Ministru Sprūdžu piemeklējis Valsts ieņēmumu dienesta audits

© F64 Photo Agency

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža dzīvesvietā Mārupē nesen «ciemoju­šies» Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki, ziņo portāls Pietiek.com.

Savukārt Neatkarīgā VID Sabiedrisko attiecību daļā noskaidroja, ka šī procesuālā darbība bijusi «plānota te­matiskā pārbaude juridiskām personām», kas notikusi 10. oktobrī.

Kur suns aprakts?

Pēc Pietiek.com rīcībā esošās informācijas, «nelūg­tie ciemiņi» pie ministra ie­radušies saistībā ar ziņām «par viņa iespaidīgajām no­dokļu optimizēšanas shē­mām». Procesuālās darbības E. Sprūdža dzīvesvietā VID darbinieki veikuši tāpēc, ka ministrs par viņam piedero­ša uzņēmuma juridisko ad­resi norādījis «paša mājas Mārupē, Irbītes ielā».

Šāda informācija tiešām jau divas nedēļas cirkulē poli­tiskajās aprindās, bet tikai ta­gad publiskota tiek, vistica­māk, tāpēc, ka to ir bijis grūti pārbaudīt – VID nesniedz informāciju par konkrētiem nodokļu maksātājiem.

Atbilstīgi politiskajās ap­rindās cirkulējošajai infor­mācijai, arī «Sprūdža – Lemberga sāgai» ir konkrē­ta saistība ar šo negaidīto VID auditu ministra dzīves­vietā. Proti, VID «vizīte» notika divas dienas pirms tam, kad E. Sprūdžs uzsāka «cīņu» par Ventspils mēra Aivara Lemberga atstādinā­šanu. Tādējādi E. Sprūdžs esot gribējis novērst sabied­riskās domas reakciju uz pa­ša ministra problēmām jeb varbūt pat vispār novērst pašas problēmas – tā teikt, kurš gan uzdrošināsies uz­brukt «varonīgajam cīnītā­jam pret oligarhiem»?

Kur gada pārskats?

Publiski zināma informā­cija ļauj secināt, ka E. Sprū­dža biznesā tiešām ir nopiet­nas problēmas. Pirmkārt, VID jau vasarā solīja, ka pārbaudīs Neatkarīgās atklā­to informāciju, ka E. Sprū­džs veicis nodokļu optimizā­ciju, darba algas vietā no sa­viem uzņēmumiem saņemot vērienīgus – vairākus simtus tūkstošu latu – bezprocentu aizdevumus.

Otrkārt, kā liecina datu­bāze Firmas.lv, gada pārska­tu par 2011. gadu nav ie­sniedzis lielākais no E. Sprū­džam piederošajiem uzņē­mumiem – SIA Sensum Solu­tions (agrāk – Hansa World Latvia). Gada pārskata neie­sniegšana ir vairāku likumu un daudzu citu normatīvo aktu pārkāpums, kas atbilstī­gi Administratīvo pārkāpu­mu kodeksam tiek sodīts ar bargu naudas sodu. Pēc bū­tības gada pārskata savlaicī­ga neiesniegšana nepārpro­tami liecina par nopietnām problēmām uzņēmumā.

Treškārt, viens no E. Sprūdžam 100% piede­rošajiem uzņēmumiem – SIA Burāšana.lv Grupa – tie­šām ir reģistrēts E. Sprūdža dzīvesvietā Mārupē, Irbītes ielā. Tomēr, diezin vai tieši šim uzņēmumam varētu būt kaut kādas problēmas. Kā liecina datubāze Firmas.lv, gada pārskatu uzņēmums ir iesniedzis savlaicīgi. SIA Bu­rāšana.lv Grupa rentabilitā­tes rādītāji ir izcili – pērn pie 30 000 latu apgrozījuma šī SIA panākusi 10 000 latu peļņu! Uzņēmumā strādā viens darbinieks, vienīgā valdes locekle šobrīd ir mi­nistra dzīvesbiedre Inese, bet revidente – ministra mā­te Dagnija. Kā savulaik raks­tīja prese, uzņēmums nodar­bojoties ar burāšanas inven­tāra tirgošanu internetā.

