Saistībā ar gatavoto Nacionālo bruņoto spēku (NBS) reformu Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijām grozījumus vairākos likumos.
Īstenojot NBS reformu, kā arī, lai uzlabotu vienvadības principu un precizētu NBS funkcijas un uzdevumus, ir paredzēts veikt izmaiņas Nacionālo bruņoto spēku likumā. Patlaban minētais likums noteic katra spēku veida, atsevišķas vienības funkcijas un uzdevumus, tādējādi apgrūtinot NBS komandierim īstenot vienvadības principu un kontrolēt uzdevumu izpildi. Tā rezultātā paredzēts veikt attiecīgas izmaiņas Nacionālo bruņoto spēku likumā. Ņemot vērā to, ka arī Militārā dienesta likumā ir vairākas atsauces uz spēku veidu komandieru tiesībām, precizējams ir arī Militārā dienesta likums.
Likumprojekts sagatavots, ņemot vērā veicamo reformu NBS, kā arī visā aizsardzības nozarē kopumā, kas realizējama līdz 2010.gada 1.janvārim.
Likumprojekts paredz atteikties no NBS veidu komandieru kompetences attiecībā uz augstāko instruktoru iecelšanu amatos, ieteikšanu pakāpju piešķiršanai un atvaļināšanu. Minētās tiesības ir paredzēts pilnībā nodot NBS komandierim vai viņa pilnvarotam komandierim (priekšniekam).
Vienlaicīgi, lai nodrošinātu karavīriem tiesības sniegt pirmo paplašināto palīdzību, kas var būt nepieciešama ne tikai kaujas uzdevumu veikšanā bruņota konflikta laikā, bet arī miera laikā, paredzēts papildināt Militārā dienesta likumu ar attiecīgu regulējumu.
Likumprojekts paredz, ka karavīrs, kurš apguvis paplašinātās pirmās palīdzības karavīra mācību kursa programmu, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīgs sniegt paplašināto pirmo palīdzību, izmantojot Ministru kabineta apstiprinātā sarakstā iekļauto aprīkojumu, medicīniskos materiālus un medikamentus. Vienlaicīgi tiek paredzēts, ka Ministru kabinets nosaka paplašinātās pirmās palīdzības karavīra mācību kursa programmu, kārtību, kādā nodrošina apmācību paplašinātās pirmās palīdzības sniegšanā, ārvalstīs apgūta mācību kursa atzīšanu Latvijā, kā arī aprīkojuma, medicīnisko materiālu un medikamentu sarakstu paplašinātās pirmās palīdzības sniegšanai un šī aprīkojuma, medicīnisko materiālu un medikamentu uzglabāšanas, izlietošanas, uzskaites un iznīcināšanas kārtību.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojumu par valsts aģentūras "Tēvijas sargs" un Jaunsardzes centra reorganizāciju, kas paredz ar 2010.gada 1.janvāri izveidot jaunu Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošu tiešās pārvaldes iestādi - Rekrutēšanas un jaunsardzes centru -, paredzēts attiecīgi precizēt likumā esošās atsauces uz Jaunsardzes centru.
Tāpat likumprojekts paredz precizēt arī rezerves karavīra definīciju, paredzot, ka dienestu rezervē pilda arī zemessargi pēc līguma par dienestu Latvijas Zemessardzē izbeigšanas.
Ņemot vērā to, ka NBS reformas gaitā virzītais likumprojekts "Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā" paredz atteikties no tādiem amatiem kā štāba priekšnieks un spēku veidu komandieris, bet attiecībā uz Zemessardzes komandieri vairs netiek paredzēta īpaša amatā iecelšanas un atbrīvošanas no amata procedūra, šāda atsauce jāsvītro arī no Militārā dienesta likuma. Paredzēts, ka augstāko virsnieku iecelšana amatos turpmāk notiks vispārējā kārtībā - atbilstoši Militārā dienesta likuma 23.panta otrajai daļai, proti, šīs amatpersonas amatos iecels aizsardzības ministrs pēc NBS komandiera ieteikuma. Īpaša procedūra tiks attiecināta tikai uz NBS komandieri un viņa vietnieku.
Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā paredz sakārtot NBS uzdevumus vienotā pantā, kā arī precizēt Militārās policijas definīciju, to iekļaujot likuma 3.pantā. Vienlaicīgi tiek paredzēts, ka Valsts robežsardze tiek iekļauta NBS sastāvā nevis kara laikā, bet jau izņēmuma stāvokļa izsludināšanas brīdī.
Ņemot vērā to, ka NBS vienību izvietojumu miera laikam, jo īpaši reorganizācijas dēļ, var būt nepieciešamība mainīt salīdzinoši bieži un īsos termiņos, paredzēts atteikties no Ministru kabineta lomas vienību izvietojuma miera laikam apstiprināšanā.
