Nākamnedēļ, 13.augustā, valdības sēdē turpināsies darbs pie valsts budžeta veidošanas.
Otrdienas valdības sēdes slēgtajā daļā plānots apstiprināt maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu un ministriju maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu 2014., 2015. un 2016.gadam. Tas nozīmē, ka būs zināms, kāds papildu finansējums ministrijām būs pieejams nākamā gada budžetā.
Jau ziņots, ka šonedēļ valdība vienojās par vairāk nekā desmit miljonu latu finansējuma izlietojumu 2014.gada valsts budžetā dažādu ministriju vajadzību apmierināšanai. Finansējums 1,07 miljonu latu apmērā paredzēts mutvārdu un procesuālo dokumentu tulkošanai atbilstoši Kriminālprocesa likumam. Iestāšanās pasākumu nodrošināšanai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) tiks atvēlēts 1,2 miljoni latu, bet no tiem vairāk nekā 700 000 latu tiks nodrošināti no papildu ieņēmumiem par vīzu izsniegšanu. Visām ministrijām un valsts iestādēm elektroenerģijas un komunālo maksājumu sadārdzinājuma kompensēšanai tiks atvēlēti 3,3 miljoni latu. Panākta arī vienošanās publiskajā sektorā strādājošo mēnešalgu izlīdzināšanai izlietot 5,6 miljonus latu.
Ministrijas gan iesniegušas pieprasījumus papildu finansējumam nākamā gada budžetā jaunām politikas iniciatīvām par summu, kuras kopējais apmērs daudzkārt pārsniedz lēsto papildu pieejamo līdzekļu apmēru.
Patlaban vēl arī nav skaidrības, kādas nākamgad būs nodokļu likmes. Likums paredz, ka nākamgad iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme jāsamazina no pašreizējiem 24% līdz 22%. Taču Finanšu ministrija piedāvājusi trīs alternatīvus risinājumus, kuri paredz nākamgad saglabāt IIN likmi pašreizējā līmenī - 24%, bet samazināt darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi.
Pirmais modelis paredz samazināt darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi no 11% līdz 10%, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, bet IIN likmi saglabāt 24%, savukārt ar katru nākamo gadu IIN samazināt par 1%, attiecīgi 2015.gadā tā būtu 23%, bet 2016.gadā - 22%.
Otrais modelis paredz samazināt darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi no 11% līdz 10%, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, bet IIN likmi saglabāt 24%, savukārt ar katru nākamo gadu samazināt to par 1%, attiecīgi 2015.gadā tā būtu 23%, bet 2016.gadā - 22%. Tāpat tiek paredzēts ar nākamo gadu palielināt neapliekamo minimumu, diferencējot to no darba algas lieluma no 45 līdz 84 latiem jeb no 64 eiro līdz 119,52 eiro, kā arī palielināt atvieglojumus par apgādībā esošajām personām līdz 98 latiem jeb 139 eiro.
Savukārt trešais modelis paredz no 2014.gada 1.janvāra samazināt darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi no 11% līdz 10%, savukārt darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi, sākot ar 2015.gada 1.janvāri, samazināt no 24,09 % līdz 23,09%, bet IIN likmi saglabāt 24%, taču ar katru nākamo gadu samazināt to par 1%, attiecīgi 2015.gadā tā būtu 23%, bet 2016.gadā - 22%.
Iepriekš par IIN samazināšanu stingri iestājās Reformu partija, tomēr šonedēļ tā paziņoja, ka ir gatava kompromisam. Reformu partijas līderis Edmunds Demiters pēc partijas valdes sēdes šonedēļ paziņoja, ka ir jāsaglabā pašlaik likumā noteiktais darbaspēka nodokļu samazinājuma temps, līdz ar to sociālās apdrošināšanas iemaksām no nākamā gada jāsamazinās par 1,5 procentpunktiem. Tas kompensētu iepriekš paredzēto IIN samazinājumu par diviem procentpunktiem.