Divas pašvaldības par skolu tīkla sakārtošanu atalgotas ar trīs miljoniem eiro

© Nora Krevneva / F64

Dienvidkurzemes un Tukuma novadu pašvaldībām par sakārtotu skolu tīklu piešķirs kopumā 2,935 miljonus eiro, lai modernizētu mācību vidi divās izglītības iestādēs, otrdien nolēma valdība.

Pašvaldības, kuru skolu tīkls ir sakārtots atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātajiem kritērijiem, var saņemt Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu.

Eiropas Atveseļošanas fonda pirmajā un otrajā kārtā jau tika apstiprināta atbilstība investīciju kritērijiem 19 reorganizētām pamatskolām Aizkraukles, Cēsu, Gulbenes, Jelgavas, Kuldīgas, Limbažu, Madonas, Ogres, Smiltenes un Valmieras novados.

Trešajā kārtā lēmumus par vidusskolu reorganizāciju ir pieņēmušas un IZM iesniegušas trīs novada pašvaldības - Cēsu novada, Dienvidkurzemes novada un Tukuma novada pašvaldības.

Investīcijas atbalstam izvirzītas Jauno Līderu vidusskola, Priekules vidusskola un Jaunpils vidusskola. Vienlaikus finansējumu saņems tikai divas no tām, jo Cēsu novada pašvaldība jau tika apstiprināta pirmajā priekšatlasesatlases kārtā.

Dienvidkurzemes novada pašvaldība pagājušajā vasarā nolēma šajā mācību gadā neatvērt 10.klasi Priekules vidusskolā. Pašvaldībā toreiz lēmumu pamatoja ar vidusskolēnu skaitu, kas Priekules vidusskolas ir regresējošs. Arī izvērtējot padziļināto kursu piedāvājumu vidusskolas posmā, secināts, ka Priekules vidusskolā tas neatbilst pieprasījumam - no STEM priekšmetiem padziļināti iespējams apgūt tikai matemātiku un bioloģiju.

Tukuma novada dome lēmumu par Jaunpils vidusskolas reorganizēšanu par pamatskolu pieņēma 2024.gada sākumā. Līdztekus nodrošināta iespēja Jaunpils vidusskolas vidusskolēniem šajā mācību gadā pabeigt 12.klasi.

Dienvidkurzemes novada pašvaldībai tiks piešķirti 1,559 miljoni eiro, savukārt Tukuma novada pašvaldībai - 1,376 miljoni eiro.

Šajā investīciju priekšatlases kārtā pašvaldība lēmumu par vispārējo vidējo izglītības iestāžu reorganizāciju var nepieņemt, ja saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem uz 2024.gada 1.septembri skolā 10.-12.klašu grupā bija vismaz 60 skolēnu, bet pieejamības skolās - vismaz 30 skolēnu.

Jaunais finansēšanas modelis "Programma skolā" paredz, ka mērķdotācijas no valsts budžeta pilnā apmērā piešķirtu pašvaldībām, kurām ir sakārtots skolu tīkls.

Skolu tīkla veidošanā pašvaldībās joprojām noteicošais kritērijs būs skolēnu skaits.

IZM reformu apņēmusies ieviest ar šī gada 1.septembri, taču tam nepieciešamais finansējums nedz šogad budžetā, nedz turpmāk nav paredzēts.

Trūkstošā finansējuma dēļ vairākkārt izskanēja iecere modeli "Programma skolā" ieviest pakāpeniski. To piedāvāja arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), kurš skeptiski vērtē iespēju reformu īstenot pilnā apmērā uzreiz.

Latvijā

Kārtējo reizi publiski izskanējis, ka kriminālprocesā notikušas manipulācijas ar operatīvās izstrādes materiāliem. Vai ir pamats satraukties, ja kara draudu apstākļos, piemēram, pazūd valsts noslēpumu saturošie dokumenti – spriediet paši.

Svarīgākais