Lai gan pērnā gada nogalē krimināllieta par valsts noslēpuma noplūdēm no KNAB tika izbeigta ar prokurora priekšrakstu par sodu (tātad – noziegums it kā tika atklāts), izmeklēšanā tomēr netika noskaidroti visi KNAB informācijas plūdinātāji.
Šādu secinājumu ļauj izdarīt līdz šim publiski pieejamā, kā arī neoficiālā informācija par tā dēvēto Jaundžeikara krimināllietu, t.i., lietu, kuras noslēgumā tika sodīti bijušais Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars, KNAB bijusī darbiniece Zanda Liniņa un viņas vīrs Austris.
Kā radās lieta
Šīs lietas saknes meklējamas 2011. gada 25. maija notikumos, kad Neatkarīgā publicēja neoficiālu informāciju, ka KNAB plāno jaunas specoperācijas, vērstas pret politikas «smagsvariem», to skaitā Aināru Šleseru, Aivaru Lembergu un Andri Šķēli. Tās pašas dienas agrā rītā izrādījās, ka Neatkarīgās informācija ir patiesa – KNAB uzsāka Latvijas vēsturē vēl nepieredzētas masveida kratīšanas dažādās iestādēs un uzņēmumos Rīgā un Ventspilī. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers izteicās, ka informācijas «noplūde» no KNAB, par ko liecināja Neatkarīgās publikācija, ir paātrinājusi šo procesuālo darbību.
Par valsts noslēpumu saturošas informācijas izpaušanas faktu Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļā 2011. gada 31. maijā tika uzsākts kriminālprocess. Izmeklēšanu uzticēja Drošības policijai. Izmeklēšanas gaitā tika konstatēts, ka jāveic kratīšana arī KNAB, un par to tika informēta KNAB vadība. Lai nepieļautu konkurējošās iestādes darbošanos savā teritorijā, KNAB izdarīja apsteidzošu gājienu un naktī uz 2. novembri aizturēja Dz. Jaundžeikaru, kā arī KNAB Operatīvo pasākumu nodrošināšanas nodaļas vecāko speciālisti Z. Liniņu un viņas vīru Austri. Pēdējie divi ar vieglu izbīli tajā pašā dienā tika atbrīvoti, taču Dz. Jaundžeikars ieslodzījumā tika noturēts līdz pat 14. decembrim. Visticamāk, bijušais NDK priekšsēdētājs cietuma kamerā tiktu turēts vēl ilgāk, ja vien nebūtu saļodzījusies viņa veselība.
Lai no malas neizskatītos muļķīgi, ka vienu un to pašu noziegumu izmeklē gan Drošības policija, gan KNAB, ģenerālprokurors 14. novembrī pieņēma lēmumu abas krimināllietas apvienot, par pamata lietu nosakot pret KNAB darbinieci uzsākto kriminālprocesu. Tā radās krimināllieta, kuru plašāka sabiedrība pazīst kā t.s. Jaundžeikara lietu. Par kriminālprocesa virzītāju tika nozīmēta prokurore Viorika Jirgena.
Meklēts kaut kas cits
Uzsāktajā kriminālprocesā it kā būtu bijis jānoskaidro, kurš no KNAB darbiniekiem noplūdinājis informāciju par plānotajām kratīšanām Rīgā un Ventspilī. Tomēr Jaundžeikara krimināllietā konstatēts pavisam kas cits. Tur konstatēts, ka KNAB Operatīvo pasākumu nodrošināšanas nodaļas speciāliste Z. Liniņa izpaudusi ziņas par aptuveni desmit mobilo sakaru abonentu noklausīšanos vai nenoklausīšanos. Pēc izmeklētāju domām, Z. Liniņa izpaudusi arī informāciju par KNAB operatīvās izstrādes lietu Klauni, kuras ietvaros viesnīcā Rīdzene jau 2009. gadā vairākos VIP numuros tikusi uzstādīta noklausīšanās aparatūra.
Lai šos faktus konstatētu, izmeklēšanā pratinātas augstas prominences un pat mediju pārstāvji, piemēram, bijušais ģenerālprokurors, tagad SAB direktora amata kandidāts Jānis Maizītis, trīs bijušie premjeri (Ivars Godmanis, Andris Bērziņš un Indulis Emsis), Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, Saeimas deputāts Dzintars Ābiķis, bijušais Saeimas deputāts, ekonomikas un satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs. Būtisku lomu apsūdzības konstruēšanā nospēlējuši trīs liecinieki, par kuru saistību ar informācijas «noplūdēm» no KNAB var tikai pabrīnīties – bijušais Saeimas deputāts Oskars Grīgs, pagājušā gadsimta 90. gadu sākuma Lauksaimniecības ministrijas Ārējo sakaru departamenta direktors Gatis Krūze un publiciste Baiba Rulle.
Grēkāži atrasti
Jaundžeikara krimināllietā nekas neliecina, ka būtu noticis kaut vai mēģinājums noskaidrot, kurš no KNAB Izmeklēšanas nodaļas, kurā, visticamāk, tika plānotas masveida kratīšanas 2011. gada 25. maijā, izpaudis informāciju. Pēc Neatkarīgās rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas laikā pratināts KNAB operatīvo izstrāžu daļas vadītājs Juris Jurašs (t.i., Z. Liniņas priekšnieks), bet KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore nav pratināta. Arī šī informācija liecina, ka patiesība par informācijas «noplūdēm» no KNAB izmeklētājus nav interesējusi, bet visi grēki vienkārši «uzkārti» Dz. Jaundžeikaram un Liniņu ģimenei. Dīvaini ir arī tas, ka trijotne visus grēkus tik vienkārši ir uzņēmusies.
Zīmīgi, ka izmeklēšanas gaitā tika nomainīts arī procesa virzītājs. Kā jau minēts, iesākumā šā procesa virzītāja bija V. Jirgena. Tomēr procesu pabeidza prokurore Velta Zaļūksne.
Procesa virzītāju parasti maina tad, ja viņš netiek galā ar saviem pienākumiem. Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga Neatkarīgajai skaidroja, ka šajā gadījumā gan procesa virzītājs nomainīts «saistībā ar prokurores Viorikas Jirgenas darba slodzi, saņemot kriminālvajāšanā t.s. Latvenergo kriminālprocesu. Prokurore V. Jirgena šo apjomīgo Latvenergo procesu uzraudzīja no paša procesa uzsākšanas, tāpēc tika pieņemts lēmums par procesa virzītāja maiņu tajā kriminālprocesā, kurā tas bija iespējams.