Līdz ar to var izdarīt tica­mu pieņēmumu – VID darbi­nieku ierašanās ministra dzī­vesvietā E. Sprūdžam būtu jāuztver nevis kā «plānota te­matiskā pārbaude juridiskajai personai», bet gan kā visno­pietnākais signāls «par bries­mām» un nepārprotams pa­mudinājums uz aktīvu rīcību.

Re, kur aprakts!

Jāatgādina, ka tieši gada pārskatu neiesniegusī SIA Sensum Solutions ir mi­nistra E. Sprūdža nodokļu optimizācijas kodols. Proti, tieši no šīs kompānijas E. Sprūdžs ir saņēmis aizde­vumus, kas ļāvis viņam dzī­vot, nesaņemot algu.

Kā jau ziņots, E. Sprūdža lietotās shēmas rezultātā tiek optimizētas sociālās apdroši­nāšanas obligātās iemaksas (35,09%), no kurām tiek maksātas pensijas; kā arī ie­dzīvotāju ienākuma nodoklis (25%), no kura lauvas tiesa nonāk pašvaldību budžetos, t. i., jomā, par kuru tieši atbil­dīgs ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

Jau būdams valsts amat­personas statusā, E. Sprūdžs pērnā gada beigās no viņam piederošās SIA Sensum Solu­tions aizņēmās 108 408 latus, kas ministra jau tā lielās ko­pējās parādsaistības palieli­nāja līdz 409 000 latu. Vien­laikus, kā Neatkarīgajai atzi­na pats E. Sprūdžs, darba algu viņš no sev piederošiem uzņēmumiem nav saņēmis.

Darba algas aizstāšana ar aizdevumiem uzņēmumu īpašniekiem un valdes locek­ļiem ir pasaulē plaši pazīsta­ma nodokļu optimizācijas shēma, pret kuru attīstītās valstīs cīnās, apliekot šādus aizdevumus ar ienākuma no­dokli un represējot nodokļu nemaksātājus, kad tie nevar pierādīt, ka šis tiešām ir bijis aizdevums, nevis darba sa­maksa. Dažās valstīs šādi aiz­devumi vispār ir aizliegti.

Neatkarīgās šā gada vasarā uzdotie jautājumi un E. Sprūdža atbildes, no kurām var secināt, ka ministrs nodarbojies ar nodokļu optimizāciju

Jautājumi ministram Edmundam Sprūdža – k - gam.

Kā redzams no Jūsu amatpersonas deklarācijas, stājoties amatā 2011. gada 17. oktobrī, jūs vēl apmēram mēnesi esat bijis valdes loceklis 6 uzņēmējsabiedrībās. Tomēr Jūs nenorādāt, ka būtu saņēmis algu par valdes locekļa amata pildīšanu šajās 6 uzņēmējsabiedrībās. Jūs norādāt, ka esat saņēmis algu tikai valsts darbā strādājot.

Vai tas nozīmē, ka Jūs par darbu Jums piederošajās uzņēmējsabiedrībās algu nesaņēmāt? Jeb varbūt Jūs vienkārši aizmirsāt amatpersonas deklarācijā norādīt minētajos uzņēmumos saņemto algu?

