Kas bija īstie Rīgas sargi?

 
5. Bruņotais auto „Kurzemnieks” bermontiādes laikā Rīgā. Pirmais no kreisās 1. Bruņotā diviziona komandieris kapteinis Oto Grosbarts. 1919. gads. ©Latvijas Nacionālā vēstures muzeja arhīvs

1919. gada 11. novembrī Latvijas armija no Rīgas izdzen vācu un krievu okupantus Vai cīņa pret bermontiešiem notika vasarā? Vai Rīgas atbrīvošanu izplānoja un vadīja ierindnieks Mārtiņš? Vai Bermonts tiešām kāpa Torņakalna baznīcas tornī un ieskrāpēja tur savu vārdu?

Pirms pāris gadiem jauniešu izpratne par to, kas īsti notika 1919. gada 11. novembrī, bija ļoti miglaina, bet latviešu spēlfilma Rīgas sargi miglu nedaudz kliedēja, taču reizē arī radīja aplamus priekšstatus par Brīvības cīņu saspringtākajiem notikumiem.

Bermontiāde, kuras kulminācija bija 1919. gada 11. novembrī notikusī Pārdaugavas atbrīvošana, ilga no 1919. gada oktobra līdz 1920. gada janvārim. 1919. gada rudenī tikko dibinātās Latvijas armijas lielākā daļa atradās Latgalē, kur risinājās sīvas cīņas ar boļševikiem. Lielākā Latvijas teritorija ir atbrīvota no ienaidniekiem, tomēr 1919. gada vasarā sakautie vācu spēki ģenerāļa Rīdigera fon der Golca vadībā gatavo sazvērestību pret tikai gadu veco Latvijas valsti.

Bermonta Rīgā nebija

Pretēji noslēgtajam pamiera līgumam Golcs savus spēkus neizved no Latvijas, bet gan tieši otrādi – kopā ar krievu avantūristu Pāvelu Bermontu nodibina Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju, kas publiski deklarē mērķi atbrīvot Krieviju no boļševikiem, bet praktiski gatavojas okupēt Latviju. Pēc paša Bermonta sniegtajām ziņām, viņa rīcībā ir aptuveni 50 000 karavīru, kuriem Latvijas armija pretī iesākumā var likt tikai 12 000 cīnītāju.

Krievu–vācu karaspēks ātri okupē daļu Zemgales un Kurzemes un 9. oktobrī ieņem Pārdaugavu. Latviešu spēki nostiprinās Daugavas otrā pusē, krastmalā. Pats Bermonts Rīgā gan ne reizi neierodas – viņš savus spēkus komandē no Jelgavas.

Atbrīvošanu izplāno latviešu virsnieki

Ienaidnieku ielenktajā Rīgā Latvijas armijas rindas papildina vairāki simti brīvprātīgo, Latvijas valdībai izdodas iegūt arī Anglijas un Francijas atbalstu – šo valstu karakuģi izšķirošajā brīdī palīdz latviešiem ar artilērijas atbalstu. Latvijas armijas virsnieki pulkvežleitnanta Voldemāra Ozola vadībā izstrādā Bermonta armijas sagrāves plānu, kuru sekmīgi realizē.

Oktobra vidū latviešu vienības ieņem Daugavgrīvas cietoksni un Bolderāju, bet 3. novembrī sākas vienots uzbrukums visā frontē, kas 11. novembrī noslēdzas ar pilnīgu Rīgas atbrīvošanu. Par godu šim notikumam 11. novembris noteikts par Lāčplēša dienu. Bermonta armija šajās kaujās zaudēja aptuveni 5000 vīru, Latvijas armija – aptuveni 2000.

