Valdība otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri pārdalīt papildu 537 444 eiro pedagogu atalgojumam privātajās izglītības iestādēs.
IZM sagatavotais priekšlikums paredz šajā mācību gadā nepiemērot minimālo 15 skolēnu skaita prasību noteiktām klašu grupām un pārrēķināt valsts finansējumu pedagogu darba samaksai.
Izmaiņas sagatavotas saistībā ar jaunā skolu finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanu. Pēc jaunās kārtības stāšanās spēkā šā gada 1. septembrī vairākas privātās izglītības iestādes nesaņēma plānoto valsts finansējumu pedagogu algām klasēs, kurās nebija pietiekams skolēnu skaits.
Papildu finansējumu saņems 16 privātās izglītības iestādes.
Finansējumu pārdalīs no programmām, kas paredzētas sociālajam atbalstam pedagogiem skolu reorganizācijas gadījumā un brīvpusdienu nodrošināšanai sākumskolas skolēniem. Šajās programmās IZM prognozē finansējuma atlikumu.
Pedagogu atalgojuma reforma tika pieteikta jau 2023. gadā, kad par izglītības nozari atbildēja partiju apvienība "Jaunā vienotība". Reformas mērķis ir mazināt nevienlīdzību pret skolotājiem, jo algu pieaugums līdzšinējā modelī "Nauda seko skolēnam" bija atkarīgs no bērnu skaita pašvaldībās.
Modelis "Programma skolā" daļēji ieviests jau no 2025. gada 1. septembra, bet pilnībā to ieviesīs no šī gada 1. septembra. Tā īstenošanai 2026. gadā paredzēti papildu 45 miljoni eiro, bet turpmākajos gados būs nepieciešams vēl lielāks finansējums.
Jaunais regulējums paredz, ka pilnu valsts finansējumu saņems skolas, kas atbildīs noteiktajiem kritērijiem par skolēnu skaitu klasēs un klašu grupās, kā arī prasībām par skolas lielumu un struktūru, ņemot vērā tās atrašanās vietu.
Skolu tīkla kritēriju izstrāde izraisīja plašas diskusijas. Dažādu politisko spēku, pašvaldību, nozares organizāciju un iedzīvotāju pārstāvji vairākkārt pauduši iebildumus pret IZM piedāvātajiem minimālā skolēnu skaita kritērijiem, norādot uz bažām par iespējamu skolu slēgšanu, īpaši reģionos un lauku teritorijās.