tā pārsteigta nesagatavota un neredz iemeslus Ž. JaunzemesGrendes demisijai, taču ar atbildi Vienotībai nesteigsies. Viss tikšot izlemts frakcijas un partijas valdes sēdē pirms šīsdienas koalīcijas partneru iknedēļas tikšanās. Turklāt viņam ir cerība, ka premjers pa nedēļas nogali būs pārdomājis un demisijas pieprasīšanu neparakstīs. G. Bērziņš uzskata – par to liecina fakts, ka premjers šo dokumentu nav parakstījis jau piektdien, bet neizskaidrojamu iemeslu dēļ vilcinās līdz pat šodienai.
Koalīcijas partneru strīdus no malas vērojošā opozīcija, šķiet, pat lāga nav ieinteresēta valdības krišanā. Piemēram, Saskaņas centrs nelolo ilūzijas, ka valdības krišanas gadījumā tas varētu iekļūt jaunajā koalīcijas sastāvā. Lielākais, ko tā varētu iegūt, esot Reformu partijas asimilēšana Vienotībā.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) jau līdz šim nav slēpusi, ka labprāt ļaus šai valdībai nostrādāt līdz tās termiņa beigām, turklāt gāzt valdību budžeta pieņemšanas laikā būtu bezatbildīgi. Tiesa, ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis nelaiž garām iespēju atgādināt sabiedrībai, ka NA līdz ar viņu ministres demisijas pieprasīšanu saņēmusi nepārprotamu brīdinājumu, ka mēģinājumi izmantot budžeta pieņemšanu valdības stabilitātes apdraudēšanai netiks pieļauti. «Viņi visu laiku bija kā tāda koalīcijas iekšējā opozīcija, tagad premjers to ir pārtraucis,» saka A. Brigmanis, kas ir pārliecināts, ka NA norīs šo krupi un izvirzīs jaunu ministru, Ž. JaunzemiGrendi neaizstāvot.
Par to ir pārliecināti arī Neatkarīgās aptaujātie politologi, kas par daudz ticamāku uzskata šādu nākotnes scenāriju – NA samierinās ar Ž. JaunzemesGrendes atlaišanu, izvirza jaunu kandidātu ministra krēslam, saņemot lielāku Vienotības pretimnākšanu jautājumos, kas saistīti ar demogrāfiskā stāvokļa uzlabošanai nepieciešamajiem līdzekļiem nākamā gada budžetā.