Tiesas sastāvs t.s. Lemberga prāvā, aizvien konsekventāk neļaujot aizstāvības pusei uzdot jautājumus lieciniekam, būtiski sašaurina iespējas piedalīties pierādījumu pārbaudē, tādējādi liedzot īstenot tiesības uz aizstāvību.
Pašlaik tiesā skata epizodi par 2000. gadā izsniegto Ventspils Apvienotās Baltijas bankas kredītu Ventspils brīvostai. Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis, kurš liecināja pagājušajā nedēļā, bija jau desmitais liecinieks šajā epizodē. Tāpat kā iepriekšējie liecinieki, I. Sarmulis skaidroja, ka tolaik izsniegtais kredīts brīvostai bija izdevīgs. Tas bija glābiņš no sankcijām, kas draudētu, ja līdzekļu trūkuma dēļ brīvosta neizpildītu saistības pret investoriem. Līdzekļu trūkumu brīvostai radīja tā laika finanšu ministra Edmunda Krastiņa atteikšanās parakstīt valsts galvojumu kredītam ostas rekonstrukcijas vajadzībām, kas bija paredzēts valsts budžetā.
Kas ir kaitējums?
Prokurori uzskata, ka aizstāvības puse nepamatoti uzdod jautājumus par šā kredīta izdevīgumu vai kaitējumu Ventspils brīvostai. Kā tiesas zālē skaidroja prokurors Juris Juriss, «tāds nebija tas mērķis – inkriminēt kaut kādu lietderību vai nelietderību».
A. Lemberga nodarītais «būtiskais kaitējums ir izpaudies, ka (viņš) grāvis valsts pārvaldes kārtības, grāvušas, diskreditējušas svarīgas un būtiskas valsts pārvaldes iestādes Ventspils pilsētas domes, kā arī pašvaldības pārvaldes institūcijas, Ventspils brīvostas pārvaldes prestižu, kā arī kaitēja un apdraudēja citu personu tiesisko principu nodrošināšanu», sastādīto apsūdzību skaidroja J. Juriss.
Tomēr diezin vai prokurora skaidrojums ienesis lielāku skaidrību, jo, piemēram, zinātniskajos komentāros par šajā epizodē inkriminēto Krimināllikuma 318. pantu ir nepārprotami teikts, ka šā nozieguma «objektīvā puse izpaužas aktīvās darbībās, kas radījušas būtisku kaitējumu (materiāls noziegums)». Savukārt no subjektīvās puses, veicot šo noziegumu, «valsts amatpersona apzinās, ka viņas darbība ir pretrunā ar dienesta interesēm, ka tās rezultātā tiks radīts būtisks kaitējums» (Dr. habil. jur. Uldis Krastiņš, Dr. jur. Valentīna Liholaja, Dr. jur. Aivars Niedre. Krimināllikuma zinātniski praktiskais komentārs. 3. daļa).
Visi liecinieki līdz šim ir liecinājuši, ka tieši kredīta ņemšana ir novērsusi «būtisku kaitējumu» un bijusi «dienesta interesēs».
Jautāt nedrīkst!
Neraugoties uz to, tiesnesis Boriss Geimans bez ierunām atbalstīja prokurora norādes un noraidīja aizstāvības jautājumus veseliem blokiem. «Es domāju, ka šis jautājums pilnīgi skaidrs. Mēs pilnīgi piekrītam prokuroru viedoklim šajā jautājumā. Tiešām, ja jums citi jautājumi, jūs varat uzdot, ja, bet jautājumus par konkrētu lēmumu, teiksim, lietderīgumu, teiksim, izdevīgumu un tā tālāk, lūdzu vairs neuzdot!» strikti pavēlēja tiesnesis.
Liegums jautāt par brīvostas valdē pieņemto un krimināllietas materiālos iekļauto lēmumu izdevīgumu vai neizdevīgumu gaisotni tiesas sēdē padarīja vēl saspringtāku. Tikai neliels atslābums radās, kad A. Lembergs lūdza tiesu nedusmoties par to, ka viņš tomēr vēlas sevi aizstāvēt. Vēršoties pie B. Geimana, viņš vaicāja: «Kāpēc jūs dusmojaties? Mēs jautājam par apsūdzību, godātā tiesa!» Uz to B. Geimans atbildēja: «Labi, Lemberga kungs, mēs vairs nedusmosimies! Labi!»
Pretrunā ar likumu
Pretēji tiesas noteiktajiem striktajiem pratināšanas ierobežojumiem Kriminālprocesa likuma (KPL) 20. pantā teikts: «Katrai personai, par kuru izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ir tiesības uz aizstāvību, tas ir, tiesības zināt, kāda nodarījuma izdarīšanā to tur aizdomās vai apsūdz, un izvēlēties savu aizstāvības pozīciju.» Jāatgādina, ka A. Lembergs jau četras reizes šajā kriminālprocesā ir lūdzis izskaidrot apsūdzību, kura viņam joprojām nav saprotama.
KPL 48. pants nosaka, ka savu funkciju izpildei «tiesa, neiejaucoties apsūdzības uzturēšanā un aizstāvības realizēšanā, piedalās pierādījumu pārbaudē». KPL 71. pants paredz, ka pirmās instances tiesā apsūdzētajam ir tiesības «izteikt savu viedokli par katru apspriežamo jautājumu, ja tas attiecas uz viņa apsūdzību vai personu raksturojošiem datiem; piedalīties katra pierādījuma tiešā un mutvārdos veiktā pārbaudē, ja pierādījums attiecas uz viņa apsūdzību vai personu raksturojošiem datiem». KPL 454. pants nosaka: «Tiesas sēdes priekšsēdētājs vada lietas iztiesāšanu tā, lai nodrošinātu personai, kura īsteno aizstāvību, prokuroram un cietušajam vienādas iespējas piedalīties lietas apstākļu izmeklēšanā.