Vašingtonā Baltijas valstu prezidentiem tiekoties ar ASV prezidentu Baraku Obamu, tika apliecināts, ka ASV un Baltijas valstis ir vienlīdzīgi stratēģiskās sadarbības partneri, aģentūru LETA informēja Latvijas Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.
30.augustā pēc Obamas ielūguma darba vizītē Vašingtonā viesojās Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess.
Tiekoties ar Obamu un ASV viceprezidentu Džo Baidenu, galvenie sarunu temati skāra Baltijas valstu drošības jautājumus NATO līgumattiecību kontekstā, Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbību reģionālās sadarbības ietvaros, kā arī jautājumus par Baltijas valstu pieredzes nodošanu Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstu attīstībai nākotnē un sadarbību ar šīm valstīm.
"NATO alianse nav vecāko vai jaunāko partneru sadarbības modelis. Mēs Vašingtonas līguma 5.panta saistības uztveram ļoti nopietni," sarunā atzīmēja ASV prezidents.
ASV puse augsti novērtēju Latvijas un Baltijas valstu iesaisti Afganistānas misijā, kas skaidri apliecina, ka Baltijas valstis ir uzticami partneri NATO aliansē.
Novērtējot 30.augustā notikušo sarunu gaitu, Bērziņš uzsvēra savstarpējās sapratnes gaisotni, kas valdīja gan ASV viceprezidenta rezidencē, gan tiekoties Baltajā namā visām amatpersonām kopā, kā arī atzina, ka sarunas notika starp četriem līdzīgiem partneriem un draugiem.
"Ir skaidrs, ka šodienas tikšanās tieši apliecina stabilu un ilgtermiņa ASV interesi gan Baltijas valstīs, gan Eiropā," uzsvēra Valsts prezidents.
Aktualizējot jautājumus par kiberdrošības nozīmi mūsdienās, Valsts prezidents izteica Latvijas gatavību un apņēmību ciešāk sadarboties ar ASV, piebilstot, ka Latvijā ir profesionāļi, kas var pārņemt ASV pieredzi un iestrādes šajā jomā, lai kopīgi sadarbotos šādu noziegumu prevencijā un atklāšanā.
Pārrunājot jautājumus par ekonomisko sadarbību starp ASV un Latviju, Andris Bērziņš atzina, ka šajā jomā vēl ir ļoti liels iespēju potenciāls, kas nav izmantots un kam jāpievērš pastiprināta uzmanība, lai no 19.vietas tirdzniecības apgrozījuma jomā nonāktu vismaz pirmajā desmitniekā. Šajā kontekstā Valsts prezidents uzsvēra potenciāli attīstāmos tirdzniecības kanālus, ko Latvija var piedāvāt saviem rietumu partneriem. Labs piemērs ir Ziemeļu tirdzniecības tīkls, kur Latvija ieņem vadošo lomu preču transportēšanai no un uz Afganistānu.
Sarunās tika skarti arī jautājumi par enerģētisko drošību, attiecībām ar Baltijas valstu kaimiņiem, Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu, kā arī šobrīd aktuālo Sīrijas jautājumu.
"Apzināta ķīmisko ieroču pielietošana pret civiliedzīvotājiem Sīrijā ir noziegums pret cilvēci. Tādēļ šādu rīcību nedrīkst atstāt bez starptautiskās sabiedrības reakcijas, un vainīgajiem ir jāsaņem pēc nopelniem," uzsver Bērziņš.
Sarunu noslēgumā Valsts prezidents izteica uzaicinājumu ASV vadītājiem apmeklēt Latviju un Baltijas valstis.
Kā ziņots, Vašingtonā Baltijas valstu prezidentiem tiekoties ar ASV prezidentu Obamu, tika apliecināts, ka ASV apņemas turpināt un paplašināt sadarbību Baltijas reģionā ekonomikas un drošības jautājumos, tādējādi risinot globālos izaicinājumus.
