Konstatē būtiskus pārkāpumus KNAB darbībā

Rīgas apgabaltiesas spriedums Ventspils mēra Aivara Lemberga prasībā pret KNAB, kurā konstatēts, ka KNAB saistībā ar tā dēvēto Grinbergu lietu publiskojis nepatiesus apgalvojumus, izplatījis personas godu un cieņu aizskarošas ziņas un rupji pārkāpis nevainīguma prezumpciju, var kalpot par precedentu citos līdzīgos gadījumos, līdz ar to tas pelnījis nopietnāku analīzi.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija pirms nepilna mēneša, līdzīgi kā to pirms tam secināja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, secinājusi, ka KNAB savā interneta mājas lapā www.knab.gov.lv 2006. gada 18. aprīlī un 2006. gada 17. maijā, ignorējot nevainības prezumpciju, par A. Lembergu izplatījis «nepatiesas, godu un cieņu aizskarošas ziņas». Tādējādi pārkāpts Civillikums un likums Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem. Tiesa piespriedusi KNAB atsaukt iepriekš publicētās ziņas, samaksāt materiālo kompensāciju un segt tiesvedības izdevumus.

Kļūdas neatzīst

2006. gada 18. aprīlī www.knab.gov.lv sadaļā Preses relīzes saistībā ar aizdomās turamā statusa piešķiršanu A. Lembergam t.s. Grinbergu krimināllietā publicēja arī šādus apgalvojumus: «Būdams valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu amatu, Ventspils domes priekšsēdētājs un Ventspils brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs ļaunprātīgi izmantojis savu dienesta stāvokli un ar likumu piešķirtās tiesības, t.i. rīkojies pretēji valsts interesēm»; «Ventspils domes priekšsēdētājs acīmredzami ir pārkāpis savu dienesta pilnvaru robežas, šādas rīcības rezultātā tika būtiski apdraudētas valsts intereses ekonomikas jomā, kaitējot pārvaldības kārtībai un aizskarot personas likumīgās intereses un tiesības, nodarot tai materiālu kaitējumu lielā apmērā.»

Šie un citi līdzīgi apgalvojumi KNAB mājas lapā publiskoti atkārtoti arī 2006. gada 17. maijā. Neraugoties uz apsūdzības izgāšanos 2007. gada vasarā pirmās instances tiesā un galīgo izgāšanos Augstākās tiesas Senātā 2008. gada februārī, KNAB mājas lapu turpināja rotāt minētie apgalvojumi. Acīmredzot politiskā nepatika pret A. Lembergu bija tik liela, ka KNAB vadītāji nespēja dot rīkojumu mājas lapā izlabot šīs kļūdas.

Uzvar divreiz

Lai panāktu taisnību un tiesiskā ceļā piespiestu KNAB ievērot Eiropas cilvēktiesību hartu, Latvijas Satversmi, Latvijas

Republikas Civillikumu un likumu Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem, A. Lembergs 2010. gada 1. martā vērsās tiesā ar prasību pret KNAB par goda un cieņas aizskārumu un kompensācijas piedziņu, lūdzot atsaukt nepatiesās ziņas un izmaksāt 75 000 latu morālo kompensāciju.

2011. gada 8. maijā tiesa atzina KNAB publicētās ziņas par nepatiesām, godu un cieņu aizskarošām, liekot KNAB tās atsaukt, un daļēji apmierināja prasību par kompensācijas piedziņu, liekot valstij samaksāt 4000 latu, kā arī segt A. Lemberga tiesvedības izdevumus. KNAB spriedumu pārsūdzēja. Rīgas apgabaltiesa nosprieda atstāt spēkā pirmās instances spriedumu daļā par nepatieso ziņu atsaukšanu, taču samazināja piespriesto kompensācijas apjomu līdz 500 latiem un arī piesprieda valstij segt A. Lemberga tiesvedības izdevumus. Arī šis spriedums ir pārsūdzams. Vai tas tiks pārsūdzēts, kļūs zināms pēc šā gada 26. marta.

Notiesāts bez tiesas

Rīgas apgabaltiesa spriedumā secinājusi, ka «publicējot preses relīzes tādā redakcionālā veidā, kā tas ir izdarīts, atbildētājs (t.i., KNAB) ir pārkāpis nevainīguma prezumpciju». Apgabaltiesa uzsvērusi, ka «publiskojamās informācijas apjoms, veids un forma nevar radīt nekādas šaubas attiecībā par personas nevainīgumu līdz spēkā esošam notiesājošam spriedumam un nedrīkst apdraudēt nevainīguma prezumpciju». Līdzīgi kā pirmās instances tiesa, arī Rīgas apgabaltiesa konstatējusi, ka KNAB mājas lapā publiskotajos paziņojumos «ir pieļauts tāds informēšanas stils un izteiksme, kas nevis precīzi informē, ka persona tiek turēta aizdomās, vai tiek apsūdzēta, bet kuros, nepastāvot vēl spēkā esošam notiesājošam spriedumam, skaidri paziņots, ka prasītājs ir izdarījis attiecīgo noziedzīgo nodarījumu».

