Pabriks nav pieņēmis Rekrutēšanas un jaunsardzes centra vadītāja atlūgumu
Aizsardzības ministrs A.Pabiks pēc informācijas izvērtēšanas un sarunas ar Rekrutēšanas un jaunsardzes centra (RJC) vadītāju Druvi Kleinu šodien, 24.maijā, nolēmis nepieņemt D.Kleina atlūgumu,Informē Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļa.
"Vēlos norādīt, ka viņa kā amatpersonas rīcība nav bijusi pareiza, jo, izsniedzot formastērpus, netika ievērota procedūra. Taču, ņemot vērā to, ka līdz šim nav bijušu nekādu šaubu par D.Kleina lojalitāti un godaprātu, uzskatu, ka Rekrutēšanas un jaunsardzes vadītājam ir jāturpina darbs. Turklāt Jaunsardzes stiprināšanā jau tuvākajā laikā veicama virkne pasākumu, lai pilnvērtīgi varētu sagatavoties jaunajam mācību gadam," uzsver A.Pabriks.
Sarunā ar aizsardzības ministru, D.Kleins apliecināja, ka turpmāk, pieņemot lēmumus par RJC sniegto atbalstu jauniešu pasākumu organizēšanai, daudz rūpīgāk izvērtēs pasākumu mērķi, un uzdevumus, lai gūtu pārliecību par to atbilstību valsts jaunatnes politikas pamatnostādnēm, aizsardzības nozares un RJC mērķiem un uzdevumiem.
Jau ziņots, ka saistībā ar kamuflāžas tērpu piešķiršanu skolēniem, kuri pagājušajā gadā piedalījās militārajā nometnē Krievijā, šā gada 22.maijā D.Kleins iesniedza aizsardzības ministram A.Pabrikam atlūgumu.
Kleins vienpersoniski pieņēmis lēmumu par kamuflāžas tērpu un mugursomu piešķiršanu jauniešiem, kuri pagājušajā gadā piedalījās militārajā nometnē Krievijā.
Pagājušā gada pavasarī pie viņa vērsies labs paziņa - atvaļinātais virsnieks un bijušais kolēģis Saeimas deputāts, Afganistānas kara un citu militāro konfliktu veterānu asociācijas priekšsēdētājs Gunārs Rusiņš un lūdzis atbalstu jauniešu dalībai militārajās sacensībās. Kleins, neko nezinādams par nometnes ideoloģisko raksturu, piešķīris jauniešiem apmēram desmit lietotus kamuflāžas formas tērpus un tikpat mugursomas. Tiem nav bijis nekādu atšķirības zīmotņu.
"Bet man jāatzīst, ka esmu ticis maldināts un man nebija informācijas par šī jauniešu pasākuma patieso formātu. Nebija informācijas par mērķiem un uzdevumiem šajā pasākumā. Lēmuma pieņemšanas brīdī man personīgi neradās ne mazākās šaubas par šī pasākuma organizēšanā iesaistīto personu nodomiem un lojalitāti. Kā atvaļināts virsnieks un Latvijai lojāls pilsonis nekad nebūtu atbalstījis jebkādu Latvijas formastērpu vai citu materiāltehnisko līdzekļu izmantošanu nometnēs, kurās tiek propagandēta Padomju Savienība vai svešas valsts armijai draudzīga ideoloģija," norādīja Kleins.
Savukārt, kā vēsta Leta, brauciena uz skandālu izraisījušo jauniešu militāro nometni "Sojuz 2012. Uzvaras mantinieki" Krievijā organizētājs Sergejs Ivans uzskata, ka nodarbojas ar jauniešu patriotisko audzināšanu.
Ivans laikrakstam "Vesti" izteicies, ka jaunieši ir kā sūklis, kas iesūc sevī visu apkārt esošo un mūsdienās apkārt ir arī ļoti daudz sliktu lietu. "Man patīk nodarboties ar patriotisko audzināšanu. Uzskatu to par savu pienākumu. Ļoti svarīgi, lai mūsdienu jaunatne zina vēsturi, turklāt bez labojumiem. Negribu, lai jaunieši lieto narkotikas un alkoholu," sacījis Ivans.
