Sestdien apritēja četri gadi kopš pirmās tiesas sēdes šajā gadsimta (patiesībā – tūkstošgades) prāvā.
Izmeklēšana šīs lietas sakarā sākta jau pagājušajā tūkstošgadē (1999. gadā) pēc toreizējā Saeimas deputāta Aināra Šlesera iniciatīvas, aiz kuras nepārprotami stāvējuši arī miljonāri Ainārs Gulbis un Jūlijs Krūmiņš – viņi paši to nenoliedz savās liecībās. Kriminālprocess šīs lietas sakarā tika uzsākts 2005. gadā, un toreizējais ģenerālprokurors Jānis Maizītis to nodēvēja par Ventspils amatpersonu lietu.
No Ventspils amatpersonu lietas 2006. gada jūlijā tika izdalīta t.s. Aivara parka lieta, kuras tapšanu pavadīja gan valstiski nozīmīgi (tas bija izšķirošs brīdis Saeimas vēlēšanu kampaņā; cīņa par Ventspils naftu bija sasniegusi apogeju), gan skandalozi notikumi (dienu iepriekš procesa virzītājs prokurors Andis Mežsargs tika pamanīts sēžam restorānā ar procesā ieinteresētajiem Ventspils miljonāriem – t.s. Lemberga oponentiem; apsūdzības rakstā tika pieļautas skandalozas kļūdas).
Pēc tam no minētajām lietām tika izdalīti jauni kriminālprocesi, kas drīz vien arī tika pakļauti būtiskām transformācijām.
Visbeidzot 2008. gada augustā lieta nonāca tiesā, un tūlīt pat sākās futbols ar to – vairāki tiesneši, izmantojot dažādu motivāciju, izvairījās no tās pieņemšanas lietvedībā. Septembrī lieta nonāca pie Rīgas apgabaltiesas tiesneša Borisa Geimana.
Grūti noticēt, ka tiesa dažu mēnešu laikā spēja iepazīties ar lietas materiāliem – tobrīd vēl tikai 143 sējumiem, kuros bez saprotamas loģikas bija izvietoti neskaitāmi dokumenti gan par 15 gadu seniem notikumiem, gan arī par krietni jaunākiem (pati tiesa sākumā lūdza prokuroriem, lai tie norāda, kuri materiāli uz kuru epizodi attiecas, tomēr prokurori atteicās to darīt). Acīmredzot tika nolemts, ka sapratne radīsies procesa laikā, un tika nozīmēts, ka pirmā tiesas sēde notiks 2009. gada 16. februārī.
Aizvien grūtāk saskaitīt
Šo četru gadu garumā prāvā ir nomainījies tiesas sastāvs un advokāti visiem trijiem apsūdzētajiem. Piecas reizes pieteikts noraidījums tiesas sastāva priekšsēdētājam – kā intervijā presei izteicās Ventspils mērs Aivars Lembergs, tādā veidā tiek fiksēti tiesas pieļautie procesuālie pārkāpumi. A. Lembergs ir iesniedzis prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesai (ECT) par pirmstiesas procesā pieļautajiem pārkāpumiem, un šī prasība tiek papildināta, norādot arī uz pārkāpumiem tiesas procesā.
Pieteikti noraidījumi arī prokuroriem, savukārt prokurori lūguši piemērot procesuālās sankcijas vairākiem advokātiem un A. Lembergam.
Četru gadu laikā ir diskutēts par neskaitāmiem lūgumiem, un tendence ir nepārprotama – gandrīz visi apsūdzības uzturētāju lūgumi tiek akceptēti, bet lielākā daļa aizstāvības puses lūgumu tiek noraidīti. Kaislības situšas milzu vilni, puses dažbrīd ir cīnījušās līdz spēku izsīkumam.
Lietas sējumu skaits ir pieaudzis līdz 193, tātad par apaļu pussimtu – rekords, kas, bez šaubām, laika gaitā atkal tiks labots.
Cik liecinieku nopratināts?
Pēc Neatkarīgās aprēķiniem, šo četru gadu laikā tiesas zālē pabijuši 29 liecinieki un 4 cietušie. Prokurori apsūdzībai pievienojuši liecinieku un cietušo sarakstu ar 80 fizisku personu uzvārdiem. Vai no šiem plikajiem skaitļiem mēs varam secināt, cik tālu ir nonākusi tiesas procesa sadaļa – liecinieku pratināšana –, proti, ka tā ir pabeigta par 42 procentiem? Nevaram izdarīt šādu secinājumu.
Katrai personai ir atšķirīgs pratināšanas ilgums, jo, saprotams, katrai personai ir bijusi atšķirīga loma šajā tiesas procesā izskatāmajos bezgala daudzajos notikumos aptuveni 15 gadu garumā. Kā jau rakstīts, atsevišķas personas tiek pratinātas mēnešiem ilgi un pratināšanas ilguma rekordi ir krituši jau vairākkārt.
No tiesas zālē pabijušajiem lieciniekiem vairāki ir tikai aizpratināti, tostarp nav pabeigts pratināt nevienu no četriem cietušajiem. Galvenais cietušais – miljonārs A. Gulbis – vispār sāka liecināt tikai pagājušā gada novembrī un, nedaudz papratinājies, pazuda. Šobrīd visticamāk uz Eiropu, kur viņa dēls Ernests Gulbis veiksmīgi atsācis startu tenisa turnīros. Jāatgādina – E. Gulbis veselības stāvokļa dēļ uz laiku pārtrauca spēlēt tieši pagājušā gada novembrī.
Dubultstandarts
Pratināšanas kārtība regulāri raisa diskusijas un asas sadursmes tiesas zālē, kuru būtību spilgti atklāj viens no visjaunākajiem piemēriem tiesas sēdē šā gada janvārī.
Prokurori bija pabeiguši pratināt uzņēmēju Arnodu Laksu. Tad A. Lemberga advokāts Raimonds Krastiņš pieteica lūgumu pārtraukt A. Laksas pratināšanu, līdz tiks pabeigts pratināt cietušais A. Gulbis.
Savu lūgumu advokāts pamatoja ar tiesas iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, kas precīzi balstījās uz prokuroru izteikto motivāciju. Pirmkārt, prokurori savulaik stingri paģērēja (ar norādi – ja viņu pieprasījums netiks ievērots, tiesa tiks uzskatīta par neobjektīvu!), ka vispirms jānopratina cietušie, lai tie neietekmētos no citu liecinieku liecībām. Savukārt par cietušo atzītais A.Gulbis savās liecībās nepārprotami norādīja, ka klausās citu liecinieku liecību ierakstus. Tāpat advokāts R. Krastiņš norādīja, ka A Gulbis savas liecības un paskaidrojumus uzskatāmi pieskaņo citu liecinošo personu liecībām, tomēr viņam neko pārmest nevar, jo par cietušo atzītajam miljonāram šajā procesā ir konkrētas materiālas intereses – iegūt 7,5 miljardus eiro.
Otrkārt, prokurori savulaik īpaši uzsvēra (un tiesa viņiem piekrita), ka ir nepieļaujami pārkāpt pratināšanas nepārtrauktības principu, proti, uzsākt citas personas pratināšanu, kamēr nav pabeigta pirmās personas pratināšana.
Kā uzsvēra R. Krastiņš, «virzot pierādījumu pārbaudi iztiesāšanā bez noteikta mērķa un haotiski, tiek radīts priekšstats, ka liecinošo personu nopratināšanai ir formāla nozīme», ka krimināltiesisko attiecību taisnīgs noregulējums nav primārs šajā procesā. Advokāts arī norādīja – galvenā pazīme, ka tiesa nav objektīva, ir, ja identiskās situācijās tiek pieņemti pretēji lēmumi.
Šie argumenti nepalīdzēja – pēc prokurora Jura Jurisa runas tiesa advokāta lūgumu noraidīja, ignorējot pašas iepriekš pieņemtos lēmumus gan par liecinieku pratināšanas nepārtrauktību, gan par to, ka vispirms jānopratina cietušie.
Dzīve ievieš izmaiņas
Jāņem vērā arī tas, ka prokuroru sastādītajā cietušo un liecinieku sarakstā dzīve ir izdarījusi izmaiņas. Trīs liecinieki – Krists Skuja, Vents Kodols un Jurijs Bespalovs – ir miruši. Zīmīgi, ka visi trīs bija – nosacīti un tautas valodā runājot – no Ventspils mēra Aivara Lemberga draugu un domubiedru nometnes, kuru liecības varēja palīdzēt atspēkot apsūdzību.
Kāpēc var šādu versiju izvirzīt? Piemēram, J. Bespalovs t.s. Lemberga prāvā nonāca īpašā, varbūt pat nedaudz dīvainā statusā. Proti, par kādu epizodi, kurā apsūdzība izvirzīta arī pret A. Lembergu, prokuratūra pret J. Bespalovu izbeidza kriminālprocesu noilguma dēļ. Šo lēmumu J. Bespalovs pārsūdzēja, apgalvojot, ka ir nevainīgs, un tādējādi ieguva īpašu statusu t.s. Lemberga prāvā. Faktiski J. Bespalovs labprātīgi nosēdās tiesas zālē blakus A. Lembergam, lai pierādītu savu (un, tātad, vismaz šajā epizodē arī A. Lemberga) nevainīgumu. V. Kodols bija Latvijas kuģniecības iekšējā audita pārstāvis, kurš strādāja kopā ar Anriju Lembergu.
K. Skuja bija viens no tiem nedaudzajiem Ventspils miljonāriem, kurš ieguva nevis cietušā vai privileģēta liecinieka (tāda, kuru pratina restorānos) statusu, bet gan aizdomās turamā statusu.
Savukārt faktiski ir nācis klāt jauns cietušais. Proti, pēc prokuroru putrošanās, kas tad ir viens no cietušajiem – juridiska persona SIA ManTess vai tās kādreizējais īpašnieks miljonārs Jūlijs Krūmiņš – tiesa pirms vairākiem gadiem strikti noteica, ka cietušais ir SIA ManTess. Pērn J. Krūmiņš SIA ManTess pārdeva. Jaunie kompānijas īpašnieki lūdza tiesai, lai SIA ManTess tiktu atcelts cietušā statuss. Proti, šim uzņēmumam nekādu ciešanu nav bijis, jo kapitāla daļas, kas, pēc prokuroru domām, 1994. gadā tika izspiestas no SIA ManTess, patiesībā tai nemaz nav piederējušas. Tiesa tomēr lēma, ka SIA ManTess jāturpina ciest, līdz ar to procesā parādījies faktiski jauns cietušais.
Bet vispār kopējais liecinieku skaits šobrīd nemaz nav zināms, jo minētās 80 personas ir tikai tās, ko pieteikusi apsūdzības puse. Likums paredz tiesības arī aizstāvības pusei pieteikt savus lieciniekus. Lai kā arī tiesa mēģina ierobežot aizstāvības iespējas pratināt lieciniekus (jāatgādina, piemēram, slavenais lēmums, ka aizstāvības puse lieciniekus drīkst pratināt tikai tikpat ilgi, cik prokurori), ir grūti noticēt, ka aizstāvības pusei vispār tiks liegts pieteikt savus lieciniekus.
Un visbeidzot – likumā ir paredzētas tiesības arī apsūdzētajiem sniegt savas liecības. Jāatgādina, ka jau pirmstiesas izmeklēšanas nobeigumā A. Lembergs pieteica lūgumu atļaut viņam sniegt liecības, tomēr tad lieta nekavējoties tika nosūtīta uz tiesu, tādējādi liedzot viņam iespēju liecināt. Šī ir viena no epizodēm, kas figurē A. Lemberga pieteikumā ECT.
Sasniegumi
Lai gan pēdējā laikā dažādu iemeslu dēļ procesā iekrituši garāki pārtraukumi, pagājušā gada laikā (tas ir, no 2012. gada 16. februāra līdz 2013. gada 16. februārim) t.s. Lemberga prāvā izdevies sasniegt salīdzinoši labus skaitliskos rādītājus. Pratināts 21 liecinieks, un šo personu pratināšana lielākoties arī pabeigta. Jāatgādina, ka iepriekšējo triju gadu laikā tika pabeigta 2 liecinieku pratināšana un vēl 9 tika aizpratināti.
Beidzot tika uzsākta cietušā A.Gulbja pratināšana, liecības sākuši sniegt arī citi savulaik varenās SWH grupas līderi – A. Laksa un Aina Bataraga.
Ar pārtraukumiem slēgtās sēdēs tika pratināts Šveices advokāts Rūdolfs Meroni. Viņš pratināts jau 24 dienas, un nebūs brīnums, ja R. Meroni pratināšanas ilgums sitīs rekordu, kas šobrīd pieder Ginta LaiviņaLaivenieka pratināšanai (prokurori vien bijušo advokātu tincināja pusgadu!). Runā, ka R. Meroni nesen veikta nopietna sirds operācija, līdz ar to prognozēt, kad viņš varēs atgriezties pie liecību sniegšanas, tiešām nav iespējams.
Uz lietu attiecas arī pagājušās pirmdienas notikumi, kad miljonārs Olafs Berķis paziņoja, ka viņš kopā ar citiem t.s. Lemberga oponentiem (Oļegu Stepanovu, Igoru Skoku, Genādiju Ševcovu) izlīguši ar R. Meroni un vienojušies veikt kārtējo a/s Ventbunkers padomes nomaiņu. Uzņēmumu reģistrs gan šīs izmaiņas nav reģistrējis –liecina datu bāze Firmas.lv. Turklāt tajā pašā dienā, kad izlīgums esot noticis, G. Ševcovs t.s. Lemberga prāvā visai skarbiem vārdiem raksturoja R. Meroni darbību Ventbunkerā. «Ielaidām āzi par dārznieku un tagad jau kuro gadu nevaram tikt vaļā,» tiesai sūdzējās miljonārs.