Tiesa, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, norādījusi, ka KNAB preses relīzēs «ir izplatītas godu un cieņu aizskarošas ziņas, kas ir atsaucamas, un par ko prasītājam pienākas mantiska atlīdzība».

Tiesa pilnībā noraidījusi KNAB argumentus, ka ziņas jau ir atsauktas, publiskojot tiesas lēmumu Grinbergu lietā interneta vietnē www.knab.gov.lv, tikai citā sadaļā nekā aizskarošās ziņas. Spriedumā uzsvērts, ka nepatieso ziņu atsaukšana «veicama tādā pašā veidā, kādā tās izplatītas».

Kompensācijas apmērs

Runājot par mantisko atlīdzību, tiesa konstatējusi, ka «materiālais kaitējums prasītājam radies sakarā ar KNAB darbībām, izplatot prasītāja godu un cieņu aizskarošas ziņas, tas ir, pārkāpjot prasītāja tiesības uz nevainīguma prezumpciju, kas pats par sevi ir nopietns tiesību aizskārums». Skaidrojot, kādēļ tik būtiski samazināti morālā kaitējuma kompensācijas apmēri, tiesa spriedumā norādījusi, ka apmēru noteikšanā nozīme ir atlīdzinājuma jeb kompensācijas funkcijai. Proti, atlīdzinājumam «jāsniedz gandarījums personai, kuras tiesības tikušas aizskartas». Tā kā A. Lembergs tiesas sēdē norādījis, ka viņam gandarījums nav naudā, bet gan godu un cieņu aizskarošu ziņu konstatācijā, tiesa nolēmusi piespriesto kompensāciju samazināt. Proti, atbildētājam 10 dienu laikā no spriedumā spēkā stāšanās brīža jāsamaksā A. Lembergam 500 latu morālā kompensācija un kompensācija par tiesas izdevumiem – 288,30 lati.

KNAB argumenti

Tādējādi jau otrā tiesu instance noraidījusi KNAB argumentus, ka publicētās ziņas par A. Lembergu esot patiesas, tās izrietējušas no KNAB izmeklētāja secinājumiem. Proti, KNAB pārstāvis tiesai paudis, ka «interneta vietnē www.knab.gov.lv, sadaļā Preses relīzes, KNAB sniedzis patiesu informāciju, kas ir tikai un vienīgi attiecīgajā pirmstiesas procesā un objektīva pastāvošās faktiskās un tiesiskās situācijas atainošana konkrētā laika periodā» un tādējādi «prasība atsaukt sniegto nepatieso informāciju, ko birojs ir izplatījis saistībā ar minēto lietu, nav izpildāma, jo birojs nav izplatījis nepatiesu informāciju, jo sniegtā informācija bija balstīta uz konkrētas krimināllietas ietvaros iegūtajiem pierādījumiem».

Tāpat KNAB pārstāvis apgalvojis, ka «birojs nekad nav izplatījis nepatiesu informāciju, kas nebūtu balstīta uz izmeklētāja pozīciju, kas savukārt izriet no izmeklēšanas laikā iegūtajiem pierādījumiem, līdz ar to nav arī secināms, ka biroja amatpersonas būtu izdarījušas prettiesiskas darbības, kas aizskartu personas godu un cieņu».

Savukārt apelācijas sūdzībā KNAB apgalvojis, ka pirmās instances «tiesa kļūdaini un nepamatoti nav vērtējusi katras ziņas saturu kopsakarā ar faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem». Rīgas apgabaltiesu nav pārliecinājis arī KNAB pārstāvja tiesā paustais, ka ikvienam portāla www.knab.gov.lv lasītājam apgalvojums par

A. Lemberga veiktajām «noziedzīgajām darbībām» (joprojām!) būtu jālasa kopsakarā ar ziņu virsrakstu par apsūdzības celšanu vai kriminālvajāšanas sākšanu, no kā lasītājam pašam vajadzētu veidoties viedoklim, ka KNAB ziņa nozīmē to, ka A. Lembergs vēl nav notiesāts.