Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam (Reformu partija) 100% piederošā firma SIA Sensum Solutions jau trīs mēnešus kavē likumā noteikto gada pārskata iesniegšanas termiņu.
No Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Neatkarīgajai sniegtajām atbildēm izrietēja, ka SIA Sensum Solutions pārskatam bija jābūt iesniegtam līdz šā gada 30. augustam, taču tas nav izdarīts līdz pat publikācijas tapšanas brīdim, liecina Uzņēmuma reģistra informācija datubāzē Firmas lv.
Miljons soda naudās
Likuma Par nodokļiem un nodevām 22. pants liedz VID izpaust informāciju par konkrētu nodokļu maksātāju. Tomēr VID Neatkarīgajai paskaidroja, ka neapzinīgie uzņēmēji tiek sodīti atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksam ar prāviem naudas sodiem. «Uz 14.11.2012. par savlaikus neiesniegtajiem gada pārskatiem par 2010. un 2011. gadu vai nesadarbošanos ar VID ir sastādīti 5445 administratīvo pārkāpumu protokoli un pieņemti lēmumi par kopējo naudas sodu 1 017 849,00 latu. VID klientu apkalpošanas centri veic preventīvos pasākumus saistībā ar neiesniegtajiem gada pārskatiem,» norādīja VID sabiedrisko attiecību daļa.
Novembra vidū E. Sprūdžs Neatkarīgajai skaidroja, ka viņš kā politiķis nav saistāms ar uzņēmējdarbību – par kārtību uzņēmumā atbildot uzņēmuma amatpersonas. Uz jautājumu, kāpēc viņam piederošais uzņēmums SIA Sensum Solutions kavē likumā noteikto gada pārskata iesniegšanas termiņu, ministrs skaidroja, ka viņš par to neko nezinot. Ja ar gada pārskatu būtu radušās problēmas, uzņēmuma darbinieki viņam par to paziņotu.
Tomēr viņš noklusēja, ka tieši uzņēmuma īpašnieki ir tie, kuriem jāapstiprina gada pārskati. Tātad tieši pats E. Sprūdžs ir atbildīgs par SIA Sensum Solutions gada pārskata apstiprināšanu.
Vainīgs aizņēmums?
Apkopojot E. Sprūdža valsts amatpersonas deklarācijās norādītos un Uzņēmumu reģistrā iesniegtos SIA Sensum Solutions finanšu datus, Neatkarīgā izdara ticamu secinājumu, ka galvenais pārskata iesniegšanas kavējuma iemesls varētu būt uzņēmuma pērn izsniegtais 108 408 latu bezprocentu aizdevums tā īpašniekam E. Sprūdžam (tas viņam tika izsniegts, jau esot valsts amatpersonas statusā), kā arī jau iepriekš E. Sprūdžam izsniegtais un joprojām neatmaksātais 188 814 latu aizdevums.
Šādu secinājumu var izdarīt, jo 2010. gadā (atbilstīgi pēdējam iesniegtajam gada pārskatam) SIA Sensum Solutions apgrozījums bija tikai 475 000 latu, kas pret īpašniekam kopējo aizdoto summu – 297 000 latu – ir pārāk niecīgs, lai šādu kreditēšanu varētu uzskatīt par saimnieciski attaisnojamu. Jāpiezīmē, ka uzņēmuma peļņa 2010. gadā bija tikai 1800 latu. Turklāt SIA Sensum Solutions ir reģistrēta komercķīla 136 000 latu apmērā, un tas liecina par to, ka uzņēmums ir ņēmis kredītu bankā, par ko maksājis attiecīgus procentus, turpretī īpašniekam izsniedzis kredītu bez procentiem. Nepārprotami, šāda finanšu darbība nav savienojama ar gādīga saimnieka darbošanās principu.
Ko «optimizē»?
Novembra vidū vaicāts, vai viņam izdevies atdot no SIA Sensum Solutions ņemto aizņēmumu, E. Sprūdžs atbildēja: «Nē. Šobrīd to pilnā apjomā noteikti neesmu atgriezis.»
Ministrs toreiz pauda izbrīnu, kādēļ viņa aizņēmumu no uzņēmuma Neatkarīgā dēvē par «sabiedrībā diskutablu» darījumu, un interesējās, kurš konkrēti par šo darījumu diskutē, ar to liekot manīt, ka viņš pats šādu aizņēmumu uzskata par ierastu saimnieciskās darbības praksi. Vaicāts par aizņēmumu no SIA Sensum Solutions, ministrs ilgi nespēja atminēties, par ko vispār ir runa. Jāatgādina, ka ministra kopējās deklarētās parādsaistības ir vismaz 409 000 latu.
E. Sprūdža lietotā shēma ļauj optimizēt obligātās sociālās iemaksas (35,09%) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (25%). Visbiežāk ar šādas shēmas palīdzību tiek izmaksātas t. s. sintētiskās dividendes (angliski – constructive dividends). Ja paņemtais kredīts tiek atdots no dividendēm, tad Latvijas gadījumā būs jāsamaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis (15%) un kapitāla pieauguma nodoklis (10%), bet sociālās iemaksas vienalga paliks «optimizētas». Ja kredīts tiks atdots no naudas, kas saņemta par uzņēmuma pārdošanu, E. Sprūdžam būs jāsamaksā tikai 10% kapitāla pieauguma nodoklis (protams, ja šāds kapitāla pieaugums tiks konstatēts).
Vērtē konkrēto situāciju
Apkopojot statistiku, VID atklāja, ka «par 2011. gadu VID ir saņemti 88 425 uzņēmumu gada pārskati un vēl ir ieplānots saņemt 27 201 uzņēmuma gada pārskatus. Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.6 panta pirmajai daļai par gada pārskata neiesniegšanu normatīvajos aktos noteiktajos termiņos juridiskajai personai uzliek naudas sodu no simt piecdesmit līdz piecsimt latiem. Soda piemērošana attiecīgo juridisko personu neatbrīvo no gada pārskata iesniegšanas. Ja gada pārskats netiek iesniegts arī pēc nodokļu administrācijas pieprasījuma, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.9 panta pirmajai daļai juridiskajai personai ir uzliekams naudas sods no piecdesmit līdz piecsimt latiem. VID lēmuma apstrīdēšanas laikā netiek apturēts gada pārskata iesniegšanas termiņš. Jāuzsver, ka, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu un lemjot par soda naudas piemērošanu, tiek izvērtēti un ņemti vērā apstākļi, kas lieguši uzņēmumam iesniegt gada pārskatu normatīvajos aktos noteiktajos termiņos,» skaidroja VID sabiedrisko attiecību daļa.