Aicina izvērtēt prokurora Jurisa atbilstību amatam

Advokātu atbalsta biedrība (AAB) vērsusies Latvijas Zvērinātu advokātu padomē (ZAP) ar aicinājumu lūgt ģenerālprokuroram izvērtēt prokurora Jura Jurisa rīcību un lemt par viņa atbilstību ieņemamajam amatam saistībā ar centieniem atņemt zvērinātam advokātam Oskaram Rodem advokāta statusu.

ZAP priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs Neatkarīgajai apstiprināja, ka AAB lūgums ticis izskatīts un pieņemts zināšanai un izvērtēšanai. Galīgo lēmumu pieņems pēc iepazīšanās ar papildu informāciju, un galīgā lēmuma pieņemšana, pēc J. Grīnberga teiktā, varētu notikt nākamajā ZAP sēdē 5. jūnijā. Paužot savu viedokli par centieniem represēt advokātu, J. Grīnbergs teica: «Katram advokātam, arī Rodem, ir pamatojums, kādēļ viņš neierodas uz tiesas sēdi. Ja pēc katra šāda gadījuma sāks mēģināt atņemt advokātam advokāta statusu, tad lai arī prokurori padomā par savu ētiku. Arī mana vietniece Guna Kaminska par šo gadījumu televīzijai jau sniegusi nosodošu interviju.»

ABB lūgumā teikts, ka naidīga izturēšanās pret kolēģiem advokātiem J. Jurisam ir ierasta prakse: «Konkrētā prokurora rīcība nepārsteidz, ņemot vērā, ka šā prokurora attieksme pret advokatūru kopumā ir nievājoša un klaji naidīga, un šis nav pirmais gadījums, kad minētais prokurors atklāti pauž vēlmi panākt konkrēta advokāta izslēgšanu no advokatūras. Sevišķi nepieņemami ir tas, ka šādi izlēcieni vienmēr tiek personificēti un saistīti ar konkrētos kriminālprocesos aizstāvību veicošo kolēģu personībām, pēc būtības mēģinot diskreditēt visus advokātus, kā arī mēģinot manipulēt ar sabiedrības viedokli. Sabiedrība kopumā neorientējas šādu izteicienu pamatotībā un to tiesiskajās niansēs, bet pat virspusēja šādu izteicienu analīze dod pamatu uzskatīt, ka tie ir tendenciozi un izteikti, lai radītu negatīvu fonu un nomelnotu advokatūras tēlu kopumā.»

Vērtējot J. Jurisa rīcību, uzsvērts, ka prokurors «rīkojas pretēji tiesiskuma un demokrātijas principiem un acīmredzot uzskata, ka ja ne viņam personīgi, tad prokuratūrai kā iestādei vienmēr ir taisnība. Tāda izpratne par likumību ir vairāk nekā dīvaina un liek apšaubīt prokurora J. Jurisa kvalifikāciju un atbilstību ieņemamajam amatam. Tā kā Padome vairākas reizes uzsvērusi, ka ir vienīgais visu Latvijas advokātu pārstāvis, uzskatām par nepieciešamu lūgt Padomi nekavējoties spert attiecīgus soļus un lūgt LR Ģenerālprokuroram izvērtēt LR Ģenerālprokuratūras prokurora Jura Jurisa rīcības atbilstību prokurora ētikas normām, kā arī viņa atbilstību ieņemamajam amatam.»

AAB valdes priekšsēdētājs, zvērināts advokāts Dmitrijs Skačkovs, komentējot biedrības pozīciju, Neatkarīgajai piebilda: «Advokātu atbalsta biedrība neuzbrūk prokuratūrai kā institūcijai. Prokurori ir mūsu kolēģi, ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera centieni normalizēt un uzlabot prokuratūras darbu ir atbalstāmi. Tomēr, ja kāds prokurors sirgst ar mutes sērgu un nu jau ne pirmo reizi bez jebkāda pamata un vajadzības draud advokātam, šoreiz arī publiski, tad šim gadījumam ir jāpievērš nopietna uzmanība. Savstarpēja kritika ir normāla lieta, īpaši tad, ja ņem vērā faktus, bet šis gadījums (domāts prokuroru iesniegums Rīgas apgabaltiesā) nav konstruktīvās kritikas piemērs.»

Ķīli advokātu un prokuroru attiecībās iedzina 7. maijā Rīgas apgabaltiesā iesniegtais prokuroru Jura Jurisa, Aivja Zalužinska, Ilgas Paegles un Jāņa Ilstera lūgums tiesai aicināt ZAP atņemt O. Rodem advokāta statusu. Šo lūgumu plašsaziņas līdzekļiem plaši komentēja J. Juriss, tādējādi gan šo, gan arī citu iemeslu dēļ advokātiem izveidojies viedoklis, ka tieši J. Juriss ir advokāta represēšanas galvenais iniciators. Prokurori lūgumu pamatoja ar to, ka O. Rode bez tiesas atļaujas paņēmis atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu, taču atvaļinājuma laikā bijis kopā ne tikai ar ģimeni, bet pildījis arī advokāta pienākumus citiem klientiem. Prokurori lūgumā norādījuši, ka «O. Rode ir rupji pārkāpis kriminālprocesā iesaistīto personu tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā».

Svarīgākais