Interesanti, bet neprecīzi

Par spīti daudzajām neprecizitātēm, eksperti norāda, ka mākslas filmas Rīgas sargi lielākais sasniegums ir intereses radīšana par Brīvības cīņām un Latvijas vēsturi. Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors Ēriks Jēkabsons pauž nožēlu, ka par tik milzīgiem līdzekļiem radīta filma, kurā ir aizkustinoši naivas kļūdas. "Šī filma man nedaudz atgādina padomju laiku propagandas filmas, kur sarkanarmietis vienatnē nošauj simts vāciešus un vēl spēlē ermoņikas. Smieklīgi. Bet pati Rīgas sargu ideja ir ļoti pozitīva, un šī filma rada patriotismu," saka vēsturnieks.

Režisors Askolds Saulītis, kura dokumentālā filma Bermontiāda šodien piedzīvos pirmizrādi, uzskata, ka jebkurš darbs, kas stāsta par Brīvības cīņu notikumiem, ir tikai apsveicams, pat ja tas nav vēsturiski precīzs. "No mākslas filmas Rīgas sargi taču nevar prasīt, lai tā pilnīgi precīzi attēlotu visus notikumus. Ja skolēni tagad kaut ko ir pārpratuši, tad tā ir skolotāju vaina, kuri nespēj kārtīgi izstāstīt par Latvijas vēsturi 20. gadsimtā," saka A. Saulītis. Viņaprāt, jebkura šāda filma rada interesi par Latvijas vēsturi, un līdzīgu filmu vajadzētu krietni vairāk.

***

VIEDOKLIS

Aija Kļaviņa, Rīgas Franču liceja vēstures skolotāja un Latvijas Vēstures skolotāju asociācijas vadītāja:

– Informācijas fons ir pietiekams visur, jautājums – vai tas skolēnus interesē. Viss atkarīgs, vai un kā vēstures fakti tiek pasniegti. Arī medijiem šis notikums [Lāčplēša diena un tās vēsture] būtu jāpasniedz tā, lai skolēniem būtu interesanti.

Man bija stundas 6. un 9. klasē, kur par to runāju, un negribētu teikt, ka mani skolēni neinteresētos. Viņi paši bija daudz ko lasījuši, zināja un zina, kādas ir citas iespējas painteresēties ārpus skolas par šo pasākumu. 9. un 12. klases vēstures mācību programmā parasti par to runā audzināšanas stundā.

Ko dara katrā ģimenē, es nezinu, bet katrā skolā ir savas tradīcijas, skolēniem ir zināmas aktivitātes, kas notiek, un arī paši skolēni piedalās dažādos pasākumos – piemēram, mūsu skolas audzēkņi šogad sniedz koncertu Latviešu biedrības

namā.

***

LĀČPLĒŠA DIENAS PASĀKUMI

Rīgā

13.00 Iespēja apskatīt Jūras spēku kuģus Daugavgrīvā

13.00 Brīvības pieminekļa laukumā Rīgas garnizona vienību militārā parāde

14.00 Esplanādē pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa kritušo karavīru piemiņas godināšanas pasākums

15.30 Atceres pasākums Sudrabkalniņā.

16.00 Latvijas Kara muzejā Latvijas armijas 90. gadadienai veltīts pasākums

17.00 Latvijas Okupācijas muzejā dokumentālā filma Sarkanais un brūnais

17.30 No Rīgas Brāļu kapiem līdz 11. novembra krastmalai notiek lāpu gājiens, lai pulksten 21 svēto uguni pie Akmens tilta ar plostu palaistu likteņupē Daugavā

19.00 Uguns bluķu aizdedzināšana un koncerts Strēlnieku laukumā

Lāpu gājieni

Šodien visā Latvijā iedzīvotāji pulcēsies lāpu gājieniem: Liepājā pulksten 14 no Liepājas Latviešu biedrības nama, Līvānos pulksten 16 no Līvānu novada Kultūras centra, Jelgavā pulksten 17 no Dambja ielas, Valmierā pulksten 17 Valmieras pilsētas kapos, Lubānā pulksten 17 no Visagala kapiem, Talsos pulksten 17.15 no Sporta nama, Rīgā pulksten 17.30 no Rīgas Brāļu kapiem, Alūksnē pulksten 18 no pašvaldības ēkas, Dobelē pulksten 19 no laukuma pie Dobeles novada domes.