Kamēr t. s. Lemberga lieta tiek skatīta slēgtās sēdēs, izrādās, tajā noticis ļoti nopietns pavērsiens.
Proti, viens no četriem, kurus šajā lietā prokurori atzinuši par cietušajiem – SIA ManTess – grib atteikties no cietušā statusa, jo nekādu ciešanu tālajā 1994. gadā šai kompānijai nav bijis.
Par ko apsūdz
Lai saprastu šā notikuma patieso jēgu, jāatgādina t.s. Lemberga lietas būtība. Lietas pamatu pamatos ir prokuroru uzskats, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs
1990. gadu sākumā no saviem draugiem un biznesa partneriem esot izspiedis kukuļus – četru uzņēmumu kapitāla daļas. Gandrīz visas pārējās prokuroru inkriminācijas ir atvasinājumi no šā «pamatnozieguma» (juridiskajā valodā – predikatīvā nozieguma). Apsūdzībā minētā kapitāla daļu izspiešana dod tiesības dažiem masu saziņas līdzekļiem nepārtraukti rakstīt, ka A. Lembergs tiek apsūdzēts par «kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros».
T.s. Lemberga lieta ar lielu intensitāti (nozīmētas trīs tiesas sēdes nedēļā) tiek skatīta jau vairāk nekā trīsarpus gadus, bet gals tai pagaidām nav redzams kaut vai prokuroru pieteikto liecinieku skaita dēļ – aptuveni 80 personas, no kurām pie liecināšanas pagaidām tikusi tikai ceturtā daļa. Līdz galam nopratinātas 15 personas, aizpratinātas vēl vismaz piecas personas, bet tagad (kopš februāra ar pārtraukumiem) slēgtajās sēdēs liecības sniedz šveicietis Rudolfs Meroni.
Par cietušajiem, no kuriem minētie kukuļi izspiesti, šajā lietā atzītas trīs fiziskas personas (miljonāri Ainārs Gulbis, Valentīns Kokalis un Vladimirs Krastiņš), kā arī viena juridiska persona – SIA ManTess. Attiecībā uz SIA ManTess apsūdzībā teikts, ka 1995. gada janvārī Ventspils mērs A. Lembergs piedraudējis ar SIA Lat Transnafta darbības kavēšanu un tādējādi no SIA ManTess ticis izspiests kukulis – SIA Lat Transnafta 750 kapitāla daļas 75 000 latu vērtībā.
Prokurora lēmums – nepamatots
Kādā no nesenajām slēgtajām tiesas sēdēm SIA ManTess iesniegusi lūgumu atcelt prokurora Jura Jurisa 2008. gadā pieņemto lēmumu par SIA ManTess «atzīšanu par cietušo un turpmāk atbrīvot SIA ManTess ar cietušā statusu saistītiem kriminālprocesuāliem pienākumiem».
Lūgumu SIA ManTess valde pamato ar to, ka ir veikts «sabiedrības iekšējais audits, kura ietvaros cita starpā tika izvērtēta arī dalība jebkādos civil un kriminālprocesos, šādas dalības pamatojums un nepieciešamība». Tostarp neatkarīgam revidentam ticis uzdots veikt auditu «par mantisko zaudējumu LVL 75 000 apmērā, kas kādreiz it kā radies, izspiežot no SIA ManTess kukuli tai piederošo SIA Lattransnafta 750 daļu jeb 8,8% no daļu kopskaita veidā». Revidents uzņēmuma valdei un vienīgajam dalībniekam prezentējis savu slēdzienu, «ka, pēc SIA ManTess uzskaites datiem, zaudējumu nodarīšanas fakts nav konstatēts un, iespējams, [prokurora J. Jurisa] lēmums ir ticis pieņemts nepamatoti». Balstoties uz šo slēdzienu, uzņēmējsabiedrības valde un vienīgais dalībnieks «turpmāku jebkādu kriminālprocesuālo statusu» t.s. Lemberga prāvā «uzskata par nelietderīgu un atceļamu».
Nevar izspiest to, kas nepieder
Neatkarīga revidenta ziņojums ir visai detalizēts un atstāj šokējošu iespaidu. Tas rada jautājumus ne tikai par prokuroru darba metodēm un kvalitāti. Jāatgādina, ka pats A. Lembergs pret viņu izvirzīto apsūdzību vienmēr ir vērtējis kā safabricējumu viņa politisko un ekonomisko konkurentu interesēs.
Pārbaudot SIA ManTess arhīvā esošās banku kontu izdrukas, revidents nav konstatējis jebkādus darījumus, kas varētu liecināt par SIA Lat Transnafta kapitāla daļu iegūšanu īpašumā 1994. gadā. Tāpat revidents konstatējis, ka SIA ManTess 1994. gadā nav apmaksājusi uz tās vārda reģistrētās SIA Lat Transnafta kapitāla daļas. Ieguldījums SIA Lat Transnafta kapitālā nav uzrādīts arī SIA ManTess 1994. gada pārskatā. No tā revidents loģiski secina, ka SIA ManTess 1995. gada janvārī nemaz nebija 750 Lat Transnafta daļu 75 000 latu vērtībā, ko dāvināt, jeb atbilstīgi apsūdzībai – ko A. Lembergam izspiest kā kukuli no SIA ManTess!
Revidents konstatējis, ka SIA ManTess par SIA Lat Transnafta kapitāla daļu īpašnieku ir kļuvusi tikai 1995. gada jūnijā, turklāt tai piederējis pavisam cits kapitāla daļu skaits, nekā rakstīts apsūdzībā. No revidenta ziņojuma secināms, ka SIA ManTess no darījuma ar SIA Lat Transnafta daļām nevis cietusi, bet lieliski nopelnījusi.
Nozīmīgas izmaiņas
Visticamāk, auditu par dalību dažādās tiesvedībās SIA ManTess vadība sāka sakarā ar uzņēmējsabiedrības īpašnieku maiņu. Uzņēmumu reģistra informācija datu bāzē Firmas.lv liecina, ka kopš pagājušā gada maija SIA ManTess vienīgais īpašnieks ir Nīderlandē reģistrētā Alandam Capital B.V. Līdz tam šīs uzņēmējsabiedrības vienīgais īpašnieks bija pazīstamais un ekstravagantais miljonārs Jūlijs Krūmiņš. SIA ManTess valdes priekšsēdētājs šobrīd ir Kārlis Andersons, bet valdes loceklis – Krievijas pilsonis Kirils Romanovs. Abi kungi ir arī parakstījuši SIA ManTess lūgumu tiesai par cietušā statusa atcelšanu.
Ļoti svarīgs ir fakts, ka SIA ManTess atsaukusi pilnvaru bijušajai tiesneša Borisa Geimana kolēģei juristei Initai Malahovskai. Tieši šī bijusī tiesnese tiek uzskatīta par vienu no t.s. Lemberga lietas arhitektēm. Tiesā viņa pārstāvēja divu cietušo – miljonāra A. Gulbja un SIA ManTess – intereses. Gan A. Gulbis, gan ManTess bijušais īpašnieks J. Krūmiņš ir seni un publiski zināmi A. Lemberga ienaidnieki, kuri Ventspils mēram arī agrāk mēģinājuši kaitēt dažādiem līdzekļiem. Nav ne mazāko šaubu, ka naids starp šiem kungiem radies ekonomisku iemeslu dēļ, jo agrāk viņiem bijuši kopīgi darījumi un pat draudzība. Piemēram, par attiecībām ar A. Gulbi Ventspils mērs ir stāstījis, ka tad, kad, pēc apsūdzības, viņš esot no A. Gulbja kapitāla daļas spiedis, patiesībā abi kopā ar ģimenēm esot draudzīgi atpūtušies eksotiskās zemēs.
Neoficiāli tika baumots, ka tieši I. Malahovskai izdevies, piemēram, panākt, ka ilgstoši uz tiesu nav jānāk un cietušā pienākumi nav jāpilda A. Gulbim, kaut gan kriminālprocesā noteikts, ka cietušie ir jāpratina vispirms, lai tie neietekmētos no citu liecinieku liecībām. Uz to nepārprotami norādīja arī šīs prāvas prokurori, kad notika strīds par to, kādā kārtībā būtu pratināmi liecinieki.
Skandalozās liecības
Ja jau nekādi dokumenti neliecina par kapitāla daļu izspiešanu no SIA ManTess, tad loģisks ir secinājums, ka vienīgais, uz ko balstīta apsūdzība A. Lembergam šajā epizodē, ir J. Krūmiņa liecības.
Jāatgādina, ka J. Krūmiņš divas dienas 2009. gadā tika pratināts arī t.s. Lemberga prāvā. Šīs liecības citādi kā par skandalozām nevar nosaukt. J. Krūmiņš faktiski atklāja, ka patiesie iemesli, kāpēc tapusi šī krimināllieta, ir atsevišķu uzņēmēju vēlme krimināltiesiskiem līdzekļiem atrisināt civiltiesiskus strīdus un vēlme nepieļaut Ventspils mēra Aivara Lemberga nonākšanu premjera amatā.
Sākotnēji J. Krūmiņš skaidroja, ka tiesas zālē viņš atrodas tāpēc, ka Ventspils uzņēmēji viņam nesamaksāja 5 miljonus dolāru par ieguldījumu Latvijas naftas tranzītā (tātad nevis tāpēc, ka
A. Lembergs izspiedis SIA Lat Transnafta daļas). Tad pamazām J. Krūmiņa atbildēs aizvien skaidrāk iezīmējās, ka pat ne nauda, bet aizvainojums par ietekmes zaudēšanu politikā un biznesā bijis galvenais motīvs, kas miljonāram licis atbalstīt pret A. Lembergu vērsto krimināltiesisko mehānismu. J. Krūmiņš neslēpa arī to, ka vērsties pret
A. Lembergu viņu skubinājis A. Gulbis. «Ja nebūtu Gulbis Ainārs, ja nebūtu Arnolds (iespējams, domāts uzņēmējs Arnolds Laksa), droši vien es šeit nesēdētu un droši vien Aivars Lembergs būtu tagad par premjeru. Droši vien, ka viņš nākamā kārtā kļūtu par prezidentu, droši vien viņš nākamā kārtā uzvarētu Satversmi; uztaisītu kā Putins. Un es nedomāju, ka tas nāktu Latvijai par labu,» tiesai skaidroja J. Krūmiņš.