Trešdiena būs mākoņaina un vējaina; kur gaidāmi lielākie nokrišņi?

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Trešdienas rītā Latvijā ir apmākušās debesis, vietām nedaudz snieg un līst, valsts rietumu un centrālajā daļā ir arī migla, liecina meteoroloģiskā informācija.

Lielā valsts daļā saglabājas 1-9 centimetrus bieza sniega sega, bet Dagdas novērojumu stacija ziņo par 19 centimetrus dziļu sniegu.

Trešdienas rītā daudzviet Latvijā autoceļi sniegoti un apledo, liecina VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) apkopotā informācija.

LVC norāda, ka sniegs un apledojums daudzviet Latvijā apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Sniegotos ceļa posmus tīra un kaisa ar pretslīdes materiāliem. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, ceļu uzturēšanas darbos iesaistītas 122 VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" ziemas dienesta tehnikas vienības.

Uz reģionālajiem autoceļiem apgrūtināta braukšana ir teju visā Latvijā, izņemot Liepājas un Kuldīgas apkārtnē.

LVC aicina autovadītājus būt piesardzīgiem un izvēlēties laika apstākļiem atbilstošu braukšanas ātrumu, un ieplānot papildu laiku ceļam.

Dienas laikā Latvijā pārsvarā saglabāsies apmācies laiks, vietām mazliet līs vai snigs, prognozē sinoptiķi.

Stiprāks lietus gaidāms vakarā Kurzemes rietumos.

Sākot ar Kurzemi, dienvidu vēja ātrums brāzmās palielināsies līdz 12-17 metriem sekundē.

Gaisa temperatūra gan dienā, gan vakarā būs no -3 grādiem Latgales austrumos līdz +4 grādiem Kurzemes piekrastē.

Rīgā gaidāma mākoņaina diena, bez nokrišņiem. Pamazām pieņemsies spēkā dienvidu vējš, vakarā gaidāmas brāzmas līdz 15 metriem sekundē. Gaisa temperatūra būs +1..+2 grādi.

Laikapstākļus nosaka augsta spiediena apgabals, no rietumiem palielinās ciklona ietekme. Atmosfēras spiediens jūras līmenī no 1015 hektopaskāliem Ventspils pusē līdz 1024 hektopaskāliem Latgalē.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais