Lietuvas augstāko amatpersonu attieksme pret Dalailamas vizīti Viļņā ir morāles principu jautājums un nav pamata baidīties, ka viņu tikšanās ar augsto viesi pamudinātu Ķīnu noteikt Lietuvai sankcijas, - šādu pārliecību intervijā portālam "Kaunodiena.lt" izteicis bijušais prezidents Valds Adamkus.
Lietuvas varas pārstāvjiem nevajadzētu griezt muguru tādai garīgajai autoritātei, kas savulaik pati atbalstījusi Lietuvu, uzskata Adamkus, kas pirms 12 gadiem, atrazdamies valsts augstākajā amatā, pats privāti tikās ar Tibetas budistu augstāko garīgo līderi, lai gan uz šo tikšanos viņam nācās ierasties no slimnīcas pēc operācijas. Tikties ar Dalailamu viņš gatavojas arī šīs vizītes laikā.
Kā ziņots, prezidente Daļa Grībauskaite savā oficiālajā tīmekļa vietnē un "Facebook" profilā apliecinājusi, ka trešdien privātā kārtā tikusies ar Dalailamu, lai gan vēl tās pašas dienas rītā viņas darba kārtībā tāda tikšanās nebija paredzēta. Adamkus intervija, kas publicēta ceturtdien, gan sniegta portālam vēl pirms šīs informācijas izplatīšanas.
Savukārt ārlietu ministrs Lins Linkevičs un Seima spīkers Vīds Ģedvils uzsvēruši, ka valsts pirmās amatpersonas vairīsies tikties ar Dalailamu, pamatojot to ar oficiālo Lietuvas ārpolitiku, kas balstās uz vienotas Ķīnas koncepciju un neatzīst Tibetas okupāciju. Ģedvils vēl piebildis, ka Dalailama vizītes laikā noteikti sajutīs Lietuvas vienkāršo iedzīvotāju atbalstu, savukārt premjers Aļģirds Butkevičs lēmumu netikties ar Dalailamu žurnālistiem skaidrojis ar savu saspringto darba grafiku un to, ka viņu neviens uz šādu tikšanos neesot uzaicinājis.
Pēc Adamkus teiktā, pašreizējo Lietuvas līderu nostāja viņam ir grūti saprotama un liek aizdomāties "par vārdu saskaņu ar darbiem".
"Tolaik, kad cīnījāmies par savu brīvību un neatkarību, mēs meklējām draugus un priecājāmies par katru, kas atbalstīja mūsu nostāju, un Tibeta bija viena no pirmajām, kas mūs sveica un atzina mūsu tiesības uz brīvu dzīvi. Šobrīd Tibeta ir okupēta, tai atņemtas pašnoteikšanās tiesības, un kad tā vaicā pēc brīvās pasaules sirdsapziņas, pēc atbalsta, mēs izvēlamies citu ceļu (..). Man tas nav pieņemams, bet es šobrīd nepārstāvu nekādu Lietuvas valsts oficiālo politiku. Tas ir morāles jautājums, uz kuru jāatbild pašreizējiem Lietuvas vadītājiem," uzsvēris bijušais prezidents.
Kā tikmēr vēsta mediji, Lietuvas vēstniece Pekinā Lina Antanavičiene ceturtdien uzaicināta uz Ķīnas Ārlietu ministriju. Pirms došanās turp vēstniece apliecinājusi informāciju par izsaukumu, bet vēl nav varējusi pateikt, vai tās laikā tiks runāts par Dalailamas vizīti. Pēc ziņām no diplomātiskajiem avotiem, vēstnieka izsaukšana ir parastā Pekinas reakcija uz Dalailamas apmeklējumiem kādā valstī.
Lietuvas politiķi gan uzsvēruši Dalailamas vizītes privāto raksturu, bet par Tibetas budistu garīgā līdera drošību Viļņā gādā Vadības apsardzes departamenta darbinieki, kas oficiālu pasākumu laikā parasti apsargā dažādu valstu vadītājus un svarīgas amatpersonas. Šī apsardzība saskaņota ar Ārlietu ministriju.
Kā norāda "Lrytas.lt", Lietuvai nav nozīmīgu politisko vai ekonomisko interešu Ķīnā. Lielāks varētu būt risks, ka Ķīna neatbalsta kādu Lietuvai labvēlīgu lēmumu starptautiskajās organizācijās. Izdevums atgādina, ka Lietuva pretendē uz ANO Drošības padomes nepastāvīgās locekles statusu.
Viļņas Universitātes pasniedzējs Konstantīns Andrijausks uzskata, ka Ķīna jau ir pieradusi pie šādām Dalailamas vizītēm Rietumeiropā. Lietuvai gan šobrīd pievērsta lielāka uzmanība kā ES prezidētājvalstij, tomēr Ķīna labi saprot, ka nevar aizliegt nedz šādas vizītes, nedz tikšanās, viņš piebildis.
Jau ziņots, ka Dalailamas vizītes organizatori pirms viņa atbraukšanas prezidentei Grībauskaitei iesniedza vairāk nekā 6000 cilvēku parakstītu petīciju, kurā Lietuva kā Eiropas Savienības (ES) prezidētājvalsts aicināta iekļaut Tibetas jautājumu ES darba kārtībā, mudinot sākt sarunas par "reālu Tibetas autonomiju, Tibetas kultūru, tās unikālo dabu".