Skandalozā Rīgas Mūzikas internātvidusskolas krimināllieta nosūtīta Augstākās tiesas Krimināllietu palātai, lai tā izlemtu, kurā tiesā šo krimināllietu turpinās tiesāt.
Augstākā tiesa būs jau ceturtā tiesu institūcija, kurai jāpieņem lēmums šīs krimināllietas sakarā.
Rīgas apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš informēja, ka no Jelgavas tiesas 14. decembrī ir izsūtīta un Rīgas apgabaltiesā ir saņemta minētā Rīgas Mūzikas internātskolas krimināllieta un nodota tālāk Augstākās tiesas Krimināllietu palātai. Tai jālemj par valsts apsūdzības uzturētāja prokurora Ando Skalbes tiesai iesniegto protestu par krimināllietas piekritību. Prokurora protests bija iemesls, lai Jelgavas tiesa atceltu jau pieņemto lēmumu par krimināllietas iztiesāšanas uzsākšanu un nosūtītu to atpakaļ Rīgas apgabaltiesai.
Jāatgādina, ka problēmas ar šīs krimināllietas iztiesāšanu sākās tad, kad no darba bija spiests aiziet Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesnesis Ziedonis Strazds, kurš gandrīz jau bija pabeidzis lietas izskatīšanu. Tad lieta tika nodota citām Zemgales priekšpilsētas tiesnesēm. Tomēr tiesneses Dzintra Zemitāne un Ilze Vanaga sevi no lietas skatīšanas atstatījušas. Zemgales priekšpilsētas tiesas kancelejā Neatkarīgo informēja, ka tiesneses sevi no Rīgas Mūzikas internātskolas krimināllietas skatīšanas atstatījušas tāpēc, ka saredzējušas iespējamu interešu konfliktu. Proti, KNAB izmeklētāja Agita Znotiņa bija procesa virzītāja Rīgas Mūzikas internātvidusskolas krimināllietā un ir procesa virzītāja arī Z. Strazda krimināllietā. Praktiski visiem Zemgales priekšpilsētas tiesas darbiniekiem, ieskaitot tiesnešus, Z. Strazda krimināllietā esot piemērots liecinieku statuss.
Pēc tam krimināllieta piekritības izlemšanai nonāca Rīgas apgabaltiesā. Tā lēma, ka lieta jāsūta uz Jelgavas tiesu, jo visas Rīgas tiesas esot pārslogotas. Taču protestu iesniedza prokurors, un lieta atkal nonāca Rīgas apgabaltiesā, no kuras tā aizceļoja uz Augstāko tiesu. A. Bērziņš norādīja, ka «Rīgas apgabaltiesa nevar pieņemt lēmumu par savu iepriekš pieņemto lēmumu, tāpēc krimināllieta nosūtīta Augstākajai tiesai».
Rīgas Mūzikas internātvidusskolas krimināllieta Neatkarīgās uzmanību piesaistīja apmēram pirms gada. Sākotnēji nebija saprotams, kādēļ KNAB izmeklētāji milzu resursus iegulda pavisam sīkā, ar lielo politiku nesaistītā lietā (fiktīva nodarbinātība, kas patiesībā nemaz nav KNAB kompetence), lai obligāti panāktu vismaz kāda skolas darbinieka notiesāšanu. Par pirmo upuri krita skolas saimniecības daļas vadītājs, taču, nespējot sameklēt apsūdzošos pierādījumus, kriminālprocesu pret viņu izbeidza. Tad pēkšņi tika apsūdzēta skolas direktore Maija Leipciga. Tiesā atklājās, ka, lai iegūtu vajadzīgās liecības, KNAB izmeklētāji dažādos veidos ietekmējuši lieciniekus. Piemēram, vienu liecinieci ietekmējis KNAB darbinieces vīrs, citu liecinieci – klaustrofobijas slimnieci – KNAB izmeklētāji ieslodzījuši slēgtā telpā. Vēl cita liecinieka liecības fiksētas tendenciozi, izmantojot viņa latviešu valodas sliktās zināšanas u.tml.
Lai noskaidrotu patiesību, Z. Strazds uz tiesu izsauca sniegt liecības arī KNAB izmeklētājas A. Znotiņu un Elvīru Torohoviču. Tad drīz vien pie paša tiesneša KNAB darbinieki ieradās ar kratīšanu. Tās laikā KNAB izmeklētāji Z. Strazdam atgādinājuši: «Atceries mūsu lietiņu, kuru tu iztiesā – tā ir līdzīga tavējai.»
Apkopojot iegūto informāciju, Neatkarīgā izvirzīja versiju, ka pagaidām, iespējams, nenoskaidrotam ekonomiskam vai politiskam grupējumam radās nepieciešamība nomainīt skolas vadību, lai varētu iegūt skolas vadības piekrišanu tās pārcelšanai uz citu vietu. Tādējādi atbrīvotos ļoti vērtīgas un perspektīvas zemes platības.