Pieaugot dienas garumam, Zemes ziemeļu puslodē noslēdzas gada tumšākie trīs mēneši jeb tā dēvētā solārā ziema.
Atbilstoši portālā "timeanddate.com" publicētajiem datiem solārā ziema Latvijā ik gadu sākas 6.novembrī no noslēdzas 4.februārī. Šajā periodā saules spīdēšanas ilgums Rīgā ir mazāks par deviņām stundām dienā, ziemas saulgriežos tas sarūk līdz sešām stundām un 43 minūtēm.
5.februārī sāksies solārais pavasaris, kas turpināsies līdz 6.maijam. Šajā periodā dienas garums Rīgā palielināsies no nepilnām deviņām stundām līdz nepilnām 16 stundām.
Gada gaišākais ceturksnis sāksies 7.maijā un noslēgsies 5.augustā, kad solāro vasaru nomainīs rudens.
Astronomiskā ziema turpināsies līdz pavasara ekvinokcijai 20.martā, bet jau 18.martā diena kļūs garāka par nakti. Pavasara ekvinokcija vēsturiski saukta par Lielo dienu jeb Lieldienām.
Meteoroloģiskā ziema Latvijā sākās pērnā gada 17.novembrī, diennakts vidējai gaisa temperatūrai stabili pazeminoties zem nulles. Meteoroloģiskais pavasaris iestāsies, kad vismaz piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra būs augstāka par nulli.
Ņemot vērā pēdējo gadu siltās ziemas, kad nereti ir grūti novilkt robežu starp meteoroloģiskā rudens, ziemas un pavasara sākumu un beigām, sinoptiķi ieviesuši kritēriju, ka meteoroloģiskais pavasaris var iestāties tikai pēc 6.februāra, kas statistiski ir gada aukstākā diena Latvijā.