Par Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāri valdība šodien, 2013.gada 8.janvārī, apstiprināja Sandu Liepiņu.
S.Liepiņas kandidatūra apstiprināšanai šajā amatā virzīta, pamatojoties uz S.Liepiņas izglītību, profesionālo pieredzi, kompetenci un zināšanām, kas atzītas par piemērotākajām Latvijas valsts interešu un IZM izvirzīto prioritāšu nodrošināšanai.
S.Liepiņai ir profesionālā pieredze un kompetences darbā starptautiskā un daudzdisciplinārā vidē (projektu vadība un organizācijas pārstāvēšana un reprezentēšana Eiropas un pasaules, tajā skaitā Āzijas reģiona, mērogā), vadītājas darba pieredze, teicamas angļu valodas zināšanas. Apstiprinot S.Liepiņu IZM valsts sekretāra amatā, tiek sekmēta augsti kvalificēta darbaspēka atgriešanās Latvijā un nodarbinātība valsts interesēs. Līdz šim S.Liepiņa bija Austrumāzijas un Okeānijas reģiona, Biznesa virziena Uzņēmējdarbības vide vadītāja, darbojās Starptautiskajā finanšu korporācijā un Pasaules bankas grupā.
S.Liepiņai ir maģistra grāds Sabiedrības vadībā, viņa ir Maxwell School of Citizenship and Public Affairs, Sirakūzas Universitāte, ASV, Fulbright programmas stipendiāte. Stokholmas Ekonomikas Augstskolā Rīgā iegūts Mini-MBA grāds “Strategic Management Program”. Latvijas Universitātē S.Liepiņa ieguvusi Sociālo zinātņu bakalaura grādu un Jurista profesionālo kvalifikāciju.
Latvijas prezidentūras ES Padomē kontekstā, Austrumu partnerības samita organizēšanas Latvijā tās prezidentūras ES Padomē laikā un citu Eiropas un pasaules mēroga politikas jautājumu griezumā IZM darbības sniegums lielā mērā būs atkarīgs no valsts sekretāra profesionalitātes un kompetences līmeņa, īpaši starptautiskā un daudzdisciplinārā vidē. Tāpēc IZM kā prioritāti izvirzījusi profesionālu un kompetentu cilvēkresursu piesaisti, orientējoties uz pārmaiņām un izaicinājumiem starptautiskajā līmenī.
Jaunā valsts sekretāre Sanda Liepiņa nosaukusi galvenos darbus, sākot pildīt savus jaunos pienākumus, vispirms tiks izstrādāts IZM rīcības plāns, kas, viņasprāt, ir viens no būtiskākajiem instrumentiem ministrijas darbā. Tāpat viņa ir iecerējusi tikties ar ministrijas darbiniekiem, jo, īstenojot izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa sāktās reformas izglītībā, ir nepieciešams ministrijas darbinieku atbalsts. "Viens nevar būt karotājs," noteica Liepiņa. Kā trešais no galvenajiem darbiem būs tikšanās ar izglītības nozares pārstāvjiem, jo, viņasprāt, vienmēr ir iespējams dialogs.
Pagaidām gan Liepiņa vēl nevarēja komentēt, vai izprot ministra sāktās reformas izglītības nozarē, taču savu vērtējumu solīja dot, tiklīdz būs iepazinusies ar visu informāciju.
Ņemot vērā, ka viņa joprojām ir saistīta ar darbu Pasaules Bankā, jaunajā amatā Liepiņa varētu stāties divu nedēļu laikā.
Savukārt bBijusī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāre Kristīne Jarinovska lviņa Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) un tieslietu ministram Jānim Bordānam (VL-TB/LNNK) iesniegusi lūgumu atlikt paredzēto valsts sekretāra iecelšanu amatā.
Kā pamatojumu Jarinovska norādīja, ka tiesvedībā par viņas pārcelšanu no IZM valsts sekretāres amata uz tādu, kas nav valsts civildienesta ierēdņa amats, rit septītais gads, kopš nav nolikta pirmā sēde izskatīšanai pirmajā instancē.
Tāpat Jarinovska lūgusi pārbaudīt arī apstākļus, kuru dēļ izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis ir izvirzījis valdībā kandidatūru, kuru komisija ir atzinusi par vājāko. Vienlaikus Jarinovskas rīcībā esot neoficiāla informācija par to, kaLiepiņai nav septiņu gadu nepieciešamās pieredzes vadošā amatā, kas bija izvirzītā prasība valsts sekretāra konkursā.
Skaidrojot, kāpēc Liepiņa izvēlēta šim amatam, Ķīlis uzteica viņas spējas ātri tikt galā ar neveiksmīgiem projektiem, kā arī labās prasmes darbā ar personālu. Viņaprāt, ir nozīmīgi, ka šāds cilvēks pārstāvēs ministriju laikā, kad Latvija gatavojas prezidentūrai Eiropas Savienībā.
Jarinovskai ar IZM notiek tiesvedība arī par viņas lauzto vadības līgumu. Lieta patlaban ir Senātā, jo IZM ir iesniegusi kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru līguma laušana tika atzīta par nelikumīgu, kā arī bija noteikts izmaksāt Jarinovskai kompensāciju.
Apgabaltiesa konstatēja, ka 2006.gada 3.februārī starp izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti un Jarinovsku noslēgtais vadības līgums, ar kuru uz pusi tika samazināts viņas atalgojums, tika izpildīts nepareizi, atzīstot, ka tika pārkāptas Jarinovskas Satversmē noteiktās cilvēktiesības.
Tiesa arī uzlika pienākumu valstij izmaksāt Jarinovskai noteikto atlīdzību par laika periodu no 2006.gada 28.augusta līdz 2006.gada 10.oktobrim, no 2006.gada 20.oktobra līdz 2006.gada 30.oktobrim un no 2006.gada 7.novembra līdz 2006.gada 13.novembrim. Atlīdzības summa nav zināma.