Valsts prezidenta padomnieks un nākamais Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis Neatkarīgajai apstiprināja, ka apzinās gaidāmo zaudējumu – stājoties jaunajā amatā, viņš nevarēs saņemt līdzšinējo izdienas pensiju par nostrādāto laiku prokuratūrā.
Tomēr nav pareizs Neatkarīgās iepriekš izteiktais pieņēmums, ka J. Maizīša pensija, no kuras viņam būs jāatsakās, ir ap 3200 latiem mēnesī. Bet ir pilnīgi pareizs Neatkarīgās pieņēmums, ka J. Maizītis ir saņēmis vienu no lielākajām pensijām valstī.
Kļūda aprēķinos radās no tā, ka Neatkarīgā J. Maizīša 2011. gada valsts amatpersonas deklarācijā norādīto kopējo pensijas summu – 19 282 lati – dalīja uz sešiem mēnešiem, izdarot pieņēmumu, ka izdienas pensiju viņš varēja saņemt no brīža, kad stājās Valsts prezidenta padomnieka amatā 2011. gada 8. jūlijā. Atbilstīgi Prokuroru izdienas pensijas likumam prokurors izdienas pensiju var saņemt, ja sasniedzis
50 gadu vecumu un 20 gadu darba stāžu tiesībsargāšanas sistēmā, no kuriem 10 gadi nostrādāti prokurora amatā. Savukārt ģenerālprokuroram, kurš šajā amatā nostrādājis vismaz
3 gadus, neatkarīgi no viņa vecuma izdienas pensiju maksā no brīža, kad tas pametis darbu prokuratūrā. J. Maizītis ģenerālprokurora amatu pameta 2010. gada 10. maijā. Tas nozīmē, ka visu 2011. gadu viņš saņēma izdienas pensiju, līdz ar to kopējā summa – 19 282 lati – bija jādala uz 12 mēnešiem, attiecīgi sanāk 1606 lati mēnesī.
Tomēr pats J. Maizītis Neatkarīgajai apgalvoja, ka viņa izdienas pensija esot 1200 latu mēnesī «uz rokas». Viņš atzina, ka, kļūstot par SAB direktoru, atbilstoši likumam zaudēs šo pensiju, taču, viņaprāt, to kompensēs amata alga.
J. Maizītis uzsvēra, ka tās apmērs esot valsts noslēpums.
Cita starpā, atbilstīgi 2011. gada amatpersonas deklarācijai, J. Maizītis Valsts prezidenta kancelejā saņēma algu 1466 latus mēnesī (pats viņš uzsvēra, ka tur strādājis uz pusslodzi), Latvijas Universitātē – 723 latus mēnesī, par tieslietu ministra padomnieka amata pildīšanu – 301 latu mēnesī, bet no a/s Cits medijs – 75 latu lielu honorāru.
Jebkurā gadījumā arī 1200 latu vai 1600 latu Latvijas mērogiem ir liela pensija. Kā Neatkarīgo informēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras preses sekretāre Iveta Daine, pērnā gada beigās Latvijā virs 1000 latiem mēnesī lielu pensiju saņēmušas tikai 1098 personas, bet uz 2013. gada janvāri vecuma pensijas ar piešķirto apmēru (ar piemaksu pie pensijas) lielāku par 1600 latiem bija 234 personām. Šīm personām vidējais piešķirtais apmērs ar piemaksu bija Ls 1983,43.
Prokuroru izdienas pensijas likuma 9. pantā noteikts, ka izdienas pensijas izmaksu pārtrauc, ja «izdienas pensijas saņēmējs no jauna uzsāk dienestu tajās iestādēs, dienests kurās dod tiesības uz izdienas pensiju».
Savukārt SAB amatpersonu izdienas pensiju likums paredz, ka prokurora amatā nostrādāto laiku ņem vērā pie SAB izdienas pensijas noteikšanas, bet tikai tad, «ja birojā nostrādāti 10 gadi». Tomēr šo laiku var saīsināt, ja veic izlūkošanu vai pretizlūkošanu. Proti, ja tiek veikta izlūkošana vai pretizlūkošana ārvalstīs, tad viena darba diena tiek ieskaitīta par divām. Bet, ja tiek veikta īpaši svarīga izlūkošanas vai pretizlūkošanas operācija, tad viena diena tiek ieskaitīta par piecām.
J. Maizītim līdz nokļūšanai jaunajā amatā atlicis vien sagaidīt šodienas Saeimas plenārsēdi. Vakar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja lēmumprojekta virzīšanu balsojumam Saeimā par J. Maizīša iecelšanu SAB direktora amatā. Arī komisijā nekādi iebildumi pret J. Maizīša kandidatūru neizskanēja, ja neskaita Saskaņas centra deputāta Jāņa Ādamsona tehniskos iebildumus, kādēļ SAB direktora jautājums tiek skatīts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, nevis Nacionālās drošības komisijā.
Koalīcijā pārstāvētās frakcijas kandidatūrai paudušas vienprātīgu atbalstu. ZZS nolēmuši balsot brīvajā režīmā, kā katram frakcijas deputātam iepatīkas, tomēr simtprocentīgs atbalsts J. Maizītim nebūs, jo vakar vakarā Saskaņas centra frakcija nolēma balsot pret.