Nē, par darbu sev piederošajās uzņēmējsabiedrībās atalgojumu nesaņēmu. Daļā uzņēmumu valdes locekļa funkcijas tika veiktas saskaņā ar pilnvarojuma līgumu bez atlīdzības, piemēram, (bet ne tikai) gadījumos, ja uzņēmumā ir vairāki valdes locekļi. Dažos no uzņēmumiem spēkā bija darba līgumi pēc stundu apmaksas principa. No 17.10. praktiski viss laiks tika veltīts amatpersonas darbam, nevis darbam uzņēmumu valdēs. Uzņēmumu struktūra ir veidota pārdomāti un profesionāli – tā, lai ikdienas darbs noritētu raiti un sakārtoti. Tāpēc mana ienākšana politikā lielas problēmas uzņēmumam neradīja. Šobrīd uzņēmuma darbā neiejaucos, to vada laba komanda un mana iesaiste aprobežojas ar finanšu un atskaišu saņemšanu reizi mēnesī.

Kurš uzņēmums Jums pērn aizdeva deklarācijā minētos 108 408 latus? Kādam mērķim paredzēts šis aizdevums?

Ņemot vērā, ka tā ir deklarācijas nepubliskojamā daļa, tāpēc deklarācijā par to nekas nebija minēts.

Aizņēmums ir no man piederošā uzņēmuma SIA “Sensum Solutions”.

Kāpēc Jūs deklarācijā nenorādāt divus darījumus, kurus, atbilstīgi Uzņēmuma reģistra datiem, Jūs veicāt jau valsts amatpersonas statusā, proti, SIA „Lobyte” kapitāla daļu pirkumu un SIA „Desumaize” kapitāla daļu pārdošanu?

Būsim precīzi - SIA "Lobyte" tika nodibināts, nevis tika veikta kapitāla daļu pirkšana. MK noteikumu Nr. 478 3.8. apakšpunkts nosaka, ka deklarācijā norāda informāciju par veiktajiem darījumiem, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas. Minētie darījumi šo summu nepārsniedza.

Kāpēc nosaukumu mainīja Jums 100% piederošā SIA „Hansa World Latvia”? Vai nosaukuma maiņa nekaitēja uzņēmuma zīmola nostiprināšanai?

Nosaukuma maiņa bija nepieciešama pirms plānotās uzņēmuma kapitāldaļu pārdošanas, jo nosacījumi liedza pārdodot uzņēmumu vienlaicīgi arī «HansaWorld» grupas preču zīmi. «HansaWorld» tika dibināta Zviedrijā 1988.gadā, tas ir starptautiski pazīstams IT risinājumu izstrādātājs, ar noturīgām pozīcijām arī Latvijas tirgū.

SIA „Hansa World Latvia” 2010. gada pārskatā ailē „Aizdevumi akcionāriem un dalībniekiem” norādīts, ka izsniegts aizdevums 188 514 latu apmērā. Ņemot vērā, ka tobrīd šīs SIA vienīgais dalībnieks un valdes loceklis bijāt Jūs, var izdarīt secinājumu, ka aizdevums izsniegts Jums.

Kā veicas ar aizdevuma atmaksu?

Aizdevuma atgriešana man piederošajam uzņēmumam vēl nav notikusi.

Kādus procentus par šo aizdevumu maksājat?

Tas ir bezprocentu aizdevums, un par nesaņemtajiem procentu ienākumiem man piederošais uzņēmums SIA “Sensum Solutions” ir nomaksājis uzņēmumu ienākuma nodokli saskaņā ar likuma par uzņēmumu ienākuma nodokli 12.pantu.

Kāpēc šie samaksātie procenti nav norādīti amatpersonas deklarācijā?

Atbildes nav

Vai šādas summas atraušana netraucēja uzņēmuma saimnieciskajai darbībai?

Atbildes nav

Latvijā

Biedrība "Tavi draugi" jau trešo gadu uzsāk labdarības akciju "Ziemassvētku ekspresis Latvija – Ukraina", aicinot Latvijas iedzīvotājus līdz decembra nogalei kļūt par rūķiem un sagādāt Ziemassvētku dāvanas bērniem Ukrainā. Šogad ir saņemtas 236 vēstules Ziemassvētku vecītim no bērniem Hmeļnickas krīzes centrā un Novabikovkas vidusskolā.