Apsver jau nākamgad pilnā apmērā ieviest "Programma skolā"

Melbārde piekrīt, ka esošais finansēšanas modelis "nauda seko skolēnam" ir sevi izsmēlis un rada nevienlīdzīgu situāciju pedagogu atalgojumā. Vienlaikus no politiķes sacītā izriet, ka vismaz nākamā mācību gada laikā situācija nemainīsies.

Melbārde šobrīd izvērtē iespējas ieviest jauno modeli pilnā apmērā no nākamā gada. Viņa piedāvā īstenot atsevišķas ar programmu saistītas aktivitātes, kas arī labāk sagatavošot skolas un pašvaldības reformai, piemēram, sākt ar atbalsta personāla piesaisti un sagatavošanu.

Tādējādi skolās kļūtu pieejamāks atbalsta personāls, kas šobrīd ir nepietiekošs, par ieguvumiem klāstīja Melbārde, piebilstot, ka izglītības iestādēm ne vienmēr pietiek laiks un zināšanas, kā to risināt.

"Ir jāapzinās, ka bērni kļūst dažādāki, un aizvien vairāk nepieciešama individuālāka pieeja bērniem," viņa sacīja. Vienlaikus politiķe atzīst, ka nepieciešamie speciālisti "neradīsies uz burvju mājiena", un jāiegulda darbs pie atbalsta personāla apmācībām.

Jaunajā finansēšanas modelī atbalsta personāls pilnā apjomā izmaksātu 38 miljonus eiro. Tas, vai šis finansējums rodams IZM budžetā, vai piešķirams papildus, "ir tehniska saruna" ar Finanšu ministriju (FM), kur viņi redz pārdalāmo finansējumu IZM budžetā, norādīja politiķe. Atbalsta personāla sagatavošanai varētu piesaistīt arī Eiropas Savienības fondu finansējumu.

Melbārdei ir "droša sajūta" par jaunā modeļa metodiku, tomēr, viņas ieskatā, "vēl ir kur strādāt", jo skolu tīkls nav sakārtots visās pašvaldībās.

"Viss nākamais gads ir iespēja gatavoties modeļa ieviešanai," sacīja politiķe, pieminot vasaras sākumā gaidāmās pašvaldību vēlēšanas. "Ir jāiedod jaunajai pašvaldību vadībai [iespēju] izstrādāt savu redzējumu attiecībā uz skolu tīklu," viņa teica.

Par reformas īstenošanu lielāka skaidrība tiek solīta nākamnedēļ, kad izglītības ministre tiksies ar premjeri Eviku Siliņu (JV), lai apspriestu modeļa ieviešanas scenārijus. Melbārde cer, ka tiks atbalstīts kāds no tiem.

"Mēs visi ļoti labi apzināmies, kāda ir ģeopolitiskā situācija, un respektējam to, ka ir nepieciešami lieli ieguldījumi aizsardzībā," sacīja Melbārde, piebilstot, ka lēmumu par izglītības finansēšanas reformu nedrīkst atlikt "kaut kad tālā nākotnē".

Latvijā ieguldījumi izglītībā šobrīd ir viszemākie starp Baltijas valstīm. Melbārde uzskata, ka jāpārstāj pārlikt finansējumu "IZM maciņa ietvaros no vienas kabatiņas uz otru" un jāapzinās, ka mērķi par kvalitatīvu izglītību katram bērnam nevarēs īstenot bez papildu resursiem.

"Vai nu mums ir jāmazina mērķis, vai arī ir jāapzinās, ka tas prasa ieguldījumus," sprieda politiķe.

Jaunais modelis paredz, ka valsts finansējumu pedagogu mērķdotācijām pilnā apmērā saņemtu pašvaldības ar skolu tīklu, kas sakārtots atbilstoši IZM piedāvātajiem skolēnu skaita kritērijiem.

Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.

Valsts budžeta finansējumu mērķdotācijai pedagogu darba samaksai vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības posmā IZM piedāvā piešķirt skolām tikai tiem klašu posmiem, kas izpilda minimālās prasības par skolēnu skaitu klašu posmā un ievērojot prasības par iespējamām atkāpēm.

Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, un tā nebūs noteikta kā izņēmums, par izglītības programmu īstenošanu 1.-9.klašu posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu pašvaldībai finansējot no sava budžeta.

Savukārt par programmu īstenošanu 10.-12.klašu posmā valsts finansējums tiks piešķirts tikai tām skolām, kuras atbilst noteiktajiem optimālā izglītojamo skaita kritērijiem, ievērojot noteikto pieļaujamo novirzi. Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, trūkstošo finansējumu pašvaldībai būs jāatrod savā budžetā.

Tikai pēc tam, kad būs panākta konceptuāla vienošanās par finansējuma avotu, varēs apstiprināt normatīvo regulējumu par jauno finansēšanas modeli, pagājušā gada nogalē vienojās valdība.