Jauniešu militārās nometnes organizētājs Ivans aģentūrai LETA norādīja, ka nometnes organizēšanu viņš bija uzņēmies pats ar sabiedriskās organizācijas "Afganistānas karavīru veterānu asociācija" un arī iesaistīto desmit bērnu vecāku palīdzību.
Viņš norādīja, ka nometnē tika dziedātas kā latviešu, tā krievu dziesmas, nekādas ideoloģiskās pieskaņas nav bijis un "visas puses draudzējoties", un tieši šīs draudzības un valsts palīdzības pietrūkst Latvijā. Jautāts par finansiālo palīdzību, Ivans uzsvēra, ka šādas palīdzības nav bijis, savukārt nacionālos tērpus sākotnēji viņš lūdzis Maskavas namam Rīgā, tomēr tur nav bijis attiecīgo izmēru, līdz ar to tērpus vajadzēja meklēt Ivanam pašam.
Tomēr attiecībā uz saņemtajām militārajām formām Ivans apstiprināja, ka ar to iegūšanu palīdzēja Aizsardzības ministrija. Savukārt Rīgas dome, pēc viņa teiktā, ir palīdzējusi tikai ar informatīvo materiālu - bukletiem, pildspalvām -, bet par finansiālo palīdzību nevar būt runas, lai arī "viņš priecātos, ja kāds bērniem naudu tomēr piešķirtu". Tikmēr Krievijas vēstniecība esot palīdzējusi ar bezmaksas vīzu piešķiršanu latviešu bērniem.
Ivans papildināja, ka arīdzan atsevišķi Rīgas domes deputāti nav viņam palīdzējuši. Tāpat viņš sacīja, ka aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) rīkojās nekorekti, izsakoties LTV raidījumam "De facto", un šāda informācijas izplatīšana ir pirmsvēlēšanu iespaids.
Savukārt pēc Ivana stāstītā laikrakstam, brauciena organizēšanā viņam palīdzējuši Krievijas vēstniecības Latvijā konsuls Vladimirs Godina, Rīgas mērs Nils Ušakovs, Rīgas domnieks Dainis Turlais, uzņēmēji Jurijs Daņilko un Juris Savickis, Maskavas nams Rīgā un citi.
Kā skaidroja raksta autors Dmitrijs Marts, šajā gadījumā runa ir par pasākumu, kas notika pirms trijiem gadiem, par kuru "Vesti Segodņa" rakstīja 2010.gadā. Tolaik neviens no tā dēvētajiem Latvijas patriotiem šai nometnei uzmanību nepievērsa.
Latvijas komanda piedalījusies militarizētās sacensībās, kurās startējusi ar nosaukumu "Lāčplēsis", bet kādā vakarā uzstājusies uz skatuves latviešu tautas tērpos. Tajā pat laikā jaunieši piedalījušies Uzvaras dienas parādē kopā ar veterāniem un nolikuši ziedus pie Aleksandra Matrosova kapa, kurš pēc padomju leģendas Otrā pasaules kara laikā meties uz fašistu dzota, lai ļautu biedriem turpināt uzbrukumu.
Laikraksts uzsver, ka nometne notika Veļiko Luku pilsētā, kas ieguvusi "Kara slavas pilsētas" titulu, jo tās apkārtnē kaujas ilgušas gandrīz divus gadus. Tieši no šīs vietas sākusies Pleskavas apkārtnes un pēc tam arī Baltijas valstu "atbrīvošana".
Saeimas deputāts Gunārs Rusiņš, kurš palīdzējis nometnes dalībniekiem sagādāt militāros formastērpus, agrāk izteicies, ka neko nav zinājis par nometnes ideoloģisko ievirzi, tomēr laikrakstam "Vesti" viņš sacījis, ka nometne Latvijas jauniešiem bijusi ļoti laba skola. "Bērniem no Latvijas, Krievijas un NVS savā starpā jādraudzējas. Mēs redzam, ka Sergejs Ivans dara ļoti labu darbu. Ceru, ka sadarbība turpināsies," teicis Rusiņš.
Ivana vārds agrāk publiski ir izskanējis saistībā ar Mangaļsalas gaļas kontrabandas lietu. Savulaik viņš strādājis Ekonomikas policijā.
