Karstajās vasaras dienās, pateicoties Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) darbinieku pūlēm, noķerts nekaunīgs zaglis, kurš no kādas automašīnas nozadzis dokumentus un materiālās vērtības, Neatkarīgajai apliecina Aizsardzības ministrijas (AM) preses dienests.
Tveicīgajā 14. jūlija vakarā portālā Delfi parādījās it kā necila ziņa, kurā policijas preses pārstāvji ar lepnumu paziņo, ka iepriekšējā dienā Rīgas Kurzemes rajona iecirkņa policisti, "sadarbojoties ar Militārās izlūkošanas dienestu", noķēruši zagli. Šis zaglis 4. jūlijā automašīnai Mitsubishi Colt izsitis logu un nozadzis "somu ar aptuveni 100 latiem, kredītkartēm, dokumentiem un mobilo tālruni. Tuvākajā bankomātā zaglis izmantojis nozagto kredītkarti, izņemot 500 latu". Policijas pārstāvji arī ziņo, ka zaglis noziegumā jau atzinies, "so-lot atlīdzināt zaudējumus, kas ir vismaz 600 latu".
Zaglim nepaveicās
Neatkarīgās interesi piesaistīja fakts, ka zagļu ķeršanā ar kāda iecirkņa policistiem sadarbojušies ļoti slepenie militārie izlūki, kuru rīcībā ir operatīvās darbības visjaunākās tehnoloģijas. Šī sadarbība, protams, beigusies ar loģisku iznākumu – noziedzīgās pasaules kaunpilnu fiasko, grēku nožēlu un solījumiem atlīdzināt zaudējumus.
Pirms apmēram diviem gadiem Neatkarīgajai bija informācija, ka MIDD ar vērienīgu operāciju iesaistījies arī medību likumības kontrolē kādā no Kurzemes mežiem. Tomēr toreizējais aizsardzības ministrs Vinets Veldre Neatkarīgo norāja par baumu izplatīšanu, jo tik nopietna struktūra kā MIDD ar sīkumiem nenodarbojoties un tai esot likumdošanā precīzi noteiktas funkcijas. Proti, MIDD nodrošina Aizsardzības ministriju un Nacionālos bruņotos spēkus ar pretizlūkošanas un izlūkošanas informāciju, novērš personu graujošo darbību ministrijā un bruņotajos spēkos.
Izlūks kļūdās vienreiz
Vācot informāciju, Neatkarīgā uzdūrās arī baumām, ka liktenīgajā 4. jūlijā minēto automašīnu Mitsubishi Colt lietojis MIDD priekšnieka vietnieks Maigurs Strīķis – galvenais telefona sarunu noklausīšanās speciālists Latvijā.
Līdzšinējā prakse liecina, ka augstām amatpersonām dokumentu nozaudēšana vienmēr ir beigusies bēdīgi – ar pielaides valsts noslēpumam atņemšanu un amata zaudēšanu. Publiski visvairāk aprakstītie gadījumi ir, kad pēc dokumentu pazaudēšanas amatu zaudēja Latvenergo valdes loceklis Matīss Paegle un Latvijas armijas štāba operatīvās plānošanas un vadības departamenta direktors Oļegs Krauja.
Lai noskaidrotu patiesību un tādējādi kliedētu jebkādas baumas, Neatkarīgā lūdza AM preses dienestam sīkāk informēt par somas ar dokumentiem zādzību no MIDD vadītāja vietnieka Maigura Strīķa lietotās automašīnas Mitsubishi Colt. Neatkarīgā vaicāja, kad MIDD noslēgts līgums par sadarbību ar Valsts policiju zagļu ķeršanā; vai zādzības rezultātā tomēr nenoplūda valsts noslēpumu saturoša informācija; vai MIDD izdevās noskaidrot – negadījums bija nejaušs vai arī kāda ārvalstu izlūkdienesta pasūtījums un provokācija; vai turēt somas ar makiem un dokumentiem automašīnās ir ierasta prakse MIDD darbiniekiem?
Informācija nosargāta
AM preses dienesta vecākā referente Daina Ozoliņa paskaidroja: "2010. gada 4. jūlijā notikusi zādzība no automašīnas, kuras atklāšanā atbalstu Valsts policijai ir sniedzis Militārās izlūkošanas un drošības dienests. Atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai, operatīvās darbības subjektu pienākums ir nodrošināt sadarbību un darba koordināciju ar citiem operatīvās darbības subjektiem un šā likumdošanā noteiktā pienākuma veikšanai nav nepieciešamas kādas speciālas papildu līgumiskās attiecības. Lai pasargātu jūs no nepatiesu ziņu izplatīšanas, informējam, ka minētajā gadījumā nav nozagta nekāda veida klasificēta informācija. Par šo noziedzīgo nodarījumu ir uzsākts kriminālprocess un, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 396. pantam, pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas līdz tā pabeigšanai izpaužamas tikai ar izmeklētāja un prokurora atļauju un viņa noteiktajā apjomā. Šo ierobežojumu dēļ un lai netraucētu izmeklēšanu krimināllietā, Aizsardzības ministrija nav tiesīga sniegt informāciju par krimināllietu, kas atrodas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā."
Jāpiebilst vien, ka AM skaidrojumā ieviesusies neliela neprecizitāte. Latvijā jau labu laiku pastāv precedents, ka tomēr drīkst izpaust un publiskot neiztiesāta kriminālprocesa materiālus. Piemēram, tā dēvētajā Lemberga krimināllietā, kura pašlaik ir iztiesāšanas stadijā (vēl nav pabeigta pat pirmā cietušā pratināšana), krimināllietas materiāli lasāmi gan internetā, gan izdoti atsevišķā grāmatā.