Tā vietā, lai sniegtu atbildi pēc būtības par KNAB amatpersonas vīra lomu izmeklēšanā, liecinieku ietekmēšanu, Neatkarīgā saņēma atbildi, kurā pārrakstītas Kriminālprocesa likuma normas par procesa virzītāja un izmeklētāja pienākumiem.
Kā izriet no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas protokoliem, t.s. Rīgas mūzikas internātskolas krimināllietas iztiesāšanas laikā lieciniece apgalvojusi, ka KNAB amatpersonas Lienītes Šikores vīrs Andrejs Šikors mācījis lieciniecei, kā «pareizi» liecināt KNAB lietvedībā esošajā krimināllietā. Tiesas sēžu protokolos arī atreferēts Rīgas mūzikas internātskolas audzinātājas liecinātais, ka viņa uzrādījusi KNAB izmeklētājam medicīnisko izziņu par klaustrofobiju, taču KNAB izmeklētāji šo slimību izmantojuši vajadzīgo apsūdzošo liecību iegūšanai, ieslogot pedagoģi slēgtā telpā.
Vainīga Neatkarīgā
Demokrātiskās un attīstītās pasaules valstīs liecinieku ietekmēšana, tajā skaitā spīdzināšana, parasti netiek pieļauta un ziņas par šādu faktu iespējamību izraisa asu reakciju. Lai noskaidrotu, vai patiešām, veicot procesuālās darbības, KNAB darbinieki pieļāvuši kliedzošus cilvēktiesību pārkāpumus, Neatkarīgā uzdeva KNAB priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam konkrētus jautājumus. No KNAB preses dienesta atsūtītajām atbildēm secināms, ka tiesas protokolos un Neatkarīgās sarunā ar liecinieci izgaismotie fakti par liecinieku ietekmēšanu un spīdzināšanu ir tikai un vienīgi Neatkarīgās pieņēmums, kuram nav nekāda sakara ar KNAB likumpaklausīgo darbību. Savukārt lieciniekiem KNAB piedraud, ka nepareizu liecību sniegšana var beigties ar krimināllietu pret pašiem lieciniekiem.
Izlīdzas ar likumu
Uz jautājumiem, vai KNAB vadība zināja par amatpersonas dzīvesbiedra Andreja Šikora aktivitātēm saistībā ar t.s. Rīgas mūzikas internātskolas krimināllietu, vai amatpersonas dzīvesbiedram KNAB hierarhijā ir piešķirts kāds statuss (piemēram, VDK bija sabiedriskie izpalīgi, ziņotāji, aģenti), kādu atalgojumu, gan materiālo, gan morālo, no KNAB vai valsts saņem amatpersonas dzīvesbiedrs par šīm un līdzīgām aktivitātēm (VDK, piemēram, paātrināja rindu dzīvokļa piešķiršanai vai automašīnās VAZ jeb Жигули iegādei), vai KNAB amatpersonu ģimenes locekļu iesaiste KNAB darbībās ir ierasta prakse, Neatkarīgā no J. Streļčenoka pastarpināti saņēma šādu atbildi: «Iespējamo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana birojā notiek atbilstoši Kriminālprocesa likuma prasībām. Tas nozīmē, ka KNAB kompetencē esošo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu veic tikai pilnvarotas amatpersonas – izmeklētāji, kuri organizē kriminālprocesa norisi un pieņem lēmumus par tā virzību. Izmeklēšanas stadijā valsts pilnvaras īsteno konkrēts izmeklētājs kā procesa virzītājs un tikai ar viņa lēmumu – citas likumā noteikto iestāžu amatpersonas atbilstoši viņu kompetencei.
Runājot par citām kriminālprocesā iesaistītajām personām – lieciniekiem, jāuzsver, ka pirms pratināšanas no procesuālās darbības izpildītāja [izmeklētāja] viņi saņem informāciju gan par savām tiesībām, gan par saviem pienākumiem un atbildību. Lieciniekam, atbildot uz jautājumiem, jāsniedz tikai patiesas ziņas un jāliecina par visu, kas viņam zināms saistībā ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu. Juridiskās palīdzības saņemšanai lieciniekiem ir tiesības uzaicināt advokātu.»
Drīkstot sūdzēties
Uz jautājumiem, vai pratināmo spīdzināšana ir KNAB ierasta prakse un vai KNAB ir ierasta prakse ignorēt mediķu atzinumus par cilvēku veselības stāvokli, Neatkarīgā saņēma atbildi: «Pirmkārt, saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem kriminālprocesā nevienu nedrīkst spīdzināt vai draudēt ar spīdzināšanu. Otrkārt, KNAB izmeklētāji procesuālās darbības veic saskaņā ar likumā noteikto kārtību. Treškārt, lai nodrošinātu likumību kriminālprocesā, likums paredz tajā iesaistītajām personām tiesības iesniegt sūdzības par kriminālprocesu veicošās amatpersonas rīcību un par izmeklēšanas uzraudzību atbildīgajām amatpersonām – pienākumu tās izskatīt noteiktā termiņā un kārtībā. Turpinot par likumā noteiktajām liecinieku tiesībām, jāuzsver, ka jau no paša pirmā viņu iesaistīšanas brīža konkrētā kriminālprocesā viņiem ir tiesības iesniegt sūdzību par pratināšanas norisi pirmstiesas kriminālprocesa laikā. Izmeklēšanas uzraudzību konkrētā kriminālprocesā nodrošina uzraugošais prokurors. Turklāt cilvēktiesību ievērošanu kriminālprocesos nodrošina izmeklēšanas tiesnesis, kuram izmeklēšanas stadijā ir tiesības ierosināt izmeklēšanai pilnvaroto amatpersonu saukšanu pie atbildības par cilvēktiesību aizskārumiem, kas pieļauti kriminālprocesuālo pilnvaru īstenošanas rezultātā.