Prezidenta preses dienestā aģentūru LETA informēja, ka kopīgajā ASV, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas prezidentu paziņojumā teikts, ka gatavojoties nākotnes izaicinājumiem ir apziņa, ka ASV sadarbībai ar Baltijas valstīm, Baltijas valstu savstarpējai sadarbībai ar citiem reģionālajiem partneriem, piemēram, Ziemeļvalstīm, kā arī sadarbības centieniem transatlantiskajos un starptautiskajos forumos būs izšķiroša nozīme kopīgo panākumu nodrošināšanā.
ASV vēlreiz apstiprināja savu atbalstu sarunām par Transatlantisku tirdzniecības un investīciju partnerību kā šīs paaudzes iespēju paplašināt spēcīgas kultūras un ekonomiskās sadarbības saites starp Eiropu un ASV. Tas ļaus izveidot augstas kvalitātes visaptverošu līgumu, kas stiprinās globālo tirdzniecības sistēmu, bet arī veicinās konkurētspēju un izaugsmi, palielinot to daudzo miljonu darbavietu skaitu, kas jau pastāv transatlantiskās tirdzniecības un investīciju rezultātā, tajā skaitā Baltijas valstīs un ASV.
Tāpat ASV apzinās, ka droša un diversificēta energoresursu piegāde ir būtisks elements ekonomiskajā izaugsmē, tāpēc tiek pausta apņemšanās stiprināt Baltijas reģiona enerģētikas drošību.
"Mēs apzināmies Eiropas Savienības Trešās enerģētikas paketes ieviešanas nozīmi un nepieciešamību attīstīt projektus, kas iekļauti Baltijas enerģijas tirgu starpsavienojumu plānā. Tas dažādotu enerģijas avotus, attīstītu caurskatāmību enerģijas tirgos un nodrošinātu ilgstošu ekonomisko izaugsmi visā reģionā. ASV stingri atbalsta Baltijas valstu centienus attīstīt pašmāju energoresursus un videi draudzīgus enerģijas risinājumus, tajā skaitā energoefektivitāti, lai sasniegtu mūsu kopīgos mērķus – stiprinātu enerģētikas drošību, risinātu klimata pārmaiņu jautājumus un veicinātu kodolenerģijas drošību," teikts paziņojumā.
Apzinoties priekšrocības un riskus, kas saistīti ar pieaugošo atkarību no informācijas tehnoloģijām un kibertelpas, tikšot pievērsta lielāka uzmanība kiberdrošības jautājumu risināšanā reģionālā un globālā līmenī. Līdz ar to ASV solījusi turpināt sadarbību kibernoziegumu lietu ierosināšanā un izmeklēšanā, tādējādi veicinot kopīgo vīziju par interneta brīvību, sadarbojoties ar citām valstīm, starptautiskām organizācijām, pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru.
"Mūsu centienu pamatā ir kopīgs mērķis – atvērts, sadarbspējīgs, drošs un uzticams internets, kas pasargā privātumu un pilsoniskās tiesības, nodrošina brīvu informācijas un ideju plūsmu, kā arī veicina inovācijas, kas ir būtiskas modernajām ekonomikām," teikts paziņojumā.
Tāpat paziņojumā uzsvērts, ka ASV un Eiropas drošība nav nodalāma. Kā apliecināts ASV - Baltijas hartā un pamatojoties uz partnerību NATO ietvaros, ASV ir dziļa un pastāvīga interese par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas neatkarību, suverenitāti, teritoriālo integritāti un drošību.
"Baltijas valstis veica ievērojamu ieguldījumu NATO misijās Afganistānā un citur pasaulē. Mēs esam apņēmušies saglabāt un paplašināt alianses spējas kolektīvās aizsardzības, kopīgās drošības un krīžu vadības jomās Eiropā un aiz tās robežām. Apzinoties praktiskās sadarbības nozīmi, mēs strādāsim kopā, lai nodrošinātu efektivitāti un pēc iespējas labāk izmantotu mūsu ierobežotos resursus. Mēs darbosimies saskaņoti NATO ietvaros, lai definētu prioritātes, kā arī nodrošinātu militāro apmācību un vingrinājumu iespējas, vienlaikus īstenojot reģionālu sadarbību kopīgu iepirkumu un citu drošības projektu īstenošanā tad, kad tas ir savstarpēji izdevīgi," teikts paziņojumā.