No -15,7 līdz +7,4 grādiem. Kāds šogad bijis decembris Latvijā?

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Līdz šim decembrī gaisa temperatūra svārstījusies te ievērojami zem, te nedaudz virs normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs sinoptiķu apkopotā informācija.

Pēc aukstā decembra sākuma, kad vidējā gaisa temperatūra dažviet bija vairāk nekā 7 grādus zemāka par normu, decembra vidū gaisa temperatūra ievērojami paaugstinājās un decembra 2. dekādes vidējā temperatūra bija 2 grādus virs dekādes normas. Tās laikā arī tika reģistrēti divi maksimālās gaisa temperatūras rekordi.

Decembra otrajā dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,0 grāds, kas ir 2,0 grādus virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra -13,0 grādi tika novērota 14.decembrī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,6 grādi tika novērota 19.decembrī Dobelē, Jelgavā un Rīgā.

Decembra 2. dekādes pirmajā pusē gaisa temperatūra bija zemāka par klimatisko normu, bet otrajā pusē - augstāka. Dekādē tika reģistrēti divi maksimālās gaisa temperatūras rekordi: 17.decembrī Liepājā (+7,4 grādi) un 19.decembrī Dagdā (+6,1 grādi).

Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 2. dekādē bija 24,3 milimetri, kas ir 44% virs dekādes normas (16,9 milimetri). Visvairāk nokrišņu (47,2 milimetri) bija Rucavā, bet vismazāk Dobelē - 10,5 milimetri. Vidēji Latvijā decembra 2. dekādē bija 6,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 milimetrs. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē un Skultē - deviņas diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā, Mērsragā, Pāvilostā un Rēzeknē - piecas diennaktis.

Līdz ar gaisa temperatūras paaugstināšanos ļoti strauji nokusa sniega sega. Ja dekādes sākumā valsts austrumu rajonos daudzviet sniega segas biezums bija 25-30 centimetri, tad dekādes beigās lielākajā valsts daļā vienlaidus sniega segas vairs nebija.

Upēs turpināja paaugstināties ūdenslīmenis, plaši applūda upju palienes un zemākās vietas, turpinājās ledus uzlūšana un iešana. Dažviet Rīgas līcī dekādes vidū novērotas ledus bumbas.

Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembra 2. dekādē bija 94% - no 90% Liepājā un Ventspilī līdz 97% Alūksnē un Zīlānos.

Visstiprākās vēja brāzmas (21,1 metri sekundē) tika novērotas 19.decembrī Liepājā.

Dekādes sākumā vairākās vietās novērots lielais dumpis, kas ir rets ziemotājs, bet 19.decembrī Kokneses pagastā pamanīts baltais stārķis.

Tikmēr decembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -5,6 grādi, kas ir 5,4 grādi zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra -15,7 grādi tika novērota 9.decembrī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +2,5 grādi tika novērota 1. un 3.decembrī Liepājā. Gaisa temperatūra visu decembra 1. dekādi turējās zem normas, taču rekordi sasniegti netika.

Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 1. dekādē bija 9,2 milimetri, kas ir 46% zem dekādes normas (17,0 milimetri). Visvairāk nokrišņu (29,6 milimetri) bija Pāvilostā, bet vismazāk Dobelē - 1,0 milimetrs. Vidēji Latvijā decembra 1. dekādē bija 2,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 milimetrs. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - piecas diennaktis, bet Dobelē un Rūjienā šādu diennakšu nebija.

Decembra pirmajā dekādē tika novērots sals, uz upēm un ezeriem turpināja veidoties ledus. Sniega segas biezums daudzviet Vidzemē un Latgalē turējās ap 25 centimetriem.

Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembra 1. dekādē bija 91% - no 83% Kolkā līdz 95% Saldū.

Visstiprākās vēja brāzmas (14,5 metri sekundē) tika novērotas 7.decembrī Kolkā.

Krimuldā un Raiskumā 6.decembrī tika novērots halo, bet 8.decembrī Lilastes pludmalē - ledus bumbas.

Ļoti vēli rudens novērojumi reģistrēti lielajam dumpim - 3.decembrī Zvārdes pagastā un 10.decembrī Liepājā. 4.decembrī Ventspils novadā un 5.decembrī Iecavā novērots plukšķis. 5.decembrī Remtes pagastā novērota dzērve, savukārt 9.decembrī Baldones pagastā pamanīts baltais stārķis.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais