Rīgas apgabaltiesa noraidīja SIA ManTess lūgumu atbrīvot to no cietušā statusa tā dēvētajā Lemberga krimināllietā. Reaģējot uz tiesas lēmumu, sabiedrības pārstāvis lūdza tiesu apturēt visu SIA ManTess vārdā krimināllietā sniegto liecību vērtēšanu.
Jācieš ar tiesas lēmumu
Tiesnesis Boriss Geimans, skaidrojot lēmumu, norādīja – tiesa «piekrīt prokuroru viedoklim» par to, ka SIA ManTess lūgums atcelt prokurora Jura Jurisa 2008. gadā pieņemto lēmumu par SIA ManTess «atzīšanu par cietušo un turpmāk atbrīvot SIA ManTess ar cietušā statusu saistītiem kriminālprocesuāliem pienākumiem» atzīstams par nepamatotu un noraidāms, jo Kriminālprocesa likums (KPL) krimināllietas iztiesāšanas stadijā neparedzot procedūru, kā atbrīvot personu no cietušā statusa.
Tiesa noraidīja arī sabiedrības lūgumu pievienot krimināllietas materiāliem audita ziņojumu, kurā revidents konstatējis, ka kompānijai nemaz nav radīts mantiskais zaudējums «LVL 75 000 apmērā, kas kādreiz it kā radies, izspiežot no SIA ManTess kukuli tai piederošo SIA LatTransnafta 750 daļu veidā». Līdz ar to prokurora Jura Jurisa lēmums par cietušā statusa noteikšanu
SIA ManTess «ir ticis pieņemts nepamatoti».
Arī šo lēmumu tiesa motivēja ar piekrišanu prokuroru viedoklim. Iepriekš prokurors Aivis Zalužinskis tiesai skaidroja, ka revidenta ziņojumu «tiesai nav tiesības iegūt», jo tas adresēts nevis tiesai, bet gan SIA ManTess valdei. Šāds pamatojums raisīja pamatīgu izbrīnu aizstāvības pusei, kura iepriekš debatēs norādīja uz to, ka krimināllietā atrodami līdzīgi audita atzinumi, kuri arī adresēti nevis tiesai, bet gan uzņēmumu valdēm.
Tiesa apmierināja vienīgi SIA ManTess lūgumu daļā par atteikšanos no kompensācijas piedziņas un dažu dokumentu pievienošanu krimināllietai.
Reaģējot uz tiesas lēmumu, SIA ManTess pārstāvis tiesai pauda nākamo lūgumu – nevērtēt šajā kriminālprocesā SIA ManTess vārdā iepriekš sniegtās liecības, līdz netiks paziņota uzņēmējsabiedrības pozīcija tiesvedībā.
Pretrunā likuma garamŠāds notikumu pavērsiens jebkurā gadījumā pamatīgi iedragā apsūdzības pozīcijas, jo, kā norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs, prokuroru pienākums pirmstiesas izmeklēšanas laikā bija rūpīgi pārliecināties, vai SIA ManTess patiesi piederējušas SIA Lat Transnafta kapitāla daļas, kuras, kā apgalvots apsūdzībā, izspiestas no SIA ManTess.
Paužot viedokli par SIA ManTess lūgumu atcelt cietušā statusu, A. Lembergs uzsvēra, ka likums neparedz piespiest personu izmantot cietušā statusu. Likumā teikts: cietušā statuss – tās ir tiesības, bet ne pienākums. Tiesības, kā uzsvēra A. Lembergs, nevar uzspiest – tās persona var izmantot un var arī neizmantot. Turpretim liecinieka statuss pēc likuma – tas ir pienākums, kuru personai uzliek pildīt procesa virzītājs. «Tad jau jebkuru var noķert uz ielas un teikt: tu būsi cietušā statusā,» teica A. Lembergs.
Līdzīgi, atsaucoties uz konkrētām KPL normām, argumentēja arī advokāti Jānis Rozenbergs un Irīna Kauke – nevar piespiest baudīt cietušā statusu pret konkrētas personas gribu. Kā redzams, šos argumentus tiesa nesaklausīja.
Nav ko izspiest
Kā zināms, par cietušajiem, no kuriem esot izspiesti dažādi kukuļi, t.s. Lemberga krimināllietā atzītas trīs fiziskas personas (miljonāri Ainārs Gulbis, Valentīns Kokalis un Vladimirs Krastiņš), kā arī viena juridiska persona – SIA ManTess. Attiecībā uz SIA ManTess apsūdzībā teikts, ka 1995. gada janvārī Ventspils mērs A. Lembergs piedraudējis ar SIA Lat Transnafta darbības kavēšanu un tādējādi no SIA ManTess ticis izspiests kukulis – SIA Lat Transnafta 750 kapitāla daļas 75 000 latu vērtībā.
No dokumenta, kuru, piekrītot prokurora viedoklim, tiesa atteicās pievienot lietas materiāliem, nepārprotami redzams, ka SIA ManTess nemaz nav piederējušas «izspiestās» kapitāla daļas.
Proti, pārbaudot
SIA ManTess arhīvā esošās banku kontu izdrukas, zvērināts revidents nav konstatējis jebkādus darījumus, kas varētu liecināt par SIA Lat Transnafta kapitāla daļu iegūšanu īpašumā 1994. gadā. Tāpat revidents konstatējis, ka SIA ManTess 1994. gadā nav apmaksājusi uz tās vārda reģistrētās SIA Lat Transnafta kapitāla daļas. Ieguldījums SIA Lat Transnafta kapitālā nav uzrādīts arī SIA ManTess 1994. gada pārskatā. No tā revidents loģiski secina, ka SIA ManTess 1995. gada janvārī nemaz nebija 750 Lat Transnafta daļu 75 000 latu vērtībā, ko dāvināt, jeb atbilstīgi apsūdzībai – ko A. Lembergam izspiest kā kukuli no SIA ManTess.
Revidents konstatējis, ka SIA ManTess par SIA Lat Transnafta kapitāla daļu īpašnieku ir kļuvusi tikai 1995. gada jūnijā, turklāt tai piederējis pavisam cits kapitāla daļu skaits, nekā rakstīts apsūdzībā. No revidenta ziņojuma secināms, ka SIA ManTess no darījuma ar SIA Lat Transnafta daļām nevis cietusi, bet lieliski nopelnījusi.
Biznesa ideja
Tas, kāpēc atšķiras zvērināta revidenta un SIA ManTess iepriekšējā īpašnieka Jūlija Krūmiņa, uz kura liecībām prokurori balstījuši apsūdzību, izpratne par 1994.–1995. gada notikumiem, tiesai it kā būtu jānoskaidro procesa gaitā.
No liecībām, kas līdz šim izskanējušas šajā procesā, un dažādiem dokumentiem izriet, ka SIA Lat Transnafta šajā laika periodā bija tikai biznesa ideja bez reāliem aktīviem un bez reālas darbības. Par to liecina fakts, ka ne tikai SIA ManTess, bet arī citi šīs kompānijas dalībnieki savas daļas nebija apmaksājuši. Gan pirms 1995. gada janvāra, gan pēc tam SIA Lat Transnafta kapitāla daļas ir gājušas šurpu turpu dāvināšanas ceļā un citādi.
Iespējams, ka SIA Lat Transnafta bija iecerēta kā potenciālais Ventspils naftas (VN) privatizētājs. Par to it kā varētu liecināt tas, ka šajā projektā iesaistīti ne tikai Ventspils nākamie miljonāri, bet arī tālaika varenie – Banka Baltija, ManTess un jau toreizējā miljonāra Aināra Gulbja kompānija SWH Riga Zurich. Kā zināms, VN vēlāk privatizēja a/s Latvijas naftas tranzīts, kurai bija cits akcionāru sastāvs.
Katrā ziņā nepārprotami ir redzams, ka reālu darbību SIA Lat Transnafta ir sākusi krietni vēlāk par 1995. gada janvāri un tad arī tās dalībnieki ir iemaksājuši naudu pamatkapitālā (respektīvi – apmaksājuši un juridiski ieguvuši īpašumā attiecīgu daudzumu kapitāla daļu).