Tā kā saistībā ar NBS reorganizāciju no 2011.gada 1.janvāra paredzēts atteikties no militārajiem darbiniekiem, likumprojekts paredz izdarīt attiecīgus precizējumus likuma 5.pantā.
NBS likuma jaunā redakcija izvairīsies no funkciju un uzdevumu sadrumstalotības, kā arī ļaus NBS komandierim precīzi noteikt atsevišķu vienību uzdevumus, atsakoties no spēku veidiem un tiem deleģētajiem uzdevumiem.
Pildot likumā noteiktos uzdevumus, NBS veiks jau uzdotos uzdevumus, kā arī uzdevumu nodrošināšanai veiks šādus pasākumus: nodrošinās vienību kaujas un mobilizācijas gatavību, sagatavos personālsastāvu un vienības dalībai starptautiskajās operācijās, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) un Eiropas Savienības ātrās reaģēšanas spēkos, iznīcinās sprādzienbīstamus priekšmetus, veiks krasta apsardzi, koordinēs un veiks cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā, likvidēs jūrā notikušo avāriju sekas, piedalīsies ekoloģiskajā uzraudzībā.
Ministru kabineta noteiktajā kārtībā NBS arī nodrošinās Valsts robežsardzi ar tehniskajiem līdzekļiem un peldlīdzekļiem tās uzdevumu veikšanai jūrā, veiks rezerves karavīru apmācību, veiks speciālās operācijas, saskaņā ar starptautisko līgumu noteikumiem veiks klasificēto materiālu apmaiņu starp Latvijas valsts iestādēm un NATO vai Eiropas Savienības dalībvalstu institūcijām. Tāpat NBS veiks gaisa telpas, teritoriālās jūras un iekšējo ūdeņu (izņemot upes un ezerus), kā arī ekskluzīvās ekonomiskās zonas novērošanu un kontroli un Latvijas un NBS reprezentējošas militārās ceremonijas un nodrošinās godasardzi.
Papildus minētajiem NBS veicamajiem pasākumiem ir uzskaitīti arī Militārās policijas kā likumības nodrošināšanas vienības ar izmeklēšanas iestādes un operatīvās darbības subjekta tiesībām veicamie pasākumi, kas galvenokārt saskan ar šobrīd Militārajai policijai likumā noteiktajiem uzdevumiem.
Tāpat likumā tiks atrunāts, ka NBS atsevišķos gadījumos sniegs atbalstu Valsts policijai, Drošības policijai un civilās aizsardzības sistēmai.
Ar grozījuma ieviešanu samazināsies administratīvās pārvaldes elementu skaits un tiks vienkāršota pakļautības kārtība. Vienlaicīgi būtiskāka loma tiks paredzēta arī NBS komandiera vietniekam, uzsver grozījumu autors - Aizsardzības ministrija.
Ņemot vērā to, ka NBS reformas gaitā ir paredzēts veikt atsevišķu vienību, tostarp Apvienotā štāba, uzdevumu pārdali un nodošanu citām vienībām, paredzēts atteikties no likumā Apvienotajam štābam noteiktā uzdevuma - veikt NBS komandiera nodrošinājumu ar lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju, dokumentiem un priekšlikumiem, kā arī NBS komandiera pavēļu un rīkojumu izpildes kontroli.
Likumprojekts paredz atteikties no spēku veidu komandiera amatiem, bet attiecībā uz Zemessardzes komandieri un pavēlniecību komandieriem vairs netiek paredzēta īpaša amatā iecelšanas un atbrīvošanas no amata procedūra. Paredzēts, ka šo augstāko virsnieku iecelšana amatā turpmāk notiks vispārējā kārtībā - atbilstoši Militārā dienesta likuma 23.panta otrajai daļai, proti, šīs amatpersonas amatos iecels aizsardzības ministrs pēc NBS komandiera ieteikuma. Īpaša procedūra tiks attiecināta tikai uz NBS komandieri un viņa vietnieku.
Papildus tiek precizēti NBS attīstības plānošanas dokumenti un to izstrādes gaita.
Vienlaicīgi likumprojekts paredz papildināt Nacionālo bruņoto spēku likumu ar normu, saskaņā ar kuru NBS nekustamos īpašumus nenodod privatizācijai, dodot deleģējumu Ministru kabinetam apstiprināt šo nekustamo īpašumu sarakstu. Šāds regulējums nepieciešams, lai pastiprinātu NBS objektu nozīmi, vienlaicīgi ļaujot Ministru kabinetam noteikt to objektu sarakstu, uz kuru šī norma tiktu attiecināta. Līdzīgs regulējums, lai nodrošinātu valstij svarīgu objektus saglabātu valsts īpašumā, ir paredzēts arī citos normatīvajos aktos, piemēram, Enerģētikas likumā attiecībā uz AS "Latvenergo" kā valstiski svarīgu tautsaimniecības objektu, likumā par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām attiecībā uz dabas rezervātiem, dabas liegumiem, parkiem.