Lai gan XXV Vispārējo latviešu dziesmu svētku un XV Deju svētku rīkotāji optimistiski pauda – biļešu tirdzniecības sistēma ir tā sakārtota, ka ar to problēmu nebūs, Neatkarīgā pārliecinājās, ka tā vis nav.
Izmēģinot veiksmi sestdien, 6. aprīlī, paralēli visos trijos kanālos, proti, stāvot rindā pie biļešu kasēm, pa tālruni, kā arī caur tiešsaisti, diemžēl nevienā no tiem iegādāties biļeti neizdevās. Izrādās, arī daudziem citiem Rīgā un Jelgavā nācies saskarties ar tādām pašām problēmām, bet novados situācija bijusi krietni vieglāka.
Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) pirmdien nebija saņēmis nevienu sūdzību par biļešu tirdzniecības procesu. LNKC direktore Dace Melbārde uzsvēra, ka «biļešu pārdošanas sistēma darbojās nepārtraukti, nevienā brīdī biļešu tirdzniecība neapstājās» un biļetes tikušas izpirktas divreiz ātrāk nekā 2008. gadā. Tomēr viņa piekrīt, ka, domājot par nākamajiem dziesmu un deju svētkiem, «jāpieņem lēmumi par kultūras infrastruktūru, paplašinot norišu vietu skatītāju skaitu».
Diemžēl Rīgā daudzi palika ar garu degunu, tajā skaitā arī Neatkarīgā, lai gan rīkojās operatīvi. Sestdien divas stundas pirms pulksten vienpadsmitiem, kad atvēra kases, Neatkarīgā ieņēma rindu pie Lielās ģildes, kur jau kopš nakts pulcējās paši izturīgākie biļešu tīkotāji. Tā kā priekšā stāvēja ap divdesmit cilvēku, radās cerība, ka dažu stundu laikā kārotās ieejas kartes varēs iegādāties. Diemžēl tirdzniecība kasēs notika neizprotami lēni, stundā spējot apkalpot vien piecus sešus pircējus, un jau ap vieniem tika paziņots, ka uz noslēguma koncertu biļešu vairs nav. Arī internetā un pa tālruni nopirkt biļetes bija tikpat neiespējami kā kasēs. Proti, desmit minūtes pirms brīža, kad tika dots starts interneta tirdzniecībai, Neatkarīgā reģistrējās sistēmā, lai pulksten 12 nospiestu pogu «pirkt». Diemžēl pēc vienas minūtes biļešu tirdzniecības sistēma jau bija uzkārusies un nebija atdzīvināma vairākas stundas līdz pat brīdim, kad nevienas biļetes uz noslēguma koncertu vairs nebija. Līdzīga situācija izveidojās arī ar biļešu rezervēšanu pa tālruni.
Dziesmu un deju svētku preses sekretāre Inga Vasiļjeva, uzklausot šo stāstu, atzīst, ka Rīgā, kur kopumā iegādātas 37% no visām biļetēm, process bijis grūtāks, jo tur veidojušās visgarākās rindas. Reģionos tās bijušas krietni īsākas vai to nebijis vispār. Vismazāk pircēju bijis Smiltenē, Saldū, Kuldīgā, Alūksnē – iegādāto biļešu skaits nepārsniedzis pat 1% no visām publiskajā tirdzniecībā nonākušajām. To apliecināja arī aptaujātie dažādu novadu pārstāvji. Piemēram, Gulbenē visi tie aptuveni 20 cilvēki, kas pulcējušies pie kases pirms pulksten 11, pusotras stundas laikā dabūjuši, ko vēlējušies. Tiem, kas ieradušies vēlāk, gan nācies koriģēt savas vēlmes, bet arī neapmierināto neesot bijis. Ievērots, ka daži pat saņēmuši telefona zvanus no Rīgas radiem vai paziņām iegādāties biļetes laukos. Arī Jēkabpilī un Ādažos «visi, kas stāvējuši, biļetes dabūjuši». No pārdevēju puses gan izskanēja iebildumi par tehniskām ķibelēm datorsistēmā. Ik pēc nopirktas biļetes vajadzējis pārstartēt sistēmu, kas atņēmis daudz laika.
Vaicāta par iztirgoto biļešu apjomu, I. Vasiļjeva paskaidro, ka pirmajā tirdzniecības dienā pārdoti 70% no kopējā sēdvietu skaita uz visiem svētku maksas pasākumiem: tirdzniecības vietās iegādātas 46 367 biļetes, bet telefoniski rezervētas 5996. (Iepriekšējā rezervācijā neizpirktās biļetes publiskajā tirdzniecībā nonāks 1. maijā.) Šobrīd kasēs palicis vien 11% biļešu. «Jāņem vērā, ka 18% biļešu ir iepriekš rezervētas Latvijas pilsētu un novadu pašvaldībām kā dziesmu svētku procesa uzturētājām, kā arī latviešu diasporai sadarbībā ar Pasaules brīvo latviešu apvienību, respektīvi, 1588 ielūgumi tiek piešķirti pašvaldībām, tajā skaitā kultūras darbu vadītājiem novados, kultūras centru vadītājiem, svētku organizatoriem, 1199 ielūgumi – goda viesiem, goda virsdiriģentiem, deju svētku virsvadītājiem, diriģentiem, horeogrāfiem, komponistiem, autoriem, kultūras darbiniekiem, kuriem ir īpaši nopelni kultūrā, Kultūras ministrijas sadarbības partneriem, 466 ielūgumi – valsts augstākajām amatpersonām (arī Saeimas deputātiem), oficiālajām ārvalstu delegācijām, kā arī 188 – svētku projekta grupām un svētku procesa organizatoriem,» norāda I. Vasiļjeva.