NRA PĒTA, kāpēc vidusskolēni atsēdētāji rada valstij zaudējumus

Aisma Orupe schedule9.mai 2019

Latvijā 45 mācību iestādes piedāvā apgūt pirmā līmeņa augstāko izglītību īsā cikla studiju programmās. Tās ļauj iegūt specialitāti un darba tirgū nokļūt ātrāk, jo studijas ilgst divus vai trīs gadus. Pašlaik šajā līmenī mācās vairāk par 18% no visiem studējošiem. Lai palielinātu šo skaitli, darba devēji iesaka samazināt skolēnu skaitu, kas pēc 12. klases beigšanas negrasās studēt un papildina nekvalificētā darbaspēka rindas, tādējādi radot valstij zaudējumus. Viens no variantiem – rīkot vidusskolā iestājeksāmenus.

Lielā daļā valstu īsā cikla studiju programmas tiek īstenotas kā daļa no bakalaura programmas. 2005. gadā šāds modelis bija 14, bet 2015. gadā - 26 valstīs. It īpaši popularitāti tas ieguva pēc krīzes, jo tādējādi augstākā izglītība (AI) reaģēja uz iespēju ātrāk apgūt vajadzīgās zinības darba tirgū aktuālās profesijās, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības departamenta vadītāja vietniece Dace Jansone.

Augstskolās šobrīd mācās viena trešdaļa, koledžās (tās ir gan patstāvīgas mācību iestādes, gan kā augstskolu aģentūras) - divas trešdaļas no visiem šīs programmas studējošajiem. Vislielākais īso programmu piedāvājums ir Rīgas Tehniskajā universitātē. Savukārt koledžās šo programmu izvēle ir no vienas (Valsts Policijas koledža) līdz pat 11, kā tas ir Rīgas Tehniskajā koledžā. D. Jansone uzsvēra, ka šis augstākās izglītības posms attīstās, sekojot līdzi darba tirgus prasībām. Apmēram 20 līdz 30% pēc šo programmu beigšanas turpina izglītoties bakalaura līmenī, pārējie aiziet darba tirgū.

Analizējot Latvijas darba tirgus situāciju, Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle norādīja, ka 2035. gadā iedzīvotāju skaits valstī būs sarucis līdz 1,8 miljoniem, lielākais samazinājums būs tieši darbspējas vecumā - gandrīz par 5%. Līdz ar to dzīves līmeņa pieaugums būs jāsasniedz ar aizvien mazāku darbinieku skaitu. Pašlaik darbaspēka rezerves vēl ir, tāpēc jādomā, kā tās efektīvi izmantot.

Nākotnē augs pieprasījums pēc speciālistiem ar AI, arodizglītību vai vidējo profesionālo, sacīja D. Zīle. Tiek prognozēts, ka 2025. gadā ar AI trūks 17 000 speciālistu, bet ar vidējo profesionālo - 31 000. Viens no darbaspēka rezervju avotiem varētu būt iedzīvotāji ar pamata vai vispārējo vidējo izglītību (šobrīd tādu ir 91 000), jo tikai pusei no viņiem būs iespēja dabūt darbu. Tāpat arī pārkvalificēties varētu tie, kas ieguvuši izglītību sociālajās vai humanitārajās programmās, kurās 2025. gadā tiek prognozēts 11 000 darbaspēka pārpalikums. EM pārstāve akcentēja, ka turpmāk jāpanāk, lai nepieaugtu mazkvalificētais darbaspēks un to vidusskolas beidzēju skaits, kas neplāno tālāk izglītoties (šobrīd ik gadu tādu ir apmēram 3000).

Biznesa augstskolas Turība rektors un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) profesionālās izglītības komitejas pārstāvis Aldis Baumanis uzsvēra, ka šī problēma aug augumā jau desmit gadu garumā, tāpēc vajadzīgs kāds risinājums: «Jo kāda šobrīd ir uzņemšana vidusskolā? Tradicionāli cilvēku, kurš neko negrib, vecāki iesēdina 10. klasē, kur viņš kaut kā visus gadus novelk, lai pēc tam attaptos Valsts nodarbinātības aģentūrā, meklējot darba iespējas. Tā sēdēšana skolas solā arī maksā, un patiesībā šie 3000 naudas izteiksmē nozīmē 15 miljonus eiro.» LTRK kā vienu no risinājumiem iesaka uzņemt vidusskolā, vērtējot pēc pamatskolas beigšanas pārbaudījumiem vai arī rīkojot iestājeksāmenus vidusskolā. Tādējādi tiktu ierobežota masveida palikšana vidusskolā.

Parlamentārā sekretāre Anita Muižniece lielas cerības saista ar jauno mācību saturu, kas profesionālajā izglītībā paredz attīstīt modulāro pieeju, bet vidusskolās - iespēju izvēlēties mācību priekšmetus, kurus apgūt padziļināti. Tas ļaus jau laikus profesionāli noorientēt jauniešus.

Studējošie pēc AI iestādes tipa

Kopumā 81 602: