Obligātais fizikas vai ķīmijas eksāmens – ne tuvākajos gados

Lai gan jau šobrīd divpadsmitās klases beidzējiem vajadzētu kārtot obligāto eksāmenu kādā no dabaszinībām, tas joprojām nenotiek. Vai un kad tas tiks ieviests, un kādā formātā, skaidras atbildes nav. Iemesls – mācību satura reforma, kas paredz arī pārmaiņas pārbaudījumu sistēmā.

Ideja par obligāto ķīmijas, fizikas vai bioloģijas eksāmenu skaļi izskanēja jau 2014. gadā, kad tika nolemts vispirms rīkot pilotpārbaudījumu, lai apjaustu, kādas ir vispārējās zināšanas dabaszinātnēs, bet jau 2017. gadā to liktu visi vidusskolas beidzēji. Tas tā arī palicis ieceres līmenī. Nekādas izmaiņas nav notikušas arī izvēles eksāmena kārtotāju skaita ziņā - augšupkāpjoša tendence neuzrādās.

Vismazākā interese ir par ķīmiju: pēdējos gados to izvēlas vien 3,9% no visiem divpadsmitajiem, un arī šogad tikai 650 skolēnu lika šo pārbaudījumu.

Vairāk bija fizikas un bioloģijas eksāmena kārtotāju, attiecīgi - 1157 un 1330. Salīdzinājumam: obligāto matemātikas centralizēto eksāmenu rakstīja 13 787 skolēni.

«Beidzot 9. klasi, tiek plānots valsts pārbaudījums dabaszinātnēs, tajā skaitā ķīmijā. Savukārt vidējās izglītības modelī paredzēta priekšmetu apguve dažādos līmeņos - pamata līmenī, kurā obligāti apgūstami visi priekšmeti, un augstākajā pēc izvēles, un noslēgumā būtu jākārto obligāts eksāmens. Izvēles nebūs neierobežotas, un, strādājot pie izglītības programmas, rēķināmies ar to, ka neviens pilnībā iztikt bez fizikas, ķīmijas vai bioloģijas apguves nevarēs,» skaidro Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks.

«Tā kā Saeimas deputāti nolēma jaunā satura ieviešanu atlikt par gadu, tas nozīmē, ka arī eksāmenu reforma kavēsies. Taču skaidrs ir viens - dabaszinātnēs tie būs obligāti, un, iespējams, ka skolas varēs piedāvāt arī kombinēto pārbaudījumu visās trijās zinātnēs,» pauda izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, uzsverot: tas, ka ar katru gadu krītas šo eksāmenu kārtotāju skaits, nav normāli.».

Izglītības jomā strādājošie apliecina, ka nekādas informācijas par šo jautājumu viņiem nav. Viņu vidū arī Ķīmijas skolotāju asociācijas pārstāvis Mihails Gorskis un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns. Attiecībā uz VISC ieceri - M. Gorskis apšauba, ka valsts pārbaudījums būtu nepieciešams devītajiem, jo šajā posmā tiek apgūts ļoti ierobežots zināšanu apjoms. Tam jāpaliek, vidusskolas kursu beidzot - un arī kā izvēles. R. Kalvāns ir pārliecināts, ka obligātums nav līdzeklis, kas piespiedīs vairāk interesēties par dabaszinātnēm: «Vairākums to nokārtos uz minimumu, līdzīgi kā matemātikā, un kas no tā būs iegūts?»

Ventspils Izglītības pārvaldes vadītāja Ineta Tamane ir par obligātajiem eksāmeniem, taču «saprāta robežās» un līmeņos, proti, pamata līmenī visiem - arī specializētajās skolās. Profilkursa apguvējiem latiņa uzliekama augstāk. Limbažu novada ģimnāzijas direktore Gunta Lāce vērš uzmanību uz kādu citu problēmu, kas ir saistīta ar šo jautājumu: trūkst fizikas un ķīmijas skolotāju. Jaunieši neizvēlas studēt šajā jomā, jo tā nesola lielisku un labi atalgotu darbu.