Lai gan Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Kažociņš jau pērnā gada rudenī paziņoja, ka skaidrībai par viņa pēcteci jābūt ne vēlāk par šā gada 2. februāri, Valsts prezidenta vadītā Nacionālā drošības padome (NDP) joprojām nav spējusi panākt kopsaucēju par kādu no iespējamajiem šā amata kandidātiem.
Viens no skaidrojumiem ir visai prozaisks – gripas epidēmija. Kāds no balsstiesīgajiem locekļiem vai svarīgām personām ar padomdevēja tiesībām vienmēr izrādās slims, bet kāds cits vēl ne līdz galam izveseļojies.
Dzirdēts, ka NDP caurskata visai plašu SAB direktora amata kandidātu loku – diplomātus, prokurorus, militārpersonas –, bet visnopietnāk tiek analizēti triju drošības iestādes struktūrvienību vadītāji, to skaitā pašreizējie SAB direktora vietnieki. Daži NDP locekļi esot pamanījuši Valsts prezidenta Andra Bērziņa labo kompetenci drošības jautājumos. Apspriežot SAB direktora kandidatūras NDP, A. Bērziņš uzdodot nesalīdzināmi kompetentākus jautājumus nekā viņa priekšgājējs Valdis Zatlers.
NDP locekļi kuluāros esot pauduši bažas, ka NDP izvēlētais kandidāts var tikt Saeimā izbalsots ne tāpēc, ka viņa personīgās vai profesionālās kvalitātes neatbilst SAB direktora līmenim, bet gan tāpēc, ka kāda no koalīcijas partijām vēlēsies apmierināt savas ambīcijas. Kā zināms, NDP nav pārstāvēti visi koalīcijas politiskie spēki. Vienotībai NDP ir četras, bet Reformu partijai – trīs balsis. NDP nav neviena pārstāvja tā dēvētajam Klāva Olšteina sešniekam un koalīcijā ietekmīgajai Nacionālajai apvienībai, kura joprojām nav zaudējusi cerības SAB direktora amatam pieteikt savu kandidātu Jāni Dombravu.
NDP sastāvā ietilpst Valsts prezidents A. Bērziņš, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. NDP darbu organizē tās sekretārs, bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis. Atbilstīgi Nacionālās drošības likumam NDP sēdēs ir tiesības piedalīties arī ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram. Ar padomdevēja tiesībām uz NDP sēdi var tikt uzaicināti valsts drošības iestāžu vadītāji.
Lai mazinātu spriedzi koalīcijā jautājumā par SAB direktora izvēli, Valsts prezidents ierosinājis, lai NDP sēdēs klausītāja statusā varētu piedalīties Nacionālās apvienības pārstāvis tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Kā zināms, SAB ir Tieslietu ministrijas padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde, līdz ar to būtu tikai loģiski, ja tieslietu ministrs vismaz varētu novērot šīs iestādes vadītāja izraudzīšanas procedūru.
Savukārt K. Olšteina sešniekam par virzāmo kandidātu pagaidām nāksies uzticēties premjera un Valsts prezidenta viedoklim. Šis apstāklis joprojām slēpj sevī risku, ka pie mazākām nesaskaņām un mazākās neuzticēšanās uzplaiksnījuma koalīcijas partneru starpā Saeimā izvēlētā kandidatūra var tikt izbalsota.
Kompetentās aprindās runā, ka padziļināti tiek vērtētas pašreizējo SAB direktora vietnieku Anda Freimaņa un Kaspara
Lejieša, kā arī Drošības policijas priekšnieka vietnieku Jura Leitieša un Inta Ulmaņa kandidatūras.
Par reālu kandidatūru joprojām tiek uzskatīts J. Maizītis, Latvijas pārstāvis NATO Andis Dilāns, Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā Gints Apals, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšnieks Indulis Krēķis, viņa vietnieks Maigurs Strīķis, SAB augsta ranga amatpersona, bijušais Totalitārisma seku dokumentēšanas centra direktors Indulis Zālīte, Ārlietu ministrijas politiskais direktors Andrejs Pildegovičs.
No kandidātu loka saistībā ar piedāvāto darbu ASV otrā plānā atvirzījusies satiksmes ministra Aivja Roņa kandidatūra. Savukārt Latvijas vēstnieks Krievijā Edgars Skuja rotācijas kārtībā drīzumā atgriezīšoties Rīgā un tad tikšot nozīmēts par vēstnieku Austrijā.