Savukārt sūdzības par prokuroru rīcību un lēmumiem var iesniegt amatā augstākam prokuroram, bet par izmeklēšanas tiesneša rīcību un lēmumiem – tiesas priekšsēdētājam.
Visi likumā pilnvaroto amatpersonu pieņemtie lēmumi, tai skaitā sūdzību un uz tām sniegto atbilžu kopijas, kā arī sūdzību pārbaužu materiāli konkrētā kriminālprocesā tiek pievienoti kriminālprocesa materiāliem. KNAB rīcībā nav ziņu par Jūsu minētajiem pieņēmumiem.»
Piedraud lieciniekiem
Savukārt uz jautājumu, vai KNAB veikta dienesta izmeklēšana par prettiesiskām pratināšanas metodēm un vai kāds no izmeklētājiem par to saņēmis sodu, Neatkarīgā pastarpināti no J. Streļčenoka saņēma šādu atbildi: «Līdz šim KNAB nav bijis pamats veikt dienesta izmeklēšanu par Jūsu minētajiem pieņēmumiem. KNAB rīcībā nav tādas informācijas, ka izmeklēšanas laikā būtu saņemta sūdzības.
Vienlaikus jāuzsver, ka lieciniekam likumā ir paredzētas tiesības neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem. Turklāt, tiesai spriežot par apsūdzēto personu vainu, tiek vērtētas liecības un lietā iegūto pierādījumu kopums.
Tāpat likums paredz lieciniekiem pienākumu sniegt tikai patiesas ziņas, par ko tās tiek brīdinātas jau pirms procesuālo darbību uzsākšanas, tai skaitā par kriminālatbildību saistībā ar nepatiesu liecību sniegšanu un nepamatotu atteikšanos dot liecības.»
Briesmu būcenis
No tiesas sēdes protokolos fiksētajām liecībām izriet, ka šausmu stāsts par KNAB darbībām aizsācies 2010. gada 24. augustā, kad KNAB veicis kratīšanu internātskolā. Pēc tās L. B. aizvesta uz KNAB, kur aptuveni sešas stundas pratināta un tad ap pulksten 21.00 palaista mājās jau kā lieciniece kriminālprocesā. Mājas pagalmā L. B. sagaidījis A. Šikors. Lieciniece A. Šikoru pazinusi jau agrāk, jo viņa pirmā sieva bijusi L. B. klases biedrene un draudzene. A. Šikors lieciniecei ieteicis izvēlēties: vai nu vairs neredzēt, kā «bērni pabeidz skolu», vai arī sniegt «tādas liecības, kādas vajadzēs sniegt». Lai problēmas atrisinātos lieciniecei labvēlīgā veidā, A. Šikors ieteicis izmantot advokātes Vaidas Davidsones pakalpojumus, kura izrādījusies procesa virzītājas KNAB izmeklētājas Elvīras Torohovičas draudzene. Pratināšanas KNAB kopā ar advokāti noritējušas aizdomīgi gludi un draudzīgi. Pēc draudzīgās pratināšanas, kuru varējis saukt par vienkāršu parunāšanos, lieciniecei parakstīšanai pasniegts pratināšanas protokols. Abas reizes viņa protokolus parakstījusi, tos neizlasot, jo uzticējusies advokātei. Tuvojusies diena, kad lieciniecei bijis jādodas uz Rīgas Zemgales rajona tiesu. Lieciniece centusies sazināties ar advokāti, taču viņa nav cēlusi klausuli. Lieciniece zvanījusi A. Šikoram un vaicājusi, kādēļ viņa ieteiktā advokāte klusē. A. Šikors atbildējis: «Ja advokāts atsakās celt telefonu, tad padomā pati, kāds tam iemesls.» Lieciniece sākusi atsaukt atmiņā un analizēt KNAB pratināšanas un atskārtusi, ka tikusi nelietīgi izmantota, lai apsūdzētu viņas priekšnieci internātskolas direktori Maiju Leipcigu. Pēc publikācijām Neatkarīgajā, kurās atspoguļota informācija par un ap Mūzikas internātskolas krimināllietu, tostarp L. B liecības, viņai zvanījis A. Šikors un teicis: «Nu, skaties, meitene! Lai tev labi klājas! Tu taču saproti, ko izdarīji.» Šos vārdus lieciniece uztvērusi kā sava veida draudus, kas viņai vēlreiz licis satraukties par pašas un bērnu likteni.
Savukārt internātskolas audzinātājas B. I. T. ietekmēšanai KNAB izmeklētāji izmantojuši viņas slimību – klaustrofobiju, kaut gan attiecīgu medicīnisko izziņu viņa iesniegusi KNAB. «Man tas KNAB būcenis joprojām ir prātā. Tur loga nebija. Durvis man bija aiz muguras, es skatījos, vai kāds neaizslēdz,» viņa liecinājusi tiesā. Par protokolā lietotajiem traktējumiem lieciniece ir mēģinājusi strīdēties ar izmeklētāju, tomēr viņš strupi brīdinājis, ka viņai «galvenais ir tikt no turienes ārā». Izmeklētāji – «divi jauni puiši» – vēlāk viesojušies arī pie viņas mājās.
Ietekmēti arī citi liecinieki šajā lietā.