Saeimas deputāti to vien dara kā labo savas kļūdas, grozot likumus, turpretim skolēni to joprojām nedrīkst darīt. Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (“Jaunā vienotība”) skaidro, kas tiek darīts, lai skolēni atkal drīkstētu savlaicīgi labot pieļautās kļūdas.
Sarunā ar “nra.lv” ministre dalās ar gaidāmajiem lielākajiem izaicinājumiem izglītības nozarē. Ministrei solās būt karsta vasara.
Jaunās vērtēšanas sistēmas ieviešanas pirmais posms noslēgsies šā gada.maija beigās, kad plānots sabiedrību informēt par rezultātiem, tajā skaitā trūkumiem, kas būtu jānovērš.
IZM sniedz informāciju, kā jaunās vērtēšanas pieejas ieviešana šobrīd tiek uzraudzīta:
Valsts Izglītības attīstības aģentūra (VIAA) pedagogiem katrā mācību priekšmetā par vērtēšanu īsteno kursus un seminārus un, tajā skaitā, veic regulāras pedagogu aptaujas, analizējot vērtēšanas pieejas ieviešanu (līdz šim aptaujāti aptuveno 9000 pedagogu);
Izglītības Kvalitātes valsts dienests (IKVD) šobrīd apkopo izglītības iestādes akreditācijās un apmeklējumos iegūtos rezultātus un šo informāciju maija beigās nodos gan IZM, gan VIAA turpmākajam darbam;
Uzsākot jaunās vērtēšanas ieviešanu, no 2024.gada rudens regulāri sanāca kopīga darba grupa, kas pārrunāja jaunās vērtēšanas pieejas ieviešanas gaitu.
Galvenās atziņas no IKVD apmeklējumu rezultātu pārskata:
Faktiski visas (96%) izglītības iestādes ir aktualizējušas iekšējo kārtību atbilstoši pilnveidotajai vērtēšanas sistēmai;
Pedagogu un skolēnu sniegtā informācija rāda, ka pilnveidotā vērtēšanas pieeja kopumā ir motivējusi daļu izglītojamo vairāk apmeklēt mācību priekšmetu konsultācijas pirms summatīvās pārbaudes darba, lai labāk sagatavotos;
Palielinot formatīvās (ikdiena) vērtēšanas lomu un pedagoga atgriezeniskās saites sniegšanas kvalitāti, kopumā varam sagaidīt skolēnu snieguma pārbaudes darbos uzlabošanos;
Svērto vērtējumu izmantošana, savukārt, piešķir lielāku nozīmi vērtējumam vēlākos un apjomā lielākos pārbaudes darbos;
Skolēniem ierobežojumi vērtējumu uzlabošanā līdz vienai reizei gadā var palielināt trauksmi un negatīvi ietekmēt skolēnu labbūtību. Skolēni norāda, ka pilnveidotā vērtēšanas pieeja faktiski nedod tiesības kļūdīties, un jauniešiem nav izprotams, kādēļ nevarētu būt vismaz vēl viena papildu reize, kurā varētu uzlabot savus vērtējumus;
Pilnveidotās vērtēšanas ieviešanas kvalitāte ir atšķirīga. Lai pilnvērtīgi ieviestu jauno vērtēšanas sistēmu, skolām ir nepieciešams vēl laiks un papildu darbs vērtēšanas kvalitātes uzlabošanā;
Ir skolas, kurās īstenots parāk mazs skaidrojošais darbs skolēniem un vecākiem, lai veidotu skolēnu un viņu vecāku izpratni par pilnveidoto mācību snieguma vērtēšanas sistēmu. Tādēļ joprojām nepieciešams plašs skaidrojošais darbs sarunās ar vecākiem par izmaiņām jaunajā vērtēšanas pieejā.
"No savas puses vēlos piebilst, ka IKVD sniegtās atziņas sakrīt ar maniem secinājumiem, ko gūstu, tiekoties un runājot par jauno vērtēšanas pieeju ar skolēniem, pedagogiem un vecākiem. Uzskatu, ka īpaši atbildīgi ir jāvērtē skolēnu pārdomas par kļūdu labošanas pieeju," uzsver Dace Melbārde.