Rīgas mūzikas internātskolas (RMI) krimināllieta pēc vēl neredzēta futbola starp rajonu tiesām, Rīgas apgabaltiesu un Augstāko tiesu beidzot nodota izskatīšanai Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Kā Neatkarīgo informēja Rīgas apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs tiesnesis Ervīns Kušķis, izskatot prokurora Ando Skalbes protestu par 2012. gada 28. novembra Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas pienākumu izpildītājas Ligitas Gavares lēmumu nosūtīt RMI krimināllietu Jelgavas tiesai, pieņēma lēmumu atcelt L. Gavares lēmumu un nodot krimināllietu Rīgas apgabaltiesai jaunai izlemšanai par tās piekritību, norādot, ka lēmums nav pārsūdzams. Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Sandra Strence, iepazīstoties ar E. Kušķa lēmumu, nolēmusi krimināllietu nodot izskatīšanai Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai. Arī šis lēmums nav pārsūdzams.
Latgales priekšpilsētas tiesā Neatkarīgo informēja, ka krimināllieta uzticēta tiesnesei Inesei Strelčai, kura savukārt pirmo sēdi noteikusi šā gada 4. aprīlī.
Ar RMI krimināllietas izmeklēšanu un iztiesāšanu saistītie notikumi liecina, ka krimināllietas tiesāšana var ietekmēt arī šīs tiesneses turpmāko karjeru.
Nepaguva iztiesāt
Lietai bija jābūt iztiesātai jau pagājušā gada vasarā. Taču augustā pie Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja tiesneša Ziedoņa Strazda, kurš šo lietu sākotnēji tiesāja, ieradās KNAB darbinieki un paziņoja, ka tiesnesis tiek turēts aizdomās par to pašu, par ko apsūdzēta bijusī RMI direktore Maija Leipciga – par darbinieku fiktīvu nodarbinātību. Kratīšanas laikā KNAB darbinieki nekautrējoties izmetuši frāzi – «atceries mūsu lietiņu, kuru tu iztiesā – tā ir līdzīga tavējai». Turklāt sākotnēji pret tiesnesi Z. Strazdu ierosinātajā kriminālprocesā virzītāja bija tā pati KNAB izmeklētāja, kuru Z. Strazds atļāvās izsaukt uz pratināšanu M. Leipcigas krimināllietā – Agita Znotiņa.
Visas Z. Strazda lietas tika nodotas divām Zemgales priekšpilsētas tiesnesēm Dzintrai Zemitānei un Ilzei Vanagai. RMI krimināllietu bija paredzēts no jauna sākt skatīt šā gada 22. janvārī. Kā pērn Neatkarīgā noskaidroja Zemgales priekšpilsētas tiesā, tiesneses sevi no lietas skatīšanas atstatījušas tāpēc, ka saredzējušas iespējamu interešu konfliktu. Proti, KNAB izmeklētāja A. Znotiņa bija procesa virzītāja RMI krimināllietā un ir procesa virzītāja arī Z. Strazda krimināllietā. Praktiski visiem Zemgales priekšpilsētas tiesas darbiniekiem, ieskaitot tiesnešus, Z. Strazda krimināllietā esot piemērots liecinieku statuss.
RMI krimināllieta no Zemgales priekšpilsētas tiesas tika nosūtīta Rīgas apgabaltiesai piekritības izlemšanai. Rīgas apgabaltiesa nolēma krimināllietu nosūtīt Jelgavas tiesai, lēmumu motivējot ar Rīgas tiesnešu lielo noslogotību. Rīgas tiesu apgabala pirmās instances tiesās vidēji neizskatītas ir 35 krimināllietas un materiāli uz vienu tienesi, bet Jelgavas tiesā – tikai 13,07 krimināllietas un materiāli uz vienu tiesnesi. Citādās domās bija valsts apsūdzības uzturētājs A. Skalbe, kurš šo lēmumu noprotestēja, un RMI krimināllieta atkal atgriezās Rīgas apgabaltiesā, no kurienes tā tika nosūtīta Augstākajai tiesai lēmuma pieņemšanai par prokurora protestu. Kā jau minēts iepriekš, Augstākā tiesa lietu nosūtīja atpakaļ Rīgas apgabaltiesai.
Neērtās liecības
RMI krimināllieta skandalozu slavu ieguvusi vairāku iemeslu dēļ. Tajā sākotnēji KNAB par aizdomās turēto atzina skolas saimniecības daļas vadītāju. Lai gan izmeklēšanā tika mesti neadekvāti milzīgi operatīvie un represīvie resursi – telefona sarunu noklausīšanās, izsekošanas, sabiedrisko palīgu iesaistīšana un tādējādi izgaismošana, liecinieku psiholoģiska ietekmēšana –, kriminālprocess pret saimniecības daļas vadītāju tika izbeigts noziedzīga nodarījuma neesamības dēļ. Tomēr uzreiz pēc tam negaidīti par fiktīvu darbinieku nodarbināšanu tika apsūdzēta skolas direktore M. Leipciga. Pie šāda rezultāta KNAB nonāca, kad trīs reizes bija nomainīts procesa virzītājs. Šie un citi notikumi rāda, ka kāds ir ļoti ieinteresēts kriminālprocesa iznākumā. RMI krimināllietas iztiesāšanas laikā Zemgales apgabaltiesā pēkšņi atklājās, ka liecinieki no KNAB darbinieku un pat viņu ģimenes locekļu puses tikuši skarbi ietekmēti, lai varētu iegūt apsūdzēšanai nepieciešamās liecības. Liecinieki tiesā sniedza KNAB reputāciju ļoti graujošas liecības. Lai noskaidrotu patiesību, Z. Strazds nolēma izsaukt uz tiesu arī pirmstiesas izmeklēšanā iesaistītos KNAB darbiniekus.
Visi jau sodīti
Z. Strazds patiesību tā arī nepaguva noskaidrot, jo pēc neilga laika jau pie viņa paša ieradās KNAB darbinieki un viņš tika nogādāts pirmstiesas izmeklēšanas izolatorā. Tagad Z. Strazdam tiesā nāksies cīnīties pašam par savu taisnību, bet RMI krimināllietas procesa dalībniekiem, sākot no 4. aprīļa, vēlreiz tiesas zālē nāksies atkārtot gājienu cauri emocionāli saspīlētajiem kriminālprocesa labirintiem. Tas nozīmē, ka šī kriminālprocesa dalībnieki jau pirmajā instancē saņem dubulto soda devu – divkāršu lietas iztiesāšanu. Prokuroram tas nozīmē papildu darba stundas, kuras viņam apmaksā valsts; apsūdzētajiem un lieciniekiem izniekotu laiku, kuru neviens viņiem neapmaksā, sabojātu veselību un izdevumus